Каталог :: Транспорт

Реферат: Transports

                      Jūras transports.                      
Pārvadājumu nodrošināšanai jūras transportam ir
daudznozāres saimniecība, kas sastāv no:
-         flotes,
-         jūras ostas,
-         remonta rūpnīcas.
Atšķirībā no kuģošanas veida jūras
pārvadājumu sadaļa uz ārējus (ārvalstu) un
iekšējus (kabotāža). Savukārt, ārvalstu
pārvadājumos realizējas eksporta- importa krāvu
pārvadājumi un krāvu pārvadājumi starp ārvalstu
ostiem.
Iekšējos pārvadājumos atšķir lielo un mazo
kabotāžu. Maza kabotāža - kuģošana vienu vai
divu jūras baseinu robežās. Liela kabotāža -
kuģošana starp jūras ostiem, kas atrodas dažos baseinos,
kas sadalīti ar citu valstu krastmalas teritorijām.
Jūras transports realizē galvenokārt ārējas
tirdzniecības krāvu pārvadājumus, kā arī
pārvada citvalstu fraktētāju krāvu. Abos gadījumos
viņš realizē transporta pakalpojumu eksportu un izpildi
svarīgo funkciju: pievērst ārvalstu valūtu un
investīcijas.
     Priekšrocības:
-         iespēja nodrošināt masveida iekš- un
starpkontinentālu krāvu pārvadājumus;
-         praktiski neierobežota izlaišanas iespēja jūras
ceļiem;
-         relatīvi neliels degvielas un enerģijas
patēriņš uz produkcijas vienību;
-         iespēja izmantot augstekonomisko floti ar lielo
krāvnesību (līdz 5000 t. tonnāža), kas dod
relatīvi zemu pārvadājumu pašizmaksu.
     Mīnusi:
-         atkarība no hidrometeoroloģiskiem un navigācijas
apstākļiem, kas izraisa lielo dīkstāvi ziemas laikā;
-         nepieciešams izveidot jūras krastos
sarežģīto ostas saimniecību, kas prasa lielo
kapitālieguldinājumus;
-         ierobežota iespēja izmantot jūras transportu
iekšvālstu  pārvadājumos tiešos jūras
pārvadājumi.
2.
Acu redzams, ka dažādi noteikumi, kas tiek uzstādīti
veicot šādu krāvu pārvadājumus:
-         henerālie (gabalkrāvas), kam piemīt
dažādie izmēri, formas un partījamība;
-         speciālie gabalu – konteineri un riteņu tehnika;
-         masu gabalu krāvu lielas partijas – koki un metāls;
-         uzberamas – rudas, ogle, mēsli;
-         šķidras – nafta, naftas produkti,
ķīmikālijas, sašķidrinātas gāzes;
-         pasažieri – lineārā satiksme un kruiza
kuģišana;
-         pasažieri ar automašīnām – prāmu satiksme.
ir jāvest dažādu kuģu tipa rāšanai.
Gandrīz katrs trešais kuģis no pasaules tirdzniecības
jūras flotes pastāv no sevī tankeru vai kiģi uzberamas
krāvu pārvadāšanai. Šo divu tipu kuģim ir 80%
no kopēja pasaules tirdzniecības flotes tonāža. Kuģu
tipu skaits ir jau vairāk par 100.
Kuģu sadalījums pa tipiem ir ļoti sarežģīts, jo
kuģu atšķiras pēc: noteikšanas, kuģošanas
rajonu, energoierīci, arhitektūras un daudziem cietiem
pazīmem.
Pamatpazīme ir noteikšana, ar viņu kuģus sadala:
-         pasažieru;
-         transportu;
-         zvejniecības;
-         tehniskās flotes.
Zīm. 41.
Tālāk tiek aplūkoti tikai transporta kuģi. Bez transporta
flotes nav iespējami starp kontinentālie krāvu
pārvadājumi.
Pamatkravas, kas pārvada:
1.     Tanneru pārvadājumos: nafta un tas produkti,
sašķidronātas gāzes, ķimikālijas, asfalts,
vīns, amonjaks, sēra, etilus.
2.     Ķuģi – refrižerātori: dārzēņi,
gaļa, zivis.
3.     Konteineru pārvadājumos: speciālas krāvas.
4.     Uzberamo krāvu pārvadājumos: ogle u.c.
Kā jau ir minēts augstāk, šolaik kopējas pasaules
krāvu sadalījums ir:
55% - šķiras kravas;
30% - uzbramas;
15% - henerālie.
Tas noteica transporta kuģu sadalījumu.
Tankers ap 50% no ekspluatācijas laika pavada ostos zem iekraušanas
– izkraušanas operācijam. Transkontinentālie naftas
pārvadājumi realizē supertankeri ar ded. veitu ap 250 t.t..
Taču šiem tankeriem nav sasniedzama lielāka ostu daļa un
naftas sadalījumu pa kontinentu realizē tankeri ar mazākam
izmēriem (ap 70 t.t.). Tankēru flote ir ļoti bīstama
apkārtējas vides piesārņošanas dēļ.
Konteiner vedis – paredzēts sīkkrāvu pārvadāšana:
Dedveits ap 50 – 60 t.t. Ātrums ap 30 “uzlov”.
Tas ir pilnīgi atklātie kuģi ar līkam, kas aiz visu
krāvas nodalījumu, kam bieži ir šienaiņa
konstrukcija. Tas atvieglo iekraušanu un samazina dīkstavi
Zīm. 59.
·        Uzberamo krāvu pārvadāšanas kuģis
pārvada galvenokārt graudu, ogļi un dāžus rudus.
·        Lihtervedis – kuģis, kas paredzēts speciālo
negreudējošo konteineru pārvadāšanai. Zīm. 130.
·        Sauso krāvu pārvadāšanas kuģis – koku,
lopu, smāgu krāvu, citu krāvu pārvadāsana.
Kuģi iekraušanai un izkraušanai paredzēti speciāli
apteikoti jūras krastmalas teritorijas. Tas pastāv no sevi
sarežģīto saimniecību, kas var sadalīt uz:
Akvatoriju, piestātnes, krāvu pārcelšanas mehānismi,
noliktavas, krāvu sadalīšanas tehnika, dzelzceļi un
autoceļi, doki u.c.
Atkarībā no ostas pamatfunkcijām šeit arī var
būt reida pārsuknēšanas stacijas, cauruļvadu vai
citu transporta mašīnu sistēmas, daudzie dienesti,
glabāšanas tvertnes.
Osti izpilda sakares funkciju starp jūras un iekšējam
transportam.
Liela nozīme ir krāvas plūsmas stabilitātei un ilgumam,
jo tas ietekmē uz ostas, kuģniecības, ārējas
tirdzniecības savstarpēji saistīto attīstību.
     Jūras ostu attīstības pamatvirzieni:
·        Kuģu stāvēšanas laika samazināšana;
·        Jauno piestātņu un pārkraušanas kompleksu
uzbūvēšana;
·        Nodrošināt glabāšanas iespējams,
krāvas plūsmam palielināties;
·        Pieostas rūpnīcas būvlaukumu sagatavošana.
     Pamatproblēmas jūras ostiem:
·        Neliels akvatorijas dziļums, jo dažas ostas tiek
izvietotas 50 – 100 km attālumā no jūras un galvenokārt
ūpes grivas.
·        Šauras vietas piebraukšanas uļie posmos, kas izraisa
manevrēšanas ātruma samazināšanu un kopējo
laika zudumu palielināšanu.
·        Jespēja apkalpot tikai tos kuģus, kuriem tiek
paredzētas piestātnes, celtņi u.c.
3.
Pārvadājumu efektivitāti novērtē ar pamatradī
tāju palīdzībām:
a)     krāvu apgrozījums, miljard.t.km;
b)    1 t. kravai vidējais pārvadāšanas attālums;
c)     kopējais pasažieru skaits;
d)    ekspluatācijas ātrums, m/st.;
e)     kravnesības izmantošana,%;
f)      peļņa.
Jūras transportā ir frakts un tarifs.
Frakts – vienlaicīga cena, kuru noteica līgums starp
fraktētāju – transporta produkcijas pārdevēju un
fraktējam – pircējam un fiksējas līgumā
(čarterī) katrā noteiktā gadījumā;
Frakts darbojas tikai šīm krāvos nosūtītājam.
Tarifs – pastāvīgi darbojoša cena jūras
pārvadājumiem. Viņš tiek uzstādīts
centralizēti, ir vienāds visiem nosūtītājiem, kas
izmanto jūras transportu..
Tarifs ietilpst:
1)     Maksa par kravas pārvadāšanu;
2)     Papildoperācijas izdevumi
T = P + П,    kur   P – pašizmaksa
П – peļņa.
Atšķir pamat, izņemuma un vietējo tarifu.
Jūras transporta tarifu uzskaita atsēvišķi
kabotāža un ārvālstu kuģniecībā.
Kabotāžas kuģošanai  ir divi līmeni tarifiem:
·        kustības tarifs;
·        stāvējošās tarifs,
kurī savukārt sadalīti atšķirība no
krāvas, jūras, ostas veidiem un izvietošanam.
Pamatdokuments, kas reglamentē tarifus – «Kopēja tarifu un
statistiska kravas nomenklatūra».
Izmaksas: ūgunsdrosības, kuģu, piestatnes, lamona.
Papildizmaksas: lūku atveršana, aizveršana, buksētaja
izmantošana, šiftingu uzstadīšana, tālruņu
izmantošana un daudzie citi.
Jūras tirdzniecības kuģiem ir trūkums:
Kuģis ilgi atmaksājas. Lai ātrak to atmaksāt, var
uzbūvet kuģi ar lielāko nestspēju, taču kuģu
cena aug, jo lielākām kuģiem nepieciešama vairāk
jaudīja spēkas iekārta, kas ir darga.
Bez tam, jūras pārvadājumam piemīt neliels ātrums,
jo iegremdētiem kuģiem ir «40-uzlovij» ātrumā
robežā. Lai kustēties ar lielāko ātrumu,
nepieciešama lielāka pamatdzinēju jauda, vairākie
dagvielas patēriņi un krājumi. Pamatdzinēju jauda aug
proporcionāli kuģu kustības ātrumam trešajā
pakāpe. Tapēc jūras pārvadājumi ir lēnāki,
nekā aviācijas un citas transportas veidiem.
Arī jūras transports stipri piesārņo apkārtējo
vidi.
     Šķidrie piešārņojumi:  degviela, eļļa,
ljales un balasta ūdeņi, dzesešanas, mazgāšanas
šķidrumi un ūdeņi, nafta un tās produkti.
     Cietie piesārņojumi: koks, metāls, krāsu atlikumi,
kuģu atkritumi, krāvas zidumi un atlikumi.
1973 gadā noslēgta Starptautiska konvencija jūras
piesārņijumu noveršanai ar jūras kuģiem.
Šājā konvencija formulēti prasības un noteikumi,
virzītie vides aizsardzībai.
Baltijas jūras aizsardzībai noslēgta reģionāla
konvencija, kas tiek pieņēmta 1974.g. Helsinkos.
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                   Ūpes transports.                   
Ūpes transports ir svarīga daļa valsts transporta
sistēmā. Īpaši liela nozīme ir ūdens transporta
masveida krāva pārvadājumos: nafta, koks, maizes krāvos,
mašīnas un būvmateriāli.
Pedējā laika ir tendencija ūdens transporta
specializēšana atseviško kravas veidu
pārvadāšanai. Ogļu un dārzeņu
pārvadāšana ir nepieciešami uzturēt glabašanas
mitrumu un temperatūru.
Visplašāk ūdens ttansports izmanto velkamo floti –
baržus, kas paredzēti bēramkravam. Tas ļauj
intensitēt pārvadājumus un samazināt velkoņu skaiti.
Ūdens transports nodrošina jūras ostas apgādi ar masveida
kravam.
Sarežģitie kuģošanas apstākļi – mazs
dziļums un platums – stipri ierobežoto iespēju izmantot
ūdes transportu mazajās ūpes.
Arī trūkums ir, jo nepieciešama piestātne ar celtniem,
dzelzceļi un/vai autoceļi.
Visērtākie mehāniskai apstrādei ir konteineri un
pakēšu kravas. Bet tiem arī ir trūkumi, jo
konteinerizācija un pakēšu formēšana ir dargas
operācijas, tapēc nosūtītajs cenšas to nedarīt,
kas samazina ūdens transporta rožigumu.
Pamatīpatnības:
1)     Liela pārvadāšanas iespēja;
2)     Neliela pārvadājumu pašizmaksa (4< auto, 15-20<
avia). Baržu velkošanai ir nepieciešama 10 reizes mazāka
jauda, nekā dzelzceļas;
3)     Mazākie (3-4 reizes) kapitālieguldījumi, nekā auto
un dzelzceļa;
4)     Mazāks metāla pateriņšritoša sastāva
ražošanai.
Mīnusi:
1)     Līkumains ceļš un liela dziļumu variācija;
2)     Darba periodiskums;
3)     Krāvas kustības maršrutu pagarināšana;
4)     Neliels transportēšanas ātrums (HES, tilti).
                   Tarifi ūpes transportā (kravas).                   
Tarifi krāvas pārvadāšanai sadalīti; pa
pārvadāšanas veidiem (nafta un tās produkti, koku
velkošana, kuģu un citu līdzekļu velkošana), pa
nosutīšanas veidiem (kuģu, konteineru, savienošanas un
sīkas), pa satiksmēm (iekšēja ūdens, tieša
ūdens, ūpes un jūras ceļi, ārvalstu,
intermodālo).
Tarifu sh;emas kalpo par pamati tarifu maksājumu noteikšanai.
Šie shēmi būvēti divos līmeņos:
1)     Sākummaksa no 1 t. pār minimālo attālumu 50 km;
2)     Maksa par pārvietošanu 1 t. km.
Ar shēmas numura palielināšanu palielinājas 10%
maksājumu summa.
Sauso kravu pārvadājumos aprēķinu izdara pēc 1 t.
Pamatdokuments ir Tarīfu kodekss.
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                                                                          
                Cauruļvadu transports (C. t.)                
                                                                          
     
Maģistrālie cauruļvadi klasifice:
·        Naftas vadi;
·        Gazes vadi;
·        Caurulvadi pārtikas produktiem.
Cauruļvadi šaura specializācija ir
pamatatšķirība no citiem universālo transporta veidiem.
Pedējos gados strauj: attīstās universālais
cauruļvadu transports.
            1.     Naftas produktu cauruļvadu transports.            
Naftas vads pastav no sevis celtņu kompleksu naftas un naftas produktu
transportēšanai no ieguves vietas līdz
patērētājiem vai pārkraušanai.
          Buvē maģistrālo, pievada – un rujālo c.v.          
     Maģistrālais c.v. – ar karu nafti transportē no
iegūšanas vietām līdz naftas pārstradāšanas
uzņēmumiem< kā arī pārkraušanas
bāzēm, kas izvietoti dz.c., ūpes un jūras
pārliešanas punktas, vai uz galveniem
pārsūknēšanas stacijas.
     Rupālie c.v. , kā arī rūpnīecības un naftas
bāzes c.v. paredzēti iekšējiem
pārsūknēšanām.
     Pievada c.v. kalpo naftas pārvietošanai no iegūšanas
vietām līdz naftas pārstradāšanas rūpnīcam
un naftas produktu no uzņēmumiem līdz galveniem naftas produktu
c.v.
Šķidro ķermeņu pārsūknēšana
cauruļvada realizē ar augstspiediena lielas jaudas sūkniem,
galvēnokārt ar elektro piedzini, kas tiek uzstadīti
pārsuknēšanas un galastacijās.
Naftas pārvados bērzes samazināšanai caurules
iekšējo virsmu apstrāda ar plastikam, sveķiem,
ieeļļo ar spirtu u.c.
Cauruļvadu tranšejus ar dziļumu līdz 2,5 m apstrāda
ar antikorrozijas materiāliem (bitums, polihlorvinils, asbests u.c.).
Lai paaugstinātu cauruļu mehānisko īpatnību tā
materiāla izstradāšanas laika ievest piedēvus: hromu,
nīķels u.c. Visplašāk izmanto cauruli ar diāmetru no
529 līdz 1220 mm. Tas ir elektro metinātie
tāisnšūvju caurulis.
Materiāla lielums, kas būt pārsūknēts ar
maģistrālam cauruļvadiem diennaktī stacionārā
režīmā pēc apreķināto parametru
optimālām izmantošanam, sauc par caurplūdes spēju.
Šadā spejā ir atkarīga no cauruls diāmetra,
pārsūknēšanas stacijas jaudi, kas noteica arī
plūsmas ātrumu. Pie caurules diametra 200, 720 un 1020 mm
caurplīdes spēja sastav atbilstošai 1,15 un 45 mln.t.
gadā. Pieļaujamais spiediens caurulē 64-75 atm., attāluma
starp pārsīknēšanas stacījām no 100 līdz
300 km.
Vissvarīgais raksturlielums ir cauruļvada ražigums. Tā ir
produkta lielums, kas tiek pārsūknēts ar c.v.
palīdzībam noteiktajā laika posmā (diennakts,
mēness, gads). Māsdienīgie naftas pārvadi ar vienu
līniju var transportēt desmitniekus naftas tonnus.
Maģistrālie c.v. sastav no:
·        Lineāra daļa, kas savukārt sastav no cauruļvadi,
sakaru līnijas, cauruļvaduelektroaizsardzības iekārtes.
Viņu pastav apmēram 70-75% no cauruļvadu uzbūves
izmaksam.
·        Apakšzemes un virszemes pārejas caur ūdens
šļērslim dzelzceļiem un autoceļiem, pievadi
autobaziem.
·        Lineārie mēzgli, kas paredzēti maģistrāles
posmu atslēgšanai remontām u.c.; paralēlo vai
šķērslīniju savienojumi; maģistrālajas c.v. ne
biežāk kā pēc 25 km tiek uzstadīta
atslēgšanas armatūra (aizbidns).
·        Virszemju – laukumu daļa, kas ietilpst galvēna un
palīgpāršuknēšanas un kompressoru stacijas, starpa
un uzgāles uzpildīšanas stacijas, uzsildīšanas
punkti, mājokli un kultūras-saimniecības ēkas, noliktavas
u.c.
C.v. būvēšanas laikā cenšas izmantot caurules ar
lielu diāmetru. Diāmetra palielināšana samazina
pārsuknēšanas pašizmaksu, kapitāl- un
materiālietilpību.
Cauruļvadiem ar D=1020mm caurlaišanas iespēja 23 reizes
vairāka, nekā cauruļvadīm ar D=300 mm. Metāla
pateriņš, aprēķināts uz 1 m³
pārsūknēta materiāla samazinas 6 reizes,
kapitālieguldījumi - 3÷4 reizēs.
C.v. transporta priekšrocības naftas un tas  produktu
pārsūknēšanai attiecībā pret citiem transporta
veidiem:
1.     Caurules būvēšanas vienkaršība un naftas
produktu masu pārsūknēšanas iespēja.
2.     Vairāk īss attālums naftas produktu
pārsūknēšanai, nekā ūpes un dzelzceļa
transporta transportēšanai.
3.     Zema pašizmaksa naftas transportēšanai: 2 reizes
mazāk, nekā ar ūdens ceļiem un 3 reizes zemāk,
nekā ar dzelzceļiem.
Jāatcerēties, kā teritoriāla pazīme c.v.
transportām ir mazsvarīga, jo darba algas un elektroenerģijas
izmaksas nav lielas.
Kopumā visas izmaksas c.v. transportam ir zemākas, nekā citiem
transporta veidiem.
4.     Naftas produktu saglabāšanas nodrošināšana,
transportēšanas process ir pilnīgi hermetisks.
5.     Pilnīgi automatizēti uzpildīšanas,
pārsuknēšanas un drenāža operācijas.
6.     Mazākie, nekā citiem transporta veidiem,
kapitālieguldījumi un metāla pateriņš vienai
pārvadājuma vienībai.
7.     Prombūtne (ja tiek izmantota izolācija) negatīvas
ietekmes apkartnējai videi.
8.     Daudz vairāks darba ražīgums, nekā dzelzceļos.
Svarīga priekšrocība ir tāda, jo
pārsūknēšanas process ir nepārtraukts, kā
arī neliels personāla skaits, neatkarība no klimatiskiem
apstākļiem.
Naftas produktu transportēšana ar c.v. atbrīvo dzelzceļas
ritošo sastāvu, ietaupa naudu un metālu jaunas cisternas
uzbuvēšanai. Īpatnējais dagvielas pateriņš
pārsūknēšanai ir 10-12 reizes mazāks, nekā
pārvadāšana ar dzelzceļam.
     C.v. transporta galvēnie trūkumi:
1.     Šaura specialitāte.
2.     Efektīvai izmantošanai ir nepieciešama nepartraukta un
liela produktu plūsma.
3.     Grūti pārsūknēt smagus naftas produktus
(eļļa, mazūts).
                          2.     Gāzes c.v.                          
C. v. Ir vienīgas iespējamais gāzes transportēšanai
lielā attālumā.
Gāzes vadi sadala uz magistrāliem (ar kuriem gāze tiek
transportēta no iegūšanas ietām līdz gāzes
sadalīšanas punktiem) un vietējiem.
Gāzes caurules noguldas tranšējas vai viņus
izbūvē virs zemes estakados.
Maģistrālo c.v. atkarība no gāzes darba spiediena sadala
trijas klases.
Maģistrālie gāzesvadi, kā arī naftas vadi sastav no
lineāras daļas, kompresoru stacijas, gāzes sadales
stacījas, gāzes regulēšanas punktiem; odorizācijas
punktiem, gāzes attīrīšanas un kaltēšanas
iekārtam.
Kompresoru stacijas sadalas  no galveniem un starpstacījam. Galvenas
kompresoru stacijas gāze tiek dzēsēta, kamprimēta
attīrīta no pūtekļiem. Komprimēšana
realizēta ar centrbedzes sūkniem ar piedzini no gāzes
terbīnem vai elektridzinējiem.
Kompressoru stacijas izvietoti pēc 100 km. Gāzes darba spiediens
(max) ir ~100 atm.
Pastavīgai gāzes padevei paredze g.v. apriņķošana,
pazemes gāzes glabatuve uzbuvēšana, baipasie
uzbuvēšana.
 Talāk gāzes cauluļvadu attīrīšanas pamatvirzieni: 
·        Caurules ražošanas tehnoloģijas pilnveidošana,
tas stiprības palielināšana;
·        Gāzes saimniecības automatizēšana.
           3.     Universālais cauruļvadu transports.           
Pasaulē eksistē vairāk neka 100 cauruļvadu, kas
hidravliski vai pneimatiski transportē: ogle, rūdas,
būvmateriāli. Transportēšanas šķidrums –
ūdens vai nafta, pneimātiska veidā – gaiss.
·        Hidrauliski transportēfosfātes, dolomīts. Darba
ražīgums ir 1,5-2 reizes vairāks, nekā auto- vai
dzelzceļu transportam, tas ir vairāk ekonomisks.
·        Pneimatisks transports ļauj pārvietos plašu
nomenklatūru krāvu. Taču šīs transporta veids
izmantots tikai tehnoloģiskām vajadzībam.
                     Дополнить из Урбах – логистика, рисунки                     
                     Energoapgādes līnijas.                     
            Energoapgādes varianti salīdzināšana:            
4.     Gāzu transportēšanai un cauruļvadiem,
salīdzinājas ar elektroenerģijas pasniegšanai ir neliela
priekšrocība.
5.     Izdevīgāk ir pārsūknēt naftu, nekā
pasniegt elektrību.
6.     Izdevīgāk ir sniegt elektrību, nekā
pārvadāt ogļe.
7.     Augstkalorijas ogļu pārvadīšana ir
izdevīgāka, nekā elektrības pasniegšana.
Acuredzams, ka elektrības ražošana var būt izdevīga,
salīdzinājos ar energoresursu pārvadāšanai, jo
lielāka daļa resursiem patērējas elektroenerģijas
ražošanai sagādes punktos