Каталог :: Банковское дело

Курсовая: Bank practice

                                Banku Augstskola                                
                                  Banku katedra                                  
                                   Kursa darbs                                   
         Finansu pârskatu analîze un rezultâtu          
        izmantoðana bankas novçrtçðanâ        
Banku specialitâtes
2B3 grupas studente
Oksana Gladija
Kursa darba vadîtâja
doc. Marina Kudinska
                                Rîga, 2000                                
     
     
                        SATURA RÂDÎTÂJS                        
     Ievads_____________________________________________________________ 3
     1.NODAÏA Finansu analîzes teorçtiskais pamatojums_____________ 6
     1.1. Finansu analîzes saturs_____________________________________________ 6
     1.2. Finansu analîzes mçríi un uzdevumi___________________________________ 7
     1.3. Finansu analîzes veidi, formas un etapi________________________________ 8
     1.4. Bankas bilances analîze____________________________________________ 11
     1.4.1. Bilances analîzes nepiecieðamîba_________________________________________ 11
     1.4.2. Bilances analîzes
etapi__________________________________________________ 11
     1.4.3. Bilances analîzes metodes______________________________________________ 12
     2.NODAÏA A/S "Parekss banka" finansu pârskatu analîze_________ 15
     2.1. Bankas resursi: to struktûra un raksturojums__________________________ 15
     2.2. Bankas aktîvi: to struktûra un kvalitâte_______________________________ 18
     2.2.1. Aktîvu sastâvs un struktûra______________________________________________ 18
     2.2.2. Bankas aktîvu kvalitâte_________________________________________________ 19
     2.3.        Ieòçmumu / izdevumu analîze____________________________________ 22
     2.3.1.     Procentu marþa_____________________________________________________ 22
     2.3.2.     Ieòçmumu / izdevumu lîmeòa analîze____________________________________ 22
     2.3.3.     Peïòas lîmeòa analîze_________________________________________________ 23
     Secinâjumi un priekðlikumi______________________________________ 25
     Izmantotâs literatûras un avotu saraksts_____________________ 27
     Pielikumi_________________________________________________________ 28
     
     
Ievads
Strauju pārmaiņu laiks ir palicis pagātnē,
ekonomiskā situācija valstī ir nostabilizējusies,
tomēr banku sektorā konkurence arvien saasinās. Patlaban
Latvijā darbojas 25 licencētas komercbankas, tās atrodas zem
stingras Latvijas Bankas kontroles. Latvijas Bankas normatīvie dokumenti
atbilst starptautiskiem banku darbības principiem, kas palielina
varbūtību, ka dažas Latvijas bankas neatbilst šiem
principiem to nestabilo finansu stāvokļa dēļ.
Cenšoties palielināt savu tirgus daļu un nostiprinat savas
pozīcijas, bankas izstrāda un ievieš jaunus produktus un
pakalpojumus. Šai piedāvājumu daudzveidībā
jāprot orientēties izvēloties sev piemēroto banku.
Neviena ekonomikas sfēra nevar pastāvēt bez bankām. Lai
iekārotu klientu uzticību, bankām ir jābūt
finansiāli drošām un stabīlām. Tāpēc ir
ļoti svarīgi, lai jebkurš ieinteresēts prastu
patstāvīgi novērtēt bankas darbību. Šī
nepieciešamība nosaka finansu analīzes svarīgumu.
Plaši izmantojama finansu analīzes forma ir ārējā
analīze, ko veic uz banku finansu pārskatu pamata. Lai saprastu
tajos ietvērto informāciju, finansu pārskati jāprot
lasīt. Šī darba mērķis ir palīdzēt
cilvēkiem izveidot patiesu priekšstatu par komercbankas
darbību, uz kuru pamata var pieņemt pareizo lēmumu par
iespējamo sadarbību.
Minēto mērķi autors realizēja sekojošo uzdevumu
formā:
Ø                 Pamatot finansu analīzes nepieciešamību;
Ø                 Iepazistināt ar finansu analīzes
formām, veidiem un metodēm;
Ø                 Uz a/s “Parekss Banka” finansu pārskatu
piemēra parādīt iespējamo finansu analīzes norisi:
§         Veikt bankas pasīvu struktūras raksturojumu un analīzi;
§         Izskaidrot tērminu “aktīvu kvalitāte” un raksturot
bankas aktīvu struktūru;
§         Veikt bankas rentabilitātes analīzi.
Kursa darbs sastāv no divām nodaļām. Pirmā
nodaļa sniedz teorētisko pamatinformāciju par finansu
analīzi, tās formām, veidiem un metodēm.
Atsevišķi tiek raksturota bankas bilances analīze, jo bilance
ir galvenais finansu informācijas avots. Pēc autora domām
teorētiskā informācija palīdzēs lasītājam
labāk saprast finansu analīzes būtību, tās
svarīgumu un nepieciešamību, kā arī dos iespēju
izvēlēties sev piemēroto metodi patstāvīgai
analīzes veikšanai.
Otrajā nodaļā teorētiskā informācija tiek
ilustrēta ar praktiskiem piemēriem. Tiek izrēķināti
un interpretēti daudzi finansu koeficienti, kuri raksturo bankas
finansiālo stāvokli; tiek izdarīti secinājumi par
analīzējamās bankas darbību. Šai nodaļā
sniegtā informācija iemācīs lasītāju lasīt
finansu parskatus , atrast viņu interesējošo informāciju
un pieņemt pareizo lēmumu.
Diemžēl informācija, ko sniedz finansu pārskati, ir
diezgan ierobežota. Tāpēc nav iespējams veikt bankas
finansu darbības pilnu analīzi. Tomēr pilnā
detalizēta analīze ir nepieciešama vairāk
īpašniekiem stratēģisko lēmumu
pieņemšanai, bet esošiem un potenciāliem klientiem
ārējā analīze ir pietiekoša.
Šis darbs nav pārāk detalizēts, tas dod tikai
vispārējo priekšstatu par analīzes virzieniem. Tas ir
tikai pamats. Darba autors vēlas turpināt pētīt
analīzes problēmas, iedziļināties darbā
izvirzītajos jautājumos. Pēc autora uzskata izpētes
rezultāti var tikt atspoguļoti diplomdarbā.
Darbā tiek izmantoti vispārpieņemti saīsinājumi, proti:
t.sk. – tai skaitā;
t.i. – tas ir ;
p., - piemēram;
u.c. – un citi;
utt. – un tā tālāk .
Darbā tiek izmantoti arī citu autoru viedokļi un raksturojumi,
uz to pēc citātiem ir atsauces uz izmantotās literatūras
un avotu sarakstā norādītajiem rakstiem. Visa skaitliskā
informācija, kura tiek izmantota praktiskajos aprēķinos, ir
ņemta no a/s “Parekss Banka” publicētajiem gada pārskatiem par
1996., 1997. un 1998.gadiem, tāpēc tekstā nav uz tiem
atsevišķo atsauču.
     
     
1.NODAÏA Finansu analîzes teorçtiskais pamatojums
1.1. Finansu analîzes saturs
     Finansu analîze ir daïa no saimnieciskâs darbîbas
pilnas analîzes, kas sastâv no finansu analîzes un
vadîbas analîzes. Ðis iedalîjums ir pamatots ar to, ka
uzskaites sistçma bankas iekðienç iedalâs uz finansu un
vadîbas uzskaiti.
Komercbanku, tâpat kâ jebkuru citu uzòçmumu,
darbîbas rezultâti atspoguïojas finansu pârskatos, uz
kuru pamata nasakâmi vçrtçjuma râdîtâji
un sastâdâmi analîtiskie raksturojumi.
Finansu  pârskatu galvenais uzdevums ir sniegt patiesu, pilnu un
operatîvu ekonomisko informâciju par bankas darbîbu. Finansu
pârskatiem ir jâbût saprotamiem esoðiem,
potenciâliem investoriem un kreditoriem, dot viòiem
priekðstatu par darbîbas apjomiem un riskiem, kas saistîti ar
gaidamiem ienâkumiem, jâsniedz informcija par piesaistîto
resursu sastâvu, veidiem un izvietojumu, par uzkrâjumu
nedroðiem parâdiem esamîbu u.tt.
Lai informâcija tieðâm bûtu lietderîga, bankâm
ik ceturksni jâpublicç atskaites par savu darbîbu, kas
ïauj partneriem un klientiem izveidot savus neatkarîgus
viedokïus un ievçrojami paplaðinât analîtiíu
iespçjas.
“Rietumeiropas un Amerikas komercbankas, izòçmot bilances un
peïòas un zaudçjumu pârskatus, publicç
vairâkus datus, kuri tieði interesç akcionârus,
potenciâlos noguldîtâjus un kreditorus. Tâ ir
informâcija par bankas tîro peïòu, par
izmaksâjamâm akciju dividendçm un citiem darbîbas
râdîtâjiem. Zîmîgi ir tas, ka ârvalstu
bankas, publicçjot savus pârskatus, orientçjas ne tikai uz
banku speciâlistiem, bet arî uz personâm, kurâm nav
speciâlas izglîtîbas. Tâpçc ârvalstu banku
finansu pârskatos sniegti skaidrojumi, uz kâ pamata un
kâdâ veidâ aprçíinâms viens vai otrs
râdîtâjs.
Amerikas banku praksç, aprçíinot vçrtçjuma
râdîtâjus, tiek izmantota “augstas rentabilitâtes
koncepcija” (high profitability banking). Tâ aptver trîs
pamatkomponentus:
1)  ienâkumu maksimilizâcija;
2)  izdevumu minimilizâcija;
3)  menedþmenta kvalitâte.
Ienâkumu maksimilizâcija sasniedzama, palielinot
kredîtoperâciju, vçrtspapîru operâciju (un citu
aktîvu operâciju) rentabilitâti, kâ arî veidojot
aktîvu elastîgu struktûru, kas spçjîga
reaìçt uz procentu likmju izmaiòâm.
Izdevumu minimilizâciju nodroðina pasîvu optimâlâ
struktûra, nestandarta kredîtu apjomu samazinâðana (ar
bankas kredîtu portfeïa uzlaboðanu), kâ arî kontrole
par mçrítiecîgu lîdzekïu izmantoðanu.
No menedþmenta kvalitâtes, tas ir vadîbas efektivitâtes
pakâpes, atkarîgs, cik sekmîgi tiks iedarbinâti divi
pirmie komponenti.” [10.]
No augstâk teiktâ redzam, ka finansu pârskatu atklâtumam
ir ïoti liela nozîme, tâpçc katrai komercbankai ir
jâcenðas palielinât savu finansu pârskatu
atklâtumu. Tomçr banku darbîbas atklâtumam ir
arî savas negatîvas puses. Ja publicçtajâs bankas
atskaitçs bûs parâdîtas kaut nelielas finansu
rezultâtu pasliktinâðanos, kas var bût
vienkârði saistîtas ar kïûdu, banka var
zaudçt klientu uzticçðanos. No otrâs puses pasaules
prakse liecina par to, ka bankas darbîbas atklâtums veicina
kvalitatîvo îpaðîbu uzlabojumu.
Analîze, kas balstâs tikai uz grâmatvedîbas
pârskatu izpçti, ir bankas ârçjâ analîze,
ko veic ârçjie informâcijas lietotâji lai
apmierinâtu savas intereses.
Ârçjai analîzei ir ðâdas îpatnîbas:
·        liels daudzums analîzes subjektu un informâcijas lietotâju;
·        analîzes subjektu mçríu un intereðu daudzveidîba;
·        analîzes tipisko metoþu, uzskaites standartu un atskaiðu esamîba;
·        analîze ir orientçta tikai uz publiskâm, ârçjâm atskaitçm;
·        analîzes uzdevumu ierobeþotîba iepriekðçja faktora rezultâtâ;
·        maksimâla analîzes rezultâtu atklâtîba informâcijas lietotâjiem.
Tâtad, finansu analîze balstâs uz finansu pârskatiem.
Visi finansu pârskati, kurus sastâda Latvijas komercbankas,
varçtu tikt iedalîti divâs grupâs:
1)   publicçjamos:
·        bilance;
·        peïòas vai zaudçjumu pârskats;
·        naudas plûsmas pârskats;
·        bankas gada darbîbas pârskats.
2)   nepublicçjamos (Latvijas Bankai iesniedzamajos):
·        izsniegto kredîtu klasifikâcija;
·        bankas kapitâla pietiekamîbas aprçíins;
·        pârskats par lielajiem riska darîjumiem;
·        likviditâtes râdîtâju aprçíins;
·        pârskatu par riska darîjumiem ar personâm, kas saistîtas ar kredîtiestâdi;
·        pârskatu  par aktîvu un saistîbu termiòstruktûru;
·        kredîiestâdes obligâtajâm rezervçm izvirzîto prasîbu aprçíinu;
·        pârskatu par pozîcijâm ârvalstu valûtâ;
·        pârskatu par valsts riska kontroli.
1.2. Finansu analîzes mçríi un uzdevumi
Finansu analîzes mçríis ir atkarîgs no tâ,
kâdâm vajadzîbâm tâ tiek veikta, t.i. no
konkrçta informâcijas lietotâja interesçm finansu un
citu aktîvu veidu pârvaldîðanâ. Piemçram,
potenciâlam noguldîtâjam ir svarîgi, lai banka
bûtu finansiâli droða, un viòa ieguldîjums dotu
pçc iespçjas lielâku atdevi. Ja klients grib nopelnît
vairâk, tad viòam ir jâsamierinâs ar lielâku
risku, ko arî var kontrolçt izmantojot finansu analîzes
paòçmienus.
Daudz sareþìîtâka finansu analîze
kïûst vadîbas lîmenî. Komercbankas veiksmîga
darbîba ir atkarîga no vadîbas individuâlo un
kolektîvo lçmumu virknes.
Vadîbas finansu analîzes pamatmçríis ir
novçrtçt un identificçt bankas iekðçjâs
problçmas, lai sagatavotu, pamatotu un pieòemtu
daþâdus vadîbas lçmumus, tai skaitâ
attîstîbas jomâ, izieðanâ no krîzes, bankrota
procedûras uzsâkðanâ, akciju paíetes
pirkðanâ, investîciju piesaistîðanâ. Ðai
nolûkâ jâatrod daþi parametri, kuri sniegtu
visvairâk informâcijas un dotu objektîvu un precîzu
priekðstatu par bankas finansiâlo stâvokli, par
peïòu un zaudçjumiem, par izmaiòâm aktîvu
un pasîvu struktûrâ, norçíinos ar debitoriem un
kreditoriem. Analîzes rezultâti dod iespçju
novçrtçt bankas iekðçjo potenciâlu un
pieòemt nepiecieðamus operatîvus lçmumus.
No îpaðnieku viedokïa  finansu analîzes
mçríis ir iegût objektîvu pamatojumu
stratçìisko lçmumu pieòemðanai, kas var
izpausties ilgtermiòa pasâkumu plânoðanâ bankas
stabîlas attîstîbas nodroðinâðanai.
Valsts lîmenî finansu analîzes galvenais mçríis
ir novçrtçt valsts intereðu aizsardzîbu,
kontrolçt banku sistçmas darbîbu, kas savukârt jau
pasaules mçrogâ nosaka valsts banku sistçmas
attîstîbu un vietu pasaules ekonomikâ.
Finansu analîzes mçríis tiek realizçts
konkrçta uzdevuma risinâjuma formâ, kurð stâv
tâs rezultâtu lietotâja priekðâ. Analîtisko
uzdevumu piemçri var bût sekojoði:
·        bilances likviditâtes analîze;
·        bilances posteòu dinamikas un struktûras analîze;
·        finansiâlâ stâvokïa un maksâtspçjas analîze;
·        peïòas faktoru analîze;
·        peïòas apjomu un izmaksu optimizâcijas analîze;
·        bankas finansiâli saimnieciskâs darbîbas analîze;
·        rentabilitâtes analîze;
·        kapitâla struktûras analîze u.c.
Izvirzîtie uzdevumi noteic finansu analîzes veidu un formu izvçli.
1.3. Finansu analîzes veidi, formas un etapi
Atkarîbâ no konkrçtiem uzdevumiem izðíir sekojoðus finansu analîzes veidus:
·        ekspresanalîze - vienas-divu dienu laikâ ir
iespçjams iegût priekðstatu par bankas finansu stâvokli
pamatojoties uz ârçjiem grâmatvedîbas
pârskatiem;
·        kompleksanalîze - dod iespçju
triju-èetru nedçïu laikâ iegût bankas
finansiâla stâvokïa novçrtçjumu uz
ârçjo grâmatvedîbas pârskatu pamata, kâ
arî izmantojot pârskatu posteòu atðifrçjumus,
analîtiskâs uzskaites datus, neatkarîga audita
rezultâtus u.c.;
·        finansu analîze kâ bankas biznesa procesu
izpçtes daïa - paredzçta bankas visu darbîbas
aspektu novçrtçðanai, t.i. finansu, mârketinga,
vadîbas, personâla u.c.;
·        orientçta finansu analîze -
paredzçta bankas  prioritâtes finansu problçmas
risinâðanai, piemçram, debitoru parâdniecîbas
optimizâcijai. Ðajâ gadîjumâ var izmantot
ârçjos grâmatvedîbas pârskatus un arî
nepiecieðamo posteòu atðifrçjumus;
·        regulârâ finansu analîze -
paredzçta efektîvas finansu vadîbas izveidoðanai,
noteiktos termiòos (ik mçnesi vai ik ceturksni) sniedzot
speciâli apstrâdâtus finansu analîzes rezultâtus.
Atkarîbâ no analîzes  izvçlçta virziena, tai var bût sekojoðas formas:
·        retrospektîvâ analîze -
paredzçta, lai analizçtu esoðas tendences un finansu
stâvokïa problçmas;
·        faktu-plâna analîze - nepiecieðama, lai
ievçrotu un novçrtçtu faktisko râdîtâju
novirzes no plânotiem râdîtâjiem, kâ arî to
cçloòus;
·        perspektîvâ analîze - nepiecieðama
finansu plânu ekspertîzei, lai novçrtçtu to
pamatotîbu un droðticamîbu skatoties no tçkoða
stâvokïa un esoða potenciâla.
Tradicionâlâs finansu analîzes algoritms itver sekojoðus etapus:
1)    Nepiecieðamas informâcijas vâkðana (apjoms ir
atkarîgs no uzdevumiem un finansu analîzes veida).
2)    Informâcijas droðticamîbas novçrtçðana
(parasti izmantojot neatkarîga audita rezultâtus).
3)    Informâcijas apstrâde (analîtisko tabulu sastâdîðana).
4)    Finansu pârskatu struktûras râdîtâju aprçíins (vertikâlâ analîze).
5)    Finansu pârskatu posteòu izmaiòu râdîtâju aprçíins (horizontâlâ analîze).
6)    Finansu koeficientu aprçíins (tiek noteikti
likviditâtes, rentabilitâtes u.c. kopçjie un
atseviðíie râdîtâji, kas raksturo bankas
darbîbas rezultâtus).
7)    Finansu koeficientu vçrtîbu salîdzinoða
analîze ar normatîviem (vispâratzîtiem vai
nozarç vidçjiem).
8)    Finansu koeficientu izmaiòu analîze (uzlaboðanâs
vai pasliktinâðanâs tendenèu noteikðana).
9)    Integrâlo koeficientu aprçíins un novçrtçjums (p., Altmana Z-punkts).
10)                 Slçdziena par bankas finansu stâvokïa
sagatavoðana interpretçjot apstrâdâtus datus.
11)                 Prognoze, t.i. finansu vai/un kvantitatîvais
plâns nâkamajam pârskata periodam. Atseviðías
funkcionâlâs prognozes veido bankas perspektîvas plânu.
1.1.tabulâ [14.] ir noteikta algoritma procedûru atbilstîba
finansu analîzes pamatveidiem.
Apzîmçjumi:
“+” - procedûra ir obligâta;
“+-“ - procedûra ir vçlama;
“-“ - procedûra nav obligâta.
                                                                      1.1.tabula
                                                Finansu analîzes algoritms
     

Nr.

Procedûra

Analîzes veids

Ekspresanalîze

Kompleksanalîze

Biznesdiagnostikas sastâvâ

Orientçtâ

Regulârâ

1.Informâcijas vâkðana+++++
· ârçjie finansu pârskati +++++
· iekðçjie finansu pârskati +-+++-+
· pârskati un dati par citiem bankas darbîbas aspektiem+-+-++-+
· informâcija par ârçjo vidi-+-+-+-+
2.Informâcijas droðticamîbas pârbaude+-++++
3.Informâcijas pârbaude+++++
· ar speciâlo programmas lîdzekïu pielietojumu-+-+-+-+
4.Vertikâlâ analîze+++++
5.Horizontâlâ analîze+++++
· retrospektîvas periods ilgâks par 2 gadiem--+-+-+
6.Finansu koeficientu aprçíins+++++
· ðaura izvçle+++-+--
· plaða izvçle--+-+-+
7.finansu koeficientu vçrtîbu un normatîvu salîdzinâðana+-++++
8.Koeficientu izmaiòu analîze +++++
9.Integrâlo râdîtâju aprçíins-+-+--+
10Slçdziena sagatavoðana pamatojoties uz apstrâdâto rezultâtu interpretâcijas+++++
1.4. Bankas bilances analîze 1.4.1. Bilances analîzes nepiecieðamîba Komercbankas bilance - tâ ir grâmatvedîbas bilance, kurâ atspoguïojas bankas paðu un aizòemto lîdzekïu avoti, kâ arî to izvietojums kredîtoperâcijâs un citâs aktîvâs operâcijâs. Uz bilances pamata tiek veikta naudas resursu veidoðanâs un izvietoðanâs kontrole, kredîtoperâciju, norçíinu, kases un citu operâciju kontrole, kâ arî operâciju ar vçrtspapîriem. Komercbankas bilance ir galvenâ tâs atskaites forma. Tâ tiek izmantota bankas darbîbas analîzei un vadîbai, likviditâtes râdîtâju noteikðanai, banku risku vadîbai, bankas peïòas faktoru analîzei. Bilance ir arî komercinformâcijas avots un nopietnas reklâmas lîdzeklis tiem potenciâliem klientiem, kuri grib dziïi un profesionâli izpçtît izvçlçtâs bankas darbîbu. Analîzes procesâ katram analîzes subjektam ir savi mçríi, kas nosaka analîzes veidu un kritçriju daudzveidîbu. Tomçr bilances analîzes metodikai ir jâbût vienotai, lai analîzes procesâ iegûtos datus varçtu salîdzinât savâ starpâ. Uz bilances analîzes pamata komercbankas cenðas optimizçt aktîvo un pasîvo operâciju struktûru peïòas maksimizâcijas nolûkâ.

1.1.attçls Bilances analîze shçma 1.4.2. Bilances analîzes etapi Bankas bilances analîze ietver daþus etapus, kuri savâ starpâ atðíiras pçc satâva un darba ietilpîbas, apstrâdâjamâs informâcijas apjoma un nepiecieðama laika. Bankas bilances analîze sâkas no bilances lasîðanas un tâs sagatavoðanas tâlâkam analîtiskam darbam. Sâkumâ jâstrukturç tâs atseviðíie posteòi, jâsagrupç aktîvie un pasîvie posteòi atbilstoði izvçlçtâjiem kritçrijiem. Pçc tam notiek bilances aktîvu un pasîvu atseviðíu grupu pârbaude atbilstoði tçrmiòiem, izdevumu veidiem un to avotiem; notiek Latvijas Bankas normatîvu un bankas iekðçjo noteikumu un procedûru izpildes pârbaude. Tikai pçc aktîvu un pasîvu strukturçðanas un kontroles, ir ieteicams iesâkt novçrtçðanas un normatîvu râdîtâju aprçíinâðanu, kuri jâattçlo tabulâs. Atkarîbâ no mçríiem un izvçlçtajâm analîzes metodçm, tabulas un grupçjumu metodes bûs atðíirîgas. Tâlâk notiek tâs informâcijas izvçle, kura tiks parâdîta , piemçram, grafiski. Ðai vietâ beidzas sâkuma etaps. Analîtiskajâ darba etapâ tiek aprakstîti iegûtie apjoma, struktûras un dinamikas râdîtâji, tiek sagatavoti analîtiskâ darba secinâjumi. Nobeiguma analîzes etapâ var tikt iesaistîti eksperti, kuri izstrâdâ rekomendâcijas bankas darbîbas uzlaboðanai un attîstîbai pamatojoties uz analîzes rezultâtiem. Bilances analîzes etapi tiek attçloti 1.2.tabulâ. 1.2.tabula Bankas bilances analîzes etapi

Operâciju veidi

Operâciju saturs

Izmantojamâs analîzes metodes

| Sâkuma etaps

Strukturçðana1. Aktîvu un pasîvu posteòu grupçjumsGrupçjumu metode
Kontrole 2. Aktîvu un pasîvu posteòu grupu atbilstîbas daþâdiem kritçrijiem pârbaudeSalîdzinâjumu metode
Kalkulçðana3. Vçrtçjumu un normatîvu absolûto un relatîvo râdîtâju aprçíinsKoeficientu metode, statistiskâs un ekonomiski-matemâtiskâs metodes
Tabulu sastâdîðana4. Tabulu veidu, skaita un rekvizîtu noteikðanaTabulâcijas metode
Ilustrâcijas materiâlu sagatavoðana5. Ilustrçjamo datu izvçle, attçlu formas noteikðanaAttçlu metode (grafiki, diagrammas, histogrammas)

|| Analîtiskais etaps

AnalîzeIegûto râdîtâju apraksts

||| Nobeiguma etaps

Ekspertu vçrtçjumsAnalitiskâ etapa rezultâtu izklâsts, rekomendâciju izstrâdâðana
1.4.3. Bilances analîzes metodes Bankas bilances analîzi veic izmantojot daþâdus statistiskos paòçmienus un metodes. Ðajâ procesâ visbieþâk izmanto ðâdas metodes: · grupçjumu metode; · salîdzinâjuma metode; · tabulâcijas metode; · ilustrâcijas metode; · koeficientu metode; · citas ekonomiski-matemâtiskâs un statistiskâs metodes. Dinamisko rindu salîdzinoðâ analîze palîdz atklât faktiskâs un normatîvâs likviditâtes izmaiòu un novirþu pamatcçloòus, atrast izmaksu minimizâcijas un peïòas maksimizâcijas rezerves. Salîdzinâjuma paòçmienu var izmantot arî plânoto un faktisko râdîtâju salîdzinâðanai, parâdîbas dinamikas analîzei. Praktiskai darbîbai un bankas vadîbai ir svarîgi ne tikai salîdzinoðâs analîzes sistematizçtie râdîtâji, bet arî visnozîmîgo rentabilitâtes, risku, droðîbas un likviditâtes râdîtâju salîdzinâðana ar citu banku datiem. Ðo starpbanku salîdzinoðâs analîzes metodi izmanto korespondçjoðâs bankas, potenciâlie klienti un bankas akcionâri, jo tâ dod iespçju novçrtçt bankas menedþmenta efektivitâti. Grupçjumu metode ir viena no visbieþâk izmantojamâm analîzes metodçm. Sistematizçjot bilances datus ðî metode palîdz saprast analîzçjamo procesu un parâdîbu bûtîbu. No avotu veidoðanas un izvietoðanas viedokïa bilances posteòi tiek iedalîti aktîvajos un pasîvajos. Atseviðíi izdala ârpusbilanci. Grupçjot bilances posteòus, jâizdala paðu un piesaistîtie resursi, ilgtermiòa un îstermiòa kredîtieguldîjumi, aktîvi-pasîvo operâciju tçrmiòi, ieòçmumu, izdevumu un peïòas veidi. Postçòûs var grupçt arî òemot vçrâ to likviditâtes pakâpi, banku operâciju ekonomisko bûtîbu, ienesîguma lîmeni (aktîviem) un cenu (pasîviem) u.c. (1.2.attçls)

1.2.attçls Bilances posteòu grupçjums Piemçram, pec operâciju ekonomiskâ rakstura bilances aktîvus un pasîvus var sagrupçt sekojoði: · starpbanku operâcijas; · bankas iekðçjâs operâcijas; · operâcijas ar klientiem; · operâcijas ar pçrçjiem kontraìentiem. Koeficientu metode palîdz atklât bilances posteòu vai to grupçjumu kvantitatîvas savstarpçjâs sakarîbas (paralçli var pielietot arî grupçjumu un salîdzinâjuma metodes). Plaðâkai analîzei izmanto arî analîtiskâs uzskaites datus. Koeficientu metode ir nepiecieðama, lai kontrolçtu, piemçram, bankas likviditâtes lîmeni. Ðî metode ir universâla, tâ dod iespçju salîdzinât savâ starpâ ne tikai lîdzîgas bankas, bet arî pçc lieluma daþâdas bankas, jo râdîtâji (koeficienti) pârsvarâ ir relatîvie lielumi. Izmantojot koeficientu metodi ir iespçjams atrast bankas peïòas palielinâjuma rezerves, uzturçt likviditâti un minimizçt bankas riskus. 2.NODAÏA A/S "Parekss banka" finansu pârskatu analîze 2.1. Bankas resursi: to struktûra un raksturojums Lai nodroðinâtu savu darbîbu, jebkurai bankai ir nepiecieðami naudas lîdzekïi, t.i. resursi. Komercbanku resursi sastâv no paðu lîdzekïiem un piesaistîtiem lîdzekïiem, tie veido bankas pasîvus. “Paði stabilâki resursi ir bankas paðu kapitâls un piesaistîtie lîdzekïi bez tiesîbâm lauzt lîgumu.” [9.] No komercbankas pasîvu struktûras ir atkarîga bankas droðîba. “Paðu kapitâls ir maksimâli pieïaujama zaudçjumu robeþa, lîdz kuras sasniegðanai banka spçj pilnîgi norçíinâties par savâm saistîbâm.” [1.] Tâpçc ir ïoti svarîgi novçrtçt bankas resursu strukrûru. "Parekss bankas" pasîvu struktûru raksturo sekojoði dati (2.1.tabula): 2.1.tabula "Parekss bankas" pasîvu struktûra

Posteòi

%

31/12/98

31/12/97

31/12/96

31/12/95

SAISTÎBAS KOPÂ, t.sk.:

88.8

86.9

85.9

85.6

Saistîbas pret kredîtiestâdçm, t.sk.:

13.1

4.9

2.2

0.8

· pret OECD reìiona reì. kredîtiestâdçm10.60.60.040.2
· pret Latvijâ reì. kredîtiestâdçm0.30.71.40.5
· pret citâm ne OECD reìiona reì. kredîtiestâdçm2.33.60.80.1

Noguldîjumi, t.sk.:

72.1

80.7

81.4

78.0

· valdîba4.03.50.44.8
· paðvaldîbas0.020.040.040.1
· finansu institûcijas0.40--
· valsts uzòçmumi2.51.81.23.9
· sabiedriskâs un reliìiskâs organizâcijas0.30.2-0.2
· privâtuzòçmumi51.560.912.420.1
· privâtpersonas9.310.18.810.2
· nerezidenti--58.638.7
· bankas darbinieki4.04.0--

Pârçjâs saistîbas

3.2

0.8

1.6

6.0

Uzkrâtie procentu izdevumi

0.3

0.1

0.2

0.1

Uzkrâjumi saistîbâm un maksâjumiem

0.1

0.4

0.5

0.7

KAPITÂLS UN REZERVES KOPÂ, t.sk.:

11.2

13.1

14.1

14.4

Apmaksâtais pamatkapitâls10.04.46.64.9
Rezerves kapitâls un pârçjâs rezerves-1.52.21.6
Nesadalîtâ peïòa1.27.25.37.9

PASÎVI KOPÂ

100

100

100

100

No ðîs tabulas redzam, ka galvenais resursu avots ir piesaistîtie lîdzekïi, kas veido 86-89% no kopçjiem resursiem. Bankas paðas resursi ir 11-14%, kas kopumâ atbilst pasaules banku praksç izveidotai struktûrai. Varam pamanît arî, ka banka 1998.g. ir kïuvusi aktîvâkâ starpbanku tirgû, bet piesaistîjusi lîdzekïus galvenokârt no OECD valstîs reìistrçtâm kredîtiestâdçm. "Parekss bankas" paðu kapitâls 1998.gadâ palielinâjâs no 11,029 tûkst. Ls lîdz 30,000 tûkst. Ls (2.1.attçls), kas bija izdarîts uz iepriekðçjo gadu nesadalîtâs peïòas un rezervju rçíina. 2.1.attçls "Parekss bankas" paðu kapitâls un rezerves Paðu kapitâla sastâvâ 1998.g. ir krasi samazinâjies nesadalîtâs peïòas îpatsvars, kas tieði saistîts ar Krievijas krîzi. Tomçr bûtiski ir atzîmçt, ka tieði "Parekss banka" bija vienîga no lielâkâjâm bankâm, kas pabeidza ðo gadu ar peïòu. Piesaistîto lîdzekïu lielâko daïu sastâda noguldîjumi, t.i noguldîjumi ir bankas galvenais resursu avots. Kopð 1995.gada noguldîjumu lielums bûtiski palielinâjâs (2.2.attçls), un tas turpinâja augt arî 1998.gadâ neskatoties uz Krievijas krîzi. “Parekss Bankai” pieder 23% noguldîjumu tirgus Latvijas Republikâ. Ðis fakts liecina par "Parekss bankas" klientu uzticîbu bankas vadîbai. 2.2.attçls "Parekss bankas" noguldîjumi "Parekss bankas", kâ arî pârçjo banku resursu struktûrai, ir raksturîgi tas, ka lielâko daïu veido lîdzekïi uz pieprasîjumu. (2.3.attçls) Tâ, noguldîjumi uz pierprasîjumu sastâda 86% no kopçjiem noguldîjumiem, un tikai ap 14% ir termiònoguldîjumi. 2.3.attçls Noguldîjumu struktûra (1998.g.) No ðiem faktiem varam izdarît secinâjumu, ka resursu bâze "Parekss bankai" ir diezgan stabîla, jo noguldîjumu uz pieprasîjumu îpaðnieki parasti , atverot norçíinu kontu bankâ, paliek ðîs bankas klienti uz ilgu laiku, bet termiòdepozîtu îpaðnieki pçc termiòa beigðanas parasti meklç izdevîgâkus nosacîjumus jaunam depozîtam, un ir iespçjams, ka viòi izmantos citas bankas pakalpojumus. Tagad pievçrsim uzmanîbu vçl vienam râdîtâjam (2.4.attçls). No diagrammas skaidri redzams cik strauji aug bankas pasîvi kopð 1995.g. Ðis ir viens no râdîtâjiem, kurð parâda, cik strauji attîstâs komercbanka. Uz 1998.g. beigâm "Parekss bankas" pasîvi sasniedza 301,166 tûkst.Ls, un tâs ir lielâkais râdîtâjs starp Latvijas bankâm, kâ arî viens no lielâkâjiem starp Baltijas valstu bankâm. 2.4.attçls "Parekss bankas" pasîvi Pats galvenais râdîtâjs, kas raksturo bankas kapitâlu, ir paðu kapitâla pietiekamîbas râdîtâjs . Ðis râdîtâjs attçlo kopçjo bankas droðîbas novçrtçjumu, tâs riskam pakïautîbas lîmeni. Pietiekamîbas galvenais princips ir : paðu kapitâla lielumam jâatbilst ar risku svçrtiem aktîviem. Ðo lielumu raksturo paðu kapitâla un riskanto aktîvu attiecîba, kurai pçc Latvijas Bankas kritçrija ir jâbût ne mazâkai par 10%. Latvijas Bankas kritçrijs ir stingrâks par Bâzeles kritçriju - 8%. Nedaudz atðíiras arî kapitâla pietiekamîbas râdîtâja aprçíinâðana saskaòâ ar Latvijas bankas prasîbâm no ðî râdîtâja aprçíinâðanas saskaòâ ar Bâzeles Komitejas prasîbâm. No 2.2.tabulas redzam, ka banka ir izpildîjusi Latvijas Bankas normatîvu. Papildus varam redzçt, ka triju gadu laikâ ðis râdîtâjs ir samazinâjies no 28.4% lîdz 16.19%, t.i. maksâtspçjas risks ar laiku palielinâjâs, bet tas atbilst arî visai banku sistçmai kopumâ. 2.2.tabula Paðu kapitâla pietiekamîbas râdîtâjs

Gads

Paðu kapitâla pietiekamîbas râdîtâjs (saskaòâ ar Latvijas Bankas prasîbâm)

199628.4%
199723.0%
199816.19%
2.2. Bankas aktîvi: to struktûra un kvalitâte 2.2.1. Aktîvu sastâvs un struktûra Bankas aktîvâs operâcijas veido nozîmîgu un noteicoðo tâs operâciju daïu. Aktîvu struktûra ir daþâdu aktîvu posteòu attiecîba pret kopçjiem aktîviem (2.3.tabula). Aktivu kvalitâti nosaka to struktûra, aktîvo operâciju diversifikâcija, riskanto aktîvu apjoms, kritisko un nepilnvçrtîgo aktîvu apjoms. Komercbankas aktîvus var iedalît èetrâs grupâs: skaidrâ nauda kasç un tâs ekvivalenti, investîcijas vçrtspapîros, kredîti un pamatlîdzekïi. 2.3.tabula Aktîvu struktûra

Aktîvi

31/12/98

31/12/97

31/12/96

31/12/95

Kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret Latvijas Banku7.47.711.110.3
Prasîbas pret kredîtiestâdçm6.010.79.414.1
Kredîti50.332.437.722.3
Obligâcijas un citi parâda vçrtspapîri ar fiksçtu ienâkumu29.142.132.144.7
Akcijas un citi vçrtpapîri ar nefiksçtu ienâkumu1.41.51.70.2
Lîdzdalîba meitas uzòçmumu pamatkapitâlâ0.10.0030.1-
Lîdzdalîba saistîto uzòçmumu pamatkapitâlâ0.20.40.90.9
Nemateriâlie aktîvi0.10.20.40.6
Pamatlîdzekïi3.23.65.15.6
Pârçjie aktîvi1.10.71.00.7
Nâkamo periodu izdevumi un uzkrâtie procentu ieòçmumi1.10.60.50.6

Kopâ aktîvi

100

100

100

100

No tabulas redzams, ka vislikvîdâkie lîdzekïi, t.i. kase un prasîbas uz pieprasîjumu pret Latvijas Banku, sastâda 7.4% (1998.g.). Eiropas valstîs ðîs râdîtâjs ir ap 3%, bet Amerikâ un Japânâ - 0%. "Parekss bankas" râdîtâjs vidçji atbilst Itâlijas un Krievijas lîmenim. Tâ lielumu nosaka galvenokârt Centrâlâs Bankas rezervju prasîba. Redzam, ka banka ir salîdzinoði pasîva aktîvo starpbanku operâciju tirgû (6%). Eiropas bankâs ðis râdîtâjs sasniedz 25-35%. Salîdzinot ar iepriekðçjiem gadiem bûtiski palielinâjâs aizdevumu îpatsvars un 1998.g. sasniedza pusi no aktîviem. Aizdevumu kvalitâte bûs izskatîta tâlâk. Vçl viens bûtisks postenis ir investîcijas obligâcijâs un citos vçrtspapîros ar fiksçtu ienâkumu, tas sastâda 29.1% (1998.g.). Redzam, ka ðîs investîcijas samazinâjâs pçdçjo èetru gadu laikâ, atbrîvojot lîdzekïus kreditçðanai. Lielâko daïu no tâm sastâda valdîbas obligâcijas - 14%, bet spekulatîvos nolûkos lielâko daïu sastâda îstermiòa naudas pârvaldîðanas konts - 51%. Kopumâ varam secinât, ka spekulatîvie darîjumi ar obligâcijâm un citiem vçrtspapîriem veido 74%. Secinâjumi: · galveno vietu bankas aktîvajâs operâcijâs aizòem kredîtoperâcijas - 50.3%; · otrajâ vietâ - investîcijas vçrtspapîros - 30.5%; · treðajâ vietâ - kases aktîvi - 13.4%; · pârçjo aktîvu daïa ietver plaðu operâciju spektru un sastâda 5.8%. Neskatoties uz vispârçjâm tendencçm, bankai jâcenðas izveidot racionâlu aktîvu struktûru, kura galvenokârt ir atkarîga no aktîvu kvalitâtes. 2.2.2. Bankas aktîvu kvalitâte Aktivu kvalitâti nosaka to likviditâte, riskanto aktîvu apjoms, nedroðo aktîvu îpatsvars, pelnoðo aktîvu apjoms. LIKVIDITÂTE Lai banka varçtu izpildît savas ikdienas saistîbas, tai ir jâatbilst likviditâtes prasîbâm. Ðim nolûkam bankas aktîvi ir iedalîti grupâs atkarîbâ no likviditâtes pakâpes: augsti likvîdie aktîvi, likvîdie aktîvi un ilgtermiòa likviditâtes aktîvi. Veidojot racionâlu aktîvu struktûru, bankai ir jâizpilda likviditâtes normatîvs. Latvijas Banka kontrolç tekoðâs likviditâtes râdîtâju, kuram pçc tâs prasîbas ir jâbût ne mazâkai par 30%, t.i. tekoðâs prasîbas / tekoðâs saistîbas >=30% "Parekss bankas" likviditâtes koeficients, aprçíinâtais saskaòâ ar Latvijas Bankas prasîbâm no 72.2% 1997.gadâ ir samazinâjies 1998.gadâ lîdz 62.7%. Latvijas Bankas normatîvs ir izpildîts, iegûtie dati liecina par bankas augstu likviditâti. Tomçr pârâk augsts likvîdo lîdzekïu îpatsvars arî nav laba parâdîba, jo tie parasti ir ar zemu pelnîtspçju, kaut arî ar zemu riska pakâpi. Augsts likviditâtes râdîtâjs ir raksturîgs "Parekss bankai", jo viòu “biznesa filozofijas pamatâ - aizsargât klientu ieguldîjumus un tos pârvaldît ar ârkârtîgu piesarzîbu un profesionalitâti”, tâ vienmçr slavçjâs ar savas darbîbas konservatismu. Augsta likviditâte ir îpaði svarîga krîzes laikâ. Tâ, 1998.gadâ, kad Krievijas krîze bûtiski ietekmçja Latvijas banku sistçmu un arî ekonomiku kopumâ, augsts likviditâtes râdîtâjs liecinâja, ka noguldîtâju lîdzekïi ir droðîbâ un ir pieejami jebkurâ brîdî. Tagad aplûkosim vçl vienu râdîtâju, kurð arî ir pieskaitâms pie likviditâtes râdîtâjiem. Tas ir kredîtu nodroðînâtîbas ar noguldîjumiem râdîtâjs, kurð aprçíinâms, kâ kredîtieguldîjumu summas attiecîba pret noguldîjumu kopsummu (2.4.tabula). 2.4.tabula Likviditâtes râdîtâji[S1]

Gads

Kredîtu nodroðinâtîbas ar noguldîjumiem râdîtâjs[S2]

Noguldîjumu nodroðinâtîba ar likvîdiem aktîviem

Likvîdo aktîvu daïa aktîvu kopsummâ

19950.290.310.24
19960.410.440.36
19970.400.230.18
19980.700.190.13
Ðîs râdîtâjs izsaka, kâ ienâkumu un vienlaikus vislielâkâ riska aktîvi segti ar noguldîjumiem. Ðo râdîtâju plaði izmanto komercbankas savas darbîbas novçrtçðanai un kredîtpolitikas plânoðanai. Jo augstâks ir ðîs râdîtâjs, jo lielâka ir bankas aizdevumu politikas aktivitâtes, bet zema râdîtâja vçrtîba liecina par bankas piesardzîbu un pasivitâti kreditçðanas darîjumos. No tabulas redzams, ka "Parekss bankai" kredîtu nodroðinâtîbas ar noguldîjumiem râdîtâjam ir tendence palielinâties, un tas ir strauji palielinâjies 1998.gada laikâ sasniedzot 70%. Otrais râdîtâjs - noguldîjumu nodroðinâtîba ar likvîdiem lîdzekïiem- ir krasi samazinâjies kopð 1995.gada. Ðis râdîtâjs parâda bankas gatavîbu vienlaikus izpildît savas saistîbas noguldîtâju priekðâ. Mûsu gadîjumâ, sprieþot pçc minçtâ radîtâja, bankas likviditâte ir krasi pazeminâjiðies. Tas ir saistîts gan ar likvîdo lîdzekïu (kase un korespondçjoðie konti) samazinâðanos, gan ar noguldîjumu portfeïa palielinâðanos (1998.gadâ par 8.3%). Treðajam râdîtâjam - likvîdo aktîvu daïa aktîvu kopsummâ - arî ir tendence samazinâties, kas var bût izskaidrots ar kredîtportfeïa un pârçjo aktîvu straujo palielinâðanos. Neskatoties uz daþu râdîtâju pasliktinâðanos, Latvijas Bankas likviditâtes normatîvs ir izpildîts, un pat vairâk nekâ divâs reizçs pârsniedz normatîvu, kas liecina par bankas augsto likviditâti. RISKANTO AKTÎVU APJOMS Izskatîsim "Parekss bankas" aktîvu sadalîjumu atbilstoði riska pakâpei un to îpatsvaru kopçjos aktîvos uz 1998.gada piemçra (2.5.tabula), jo kopð 1997.g. Latvijas Bankas prasîbas, t.i. riska pakâpes, ir mainîjuðâs sakarâ ar Krievijas krîzi. Piemçram, Krievijas valdîbas vçrtspapîriem noteikta riska pakâpe tagad sastâda 50% (lîdz 1998.gadam tâ bija 0%). 2.5.tabula Aktîvu sadalîjums atbilstoði riska pakâpei

Riska pakâpe

Procentos pret kopçjiem aktîviem

0%21.2%
20%26.7%
50%1.1%
80%10.9%
100%38.7%
Ðî tabula parâda, ka "Parekss bankas" aktîvi ir diversificçti atbilstoði riska pakâpei, lielu daïu sastâda aktîvi ar 0% riska pakâpi. Augsta riska (100%) liels aktîvu îpatsvars izskaidrojams ar to, ka bankai ir liels kredîtu îpatsvars (50,3%), tai skaitâ 28% ar 100% riska pakâpi. Tomçr aktîvu analîze pçc riska pakâpes nedod pilnu priekðstatu par bankas aktîvu kvalitâti. Papildus jâanalizç kritisko un nepilnvçrtîgo aktîvu apjomi, îpaðu uzmanîbu pieverðot kredîtportfeïa kvalitâtes analîzei (2.6.tabula), jo kredîtdarbîba aizòem nozîmîgu vietu bankas darbîbâ un lielâka kredîtu daïa ir 100% riska pakâpi. 2.6.tabula Kredîtportfeïa kvalitâti raksturojoðie râdîtâji

1996

1997

1998

Uzkrâjumu sliktiem parâdiem koeficients (k1)

5.46%2.85%3.47%

Speciâlo uzkrâjimu koeficients (k2)

12.60%6.07%4.34%

Uzkrâjumu seguma koeficients (k3)

0.390.220.31

NIM

9.21%5.24%5.96%

RAM

2.39%2.14%2.80%
kur: k1=uzkrâjumi sliktiem parâdiem / bilances vçrtîba k2=spec.uzkr.nedroðiem kredîtiem / kredîtportfelis Uzkrâjumu seguma koeficients=paðu kapitâls / spec. uzkr. nedroðiem kredîtiem NIM=Tîrie procentu ieòçmumi / vidçjie pelnoðie aktîvi RAM=(Tîrie procentu ieòçmumi - spec.uzkr.nedr.parâdiem) / vidçjie aktîvi Tabulâ parâdîtie râdîtâji palîdz noteik uzkrâjumu ietekmi uz bankas droðîbu, kâ arî kredîtportfeïa rentabilitâti. Râdîtâjs k1 ir bûtiski samazinâjies, taèu tâ vçrtîba ir tuvu 3.5%, kas liecina par aktîvu zemu kvalitâti. Speciâlie uzkrâjumi nedroðiem parâdiem raksturo bankas novçrtçto kredîtrisku. No tabulas redzams, ka speciâlo uzkrâjumu koeficients ir samazinâjies no 12.6% 1996.gadâ lîdz 4.34% 1998.gadâ. Tomçr k2 ir lielâks par 3%, kas liecina par kredîtportfeïa slikto kvalitâti. Liels speciâlo uzkrâjumu îpatsvars var bût saistîts ar nestabilo ekonomisko situâciju un 1995. un 1998. gadu krîþu ietekmi. K3 koeficients parâda uzkrâjumu segumu ar paðu kapitâlu. Lielums zem 1 liecina par to, ka banka spçj nosegt visus paredzçtos iespçjamos zaudçjumus ar paðu kapitâlu. Pieòemams varçtu bût râdîtâjs zem 1,75, kritisks ir koeficienta lielums virs 2,5. 2.3. Ieòçmumu / izdevumu analîze 2.3.1. Procentu marþa Procentu marþa - starpîba starp procentu ieòçmumiem un procentu izdevumiem. Tas ir bankas galvenais ienâkumu avots. Marþa var bût raksturota ar absolûto lielumu vai daudziem finansu koeficientiem. Aplûkosim divus procentu marþas koeficientus (sk. 2.6. tabulu). NIM ir tîrâ procentu marþa. Šis koeficients pēc būtības ir rentabilitātes koeficients, kurš parāda resursu izvietošanas efektivitāti. Pēdējos divos gados šīs rādītājs ir būtiski samazinājies, tas ir saistīts ar aktīvu strauju pieaugumu. Tai pašā laikā tīrā procentu maržā pēc absolūta lieluma 1998.gadā ir izaugusi par 53% salīdzinot ar 1997.gadu. Otrais koeficients – RAM – ir ar risku koriģētā marža. Šis rādītājs parāda, kādā mērā iespējami nedrošo kredītu zaudējumi var būt segti ar tīriem procentu ieņēmumiem. Šī koeficienta uzlabošanās saitīta ar uzkrājumu nedrošiem parādiem samazināšanos, kas savukārt liecina par kredītportfeļa uzlabošanos. 2.3.2. Ieòçmumu / izdevumu lîmeòa analîze Analizçjot bankas ieòçmumus un izdevumus, izmanto tâdus paòemienus kâ struktûras analîze, dinamikas analîze, koeficientu analîze. Vispopulârâki ir ðâdi koeficienti (2.7.tabula): 2.7.tabula Ieòçmumu / izdevumu analîzes râdîtâji

1996

1997

1998

K1

11.7%7.9%8.6%

K2

10.2%8.2%5.8%

K3

11.3%8.3%10.6%

K4

-14.7%-2.6%-91.5%
kur : K1 = perioda procentu ieòçmumi / vidçjie pelnoðie aktîvi; K2 = perioda neprocentu ieòçmumi / vidçjie aktîvi; K3 = perioda neprocentu izdevumi / vidçjie aktîvi; K4 = (neprocentu ieòçmumi - neprocentu izdevumi) / (procentu ieòçmumi - procentu izdevumi). Koeficients K1 parâda bankas procentu ieòçmumu marþu. Pasaules praksç bankas orientçjas uz ðî koeficienta vçrtîbu ap 3 - 4%. "Parekss bankai" ðis râdîtâjs ir daudz lielâks, kas nozîmç tieði procentu ieòçmumu lielu îpatsvaru. Koeficientiem K2 un K3 nav paredzçti normatîvi, tos regulç pati banka. Ðie râdîtâji parâda attiecîgi neprocentu ieòçmumu un neprocentu izdevumu marþas. Redzam, ka neprocentu izdevumi gandrîz divreiz pârsniedz neprocentu ieòçmumus. Tas ir saistîts galvenokârt ar lieliem administratîviem izdevumiem. Ceturtais koeficients K4 pasaules praksç orientç bankas uz to, lai neprocentu ieòçmumi veidotu ap 30% no procentu ieòçmumiem, bet tam nevajadzçtu stipri pârsniegt ðo lielumu. Mûsu gadîjumâ redzam, ka koeficientam K4 ir negatîvâs vçrtîbas, jo, kâ mçs noskaidrojâm, neprocentu izdevumi pârsniedz neprocentu ieòçmumus. 1998.g. tik krasas ðî koeficienta izmaiòas saistîtas ar to, ka daudzkârt palielinâjâs izdevumi uzkrajumiem nedroðiem parâdiem Krievijas krîzes rezultâtâ. 2.3.3. Peïòas lîmeòa analîze Peïòas lîmeòa analîzes pamatpaòemieni ir: · peïòas avotu struktûras analîze; · finansu koeficientu analîze; · faktoru analîze. Bankas peïòas lîmeòa, t.i. rentabilitâtes râdîtâji ietver (2.8.tabula) : · peïòas un aktîvu attiecîbu; · peïòas pirms nodokïiem un aktîvu attiecîbu; · peïòas un paðu kapitâla attiecîbu; · peïòu uz vienu darbinieku. 2.8.tabula Rentabilitâtes râdîtâji

1996

1997

1998

ROA

7.06%5.18%0.37%

ROA*

6.54%4.57%0.44%

ROE (1)

45.93%32.42%3.65%

ROE (2)

109.34%82.31%5.90%

ROE* (1)

49..63%36.71%3.04%

ROE* (2)

118.17%93.22%4.91%

K

0.01430.01260.0014
kur : ROA = tîrâ peïòa / vidçjie aktîvi; ROA* = peïòa pirms nodokïiem / vidçjie aktîvi ROE (1) = tîrâ peïòa / vidçjais paðu kapitâls ROE (2) = tîrâ peïòa / videjais pamatkapitâls ROE* (1) = peïòa pirms nodokïiem / vidçjais paðu kapitâls ROE* (2) = peïòa pirms nodokïiem / vidçjais pamatkapitâls K = tîrâ peïòa / vidçjais darbinieku skaits Peïòas un aktîvu attiecîba (ROA - aktîvu rentabilitâte) ir pamatrâdîtâjs, kurð ïauj dot pirmo kvantitatîvo bankas rentabilitâtes novçrtçjumu, tomçr tas nav vienîgais kritçrijs bankas darbîbas efektivitâtes novçrtçðanai. Tas ir saistîts ar to, ka liela peïòa parasti nozîmç lielu aktîvu risku, tâpçc jâòem vçrâ bankas aizsardzîbas pret riskiem lîmenis. Ðî râdîtâja normatîvas vçrtîbas ir 1.15 - 0.35%. Tâtad redzam, ka "Parekss banka" sasniedza aktîvu reantabilitâtes normatîvo vçrtîbu. Koeficienta strauja samazinâðanos saitîta ar aktîvu pieaugumu un zemo peïòas lîmeni Krievijas krîzes rezultâtâ. Koeficientu ROA* izmanto peïòas menedþmenta novçrtçðanai. Jo lielâka ir starpîba starp ROA un ROA*, jo sliktâkâ ir peïòas vadîba pârçjiem apstâkïiem nemainoties. Koeficienti ROE (1), ROE (2), ROE* (1) un ROE* (2) atspoguïo akcionâru ieguldîtâ kapitâla atdevi. Râdîtâji raksturo : · bankas paðfinansçðanas potenciâlu - peïòas sadales rezultâtâ daïa peïòas var palikt var palikt bankâ, palielinot kapitâlu; · bankas potenciâlu dividenþu izmaksâm akcionâriem; · lîdzekïu mçrítiecîgumu ieguldît tieði analizçjamâs bankas kapitâlâ, salîdzinot ðo koeficientu ar analogiem râdîtâjiem citâs komercbankâs un ekonomikas nozarçs. No tabulas redzam, ka 1996. un 1997. gados "Parekss bankas" kapitâla atdeve bija samçrâ augstâ lîmenî. Bankâm ir raksturîgi, ka ar zemu ROA tâs var sasniegt augstu ROE, jo bankas strâdâ galvenokârt ar piesaistîtiem lîdzekïiem. 1998.gada ðî koeficienta vçrtîbas straujð kritums saistîts ar zemu peïòu Krievijas krîzes rezultâtâ un pamatkapitâla palielinâjumu no 11,029 tûkst.Ls lîdz 30,000 tûkst.Ls. Koeficients K parâda kâdâ mçrâ peïòas vadîðana ir saskaòota ar personâla vadîðanu. Ir vēl daudzi citi peļņas līmeņi raksturojošie koeficienti. Tomēr, veicot analīzi, ir svarīgi izvēlēties tikai dažus, kuri dotu visprecīzāko priekšstatu un ļautu sasniegt konkrētus izvirzītus analīzes mērķus. Secinâjumi un priekðlikumi Realizējot uzstādītos uzdevumus darba mērķa sasniegšanai, autors izdarīja sekojošus secinājumus: 1) Finansu analīze ir ļoti svarīga un nepieciešama gan bankas īpašniekiem un vadībai, gan uzraudzības institūcijām un bankas esošiem vai potenciāliem klientiem personīgo un lietišķo lēmumu pieņemšanas procesā. 2) Izšķir daudzus finansu analīzes veidus, metodes un formas, kuru izvēli nosaka analīzes mērķis. 3) Bilance un peļņas/zaudējumu aprēķins ir galvenie finansu dokumenti, kuri sniedz informāciju par bankas finansiālo stāvokli un darbību. 4) Informācija, ko sniedz finansu pārskati ir pietiekama, lai veiktu detalizēto ārējo analīzi un pieņemt pareizu lēmumu, balstoties uz analīzes rezultatiem. 5) Latvijas banku darbība balstās uz starptautiskiem banku darbības principiem, kas ļauj plaši pielietot ārzemju praksi banku analīzē un novērtēšanā. 6) Izvēloties analīzes metodi, jāņem vērā konkrēto izvirzīto mērķi, ko savukārt nosaka informācijas lietotāja vajadzības un intereses. 7) Visplašāk izmantojamā analīzes metode ir koeficientu metode. Tā dod iespēju salīdzināt daudzas bankas savā starpā neatkarīgi no to lieluma. 8) Veicot analīzi, ir ļoti svarīgi izskatīt ne tikai atsevišķus posteņus, bet arī visu kopumā. Piemēram, atsevišķi analizējot aktīvu un pasīvu struktūras, jāanalizē arī aktīvu atbilstība pasīvu struktūrai. 9) “Parekss Banka” ir droša banka ar stabīlu resursu bāzi. Tās kapitāla struktūra atbilst pasaules praksē izveidotiem vidējiem rādītājiem. Noguldītāju līdzekļi ir aizsargāti ar 33,752 tūkst.Ls lielu pašu kapitālu, kas katru gadu aug, palielinot bankas iespēju segt iespējamos zaudējumus neskarot noguldītāju līdzekļus. Bankas kapitāls atbilst kapitāla pietiekamības prasībām, t.i. tas ir samērots ar riskanto darījumu apjomu. 10) Galvenais bankas augsmes rādītājs ir aktīvu palielinājums. “Parekss Bankas” aktīvi palielinājas par 67% 1997.gadā, par 21% 1998.gadā. Tā ir lielāka banka Latvijā un viena no lielākajām starp Baltijas valstīm pēc aktīvu lieluma. 11) “Parekss Banka” izpilda visas Latvijas Bankas normatīvas prasības. 12) “Parekss Banka” ir augsti likvīda banka. Likvīdo līdzekļu daudzums ļauj izpildīt uzreiz ap 60% likumīgu prasību, kas divreiz pārsniedz Latvijas Bankas normatīvu. 13) Bankas vadība vadās pēc piesardzības principa. Visi darbības riski ir stingri kontrolējami un difersificēti. Kā piemēru var minēt, ka Krievijas krīzes sekas nonodarīja bankai ievērojamus zaudējumus un finansu rezultāts 1998.gadā bija pozitīvs. 14) “Parekss Banka” ir rentabla banka ar stabiliem ienākumiem. Galvenie ienākumu avoti ir procentu un komisijas ienemumi. Autors uzskata, ka izvirzītie uzdevumi ir izpildīti, tādejādi darba mērķis ir sasniegts. Finansu analīzes popularizācijai autors grib piedāvāt dažus priekšlikumus: 1) Masu medijās plašāk jāstasta par banku darbību, tās tendencēm un rezultātiem. 2) Strādājot pie šī darba, autors konstatēja speciālas literatūras trūkumu latviešu valodā, kas būtu pieskaņota Latvijas apstākļiem. Vajadzētu vairāk rakstīt par šo tematu, aktīvi izplatīt informāciju par analīzes virzieniem un metodēm. 3) Visai informācijai, ko publicē bankas par savu darbību, ir jābūt vairāk orientētai uz aprindas cilvēkiem, ne tikai uz speciālistiem šajā jomā; tai jābūt viegli saprotamai. 4) Banku esošiem un potenciāliem klientiem jāizskaidro analīzes svarīgumu, jo, kontrolējot un analīzējot izvēlētās bankas darbību, klients kontrolē savu naudas līdzekļu kustību. Izmantotâs literatûras un avotu saraksts 1) Kredītiestāžu likums, pieņemts 05.10.1995, spēkā ar 24.10.1995 2) Kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas noteikumi, spēkā ar 01.09.1996 3) Банковское дело справочное пособие, под ред. Ю.А.Бабичевой, Москва 1994, 397 стр. 4) Банковское дело, под ред. Лаврушина О.И., Москва 1992, 428 стр. 5) Банковское дело, под ред. Лаврушина О.И., Москва 1999, 574 стр. 6) Commercial Bank Management, Peter S. Rose, IRWIN 1991 7) Aleksandrovs A., “Bankas: rezultati un secinājumi”, Latvijas ekonomists, Nr. 11, 1999 8) Korovins A., Kaširins V., “Uzņēmuma finansiālā stāvokļa ekspresanalīze auditā (apspriešanas kartībā)”, Latvijas ekonomists, Nr. 12, 1999 9) Kudinska M., “Banku stabilitates novērtēšanas metodes”, Kapitāls, Nr. 1(13), 1999 10) Zelgalve E., Skuratova N., “Komercbanku finansu pārskatu ekonomiskā analīze: ārvalstu pieredzes izpēte un Latvijas prakse”, Latvijas Ekonomists, Nr. 9, 1996 11) David C. Richardson, “PEARLS Financial Stabilization Monitoring and Evaluation”, World Council of Credit Unions Research Monograph Series, October 1994 12) Довгялло М. и др., “Методология рейтингового анализа коммерческих банков”, Рынок ценных бумаг, N 20(155), 1999 13) Новикова И., “Финансовый анализ как элемент финансового менеджмента”, Латвияс Экономистс, N 7-8, 1999 14) Синягин А., “Специфика и возможности финансового анализа компаний в российских условиях”, Рынок ценных бумаг, N16(151), 1999 15) Хейнсворт Р., “Российская банковская система – три важных момента, которым не уделяют внимания”, Рынок ценных бумаг, N20(155), 1999 16) A/s “Parekss Banka” nepublicētie materiāli: 17) 16.1. Gada pārskats par 1996.gadu; 18) 16.2. Gada pārskats par 1997.gadu; 19) 16.3. Gada pārskats par 1998.gadu. Pielikumi
[S1] [S2]