Каталог :: Предпринимательство

Курсовая: Pakalpojuma uzтзmuma izmaksas

Anotācija.

Savā kursa darba es aplūkoju pakalpojuma uzņēmuma izmaksas. Kursa darba sākuma daļā so tēmu es aplūkoju teorētiski: definēju, kas ir izmaksas; kā izmaksas var grupēt pēc dazādām metodēm, tas ir izmaksu iedalījums atkarīgi no apjoma, perioda izmaksu metode, apgrozāmo līdzekļu metode. Pēc tam seko praktiskā daļa, kurā es ar praktisko piemēru palīdzību novērtēju izmaksas. Tas ir izmaksu aprēķināsana konkrētā pakalpojumu uzņēmumā, kas nodarbojas ar projektu sastādīsanu ēku būvniecībai un rekonstrukcijai. Tā izmaksu novērtēsana notiek tikai ar vienu no teorētiskā daļā aplūkotām metodēm – ar perioda izmaksu metodi, kā vispiemērotāko dotajiem apstākliem. .

Аннотация.

В этой курсовой работе я рассмотрива ю расходы предприятия , занимающего ся услугами. В начале курсовой работы эта тема рассмотрена с теоретическ ой точки зрения: определение расходов, группировка расходов, согласно разным методам, - зависимость от объёма производств а, периодическ ий метод, метод оборотных средств. После следует практическа я часть, в которой я на примере конкретного предприятия расчитываю расходы. Это означает расчёт расходов на предприятии , главной задачей которого является проектирова ние строительст ва и реконсрукци и зданий. Расчёт расходов произведён только одним, наиболее подходящим для данного предприятия , методом – методом периодическ их издежек.

Satura rādītājs.

Ievads. 4 1.1.Izmaksu noteiksana atkarībā no razosanas apjoma. 7 1.1.1. Mainīgas izmaksas. 7 1.1.2. Pastāvīgas izmaksas. 8 1.2. Perioda izmaksu metode. 10 1.3. Apgrozāmo līdzekļu metode. 12 2.Uzņēmuma visparējais apraksts. 15 2.1. Materiālu izmaksas. 15 2.2. Personāla izdevumi. 16 2.2.1. Administrācijas izdevumi. 16 2.2.2. Strādnieku darba algas. 17 2.3. Pamatlīdzekļu nolietojums. 18 2.4. Pārējas izmaksas. 20 2.4.1. Nomas maksa par telpu. 20 2.4.2. Kancelejas preču izmaksas. 22 2.4.3. Apsardzes izmaksas. 23 2.4.4. Preču realizācijas izdevumi. 23 2.4.6. Maksa par daba resursu izmantosanu un vides piesārņosanu. 24 2.5.Ārkartas izmaksas. 25 Minimālais pakalpojuma līmenis. 26 Secinājums. 27 Izmantotās literatūras saraksts. 28

Ievads.

Sajā kursa darba es aprakstīju izmaksas, kuras bija radījusas konkrētā uzņēmumā gada laikā. Uzņēmumam ir nepieciesams noskaidrot kādas ir viņa izmaksas kalendāra laika posmā, lai noskaidrotu nodokļu summu, kuru uzņēmums iemaksās valsts budzetā un uzņēmēja vajadzībām nepieciesamus ekonomiskās radītājus: peļņu, rentabilitāti, darbības efektivitāti un citus. Kursa darba mērķis ir parādīt izmaksu struktūru konkrētā pakalpojumu uzņēmumā (izmaksas ir sadalītas pēc perioda izmaksu metodes), to summu katrai no grupām un kopīgo rezultātu, nodokļu apjomu un noskaidrot vai ir vērts sim uzņēmumam darboties un attīstīties tālāk. Kusa darba uzdevums ir izzināt katru izmaksu grupu dotajā uzņēmumā, noskaidrot kāpēc izmaksas ir tiesi sādas un kā to var samazināt (un vai ir vērts to samazināt – izmaksu samazināsana var nozīmīgi ietekmēt arī ieņēmumus), noteikt izmaksu summu katrā grupā. Sajā kursa darbā bija izmantotas sekojosas metodes: uzņēmuma izmaksu noteiksanai – perioda izmaksu metode; nolietojuma aprēķināsanai nodokļu vajadzībām – ģeometriskas regresijas metode; savām vajadzībām – lineāra metode. Dati izmaksu aprēķināsanai bija paņemti no grāmatvedības bilances (piemēram, pamatlīdzekļu nominālvērtība nolietojuma summa aprēķināsanai ir so pamatlīdzekļu pirksanas cena), iekārtas parametri – no iekārtas tehniskas pases(nomināljauda). Sajā kursa darbā ir noteikti ierobezojumi. Tas ir informācijas nepietiekamība, nesaprasanas barjeras un citi sķērsļi, kuru dēļ informācija var būt izkropļota.

Teorētiskā daļa 1. Izmaksu definīcija. Jebkuru produkta razosanai ir nepieciesams resursu (zemes, darba, kapitāla un uzņēmējdarbības) patēriņs, kuriem ir sava noteikta vērtība. So produktu daudzumu, ko uzņēmums ir gatavs piedāvāt tirgū ir atkarīgs no resursu cenas un to izmantosanas efektivitātes sī produkta razosanai, un no cenas par kādu sis produkts tiks pārdots tirgū. Razosanas izmaksas ir naudas formā ir izteiktas visas uzņēmuma izmaksas, kuras veidojas, produktu razojot un realizējot. Sīs izmaksas ir iespējams novērtēt divējādi – kā grāmatvedības un kā ekonomiskās izmaksas. Tā kā resursi ir ierobezoti, tad katrs lēmums liek atteikties no cita veida razosanas. Visi maksājumi tiek veikti ar mērķi piesaistīt razosanas faktorus, novērsot tos no citiem variantiem. Piemēram metāls, kas tiek izmantots lauksaimniecības tehnikas razosanai nevar vienlaicīgi tikt izmantots sadzīves prieksmetu razosanai. Tas nozīmē, ka izvēloties lauksaimniecības tehniku mēs vienlaicīgi atsakāmies no noteikta daudzuma sadzīves prieksmetiem. Razosanas izmaksas rodas ne vien uzņēmuma tiesajā darbībā, bet ir vajadzīgas arī lai uzturētu uzņēmumu patstāvīgā darba gatavībā. Visas izmaksas var apvienot, pēc vajadzības, lielākās vai sīkākās grupās, bet tās kopā veido kopējās izmaksas, kas attiecas uz visu razosanas darbu. Katram uzņēmumam ir jānovērtē savas izmaksas. Tas lielums ietekme nodokļu un peļņas aprēķināsanai, kas savukārt ietekmē uzņēmuma tālāko darbību: rezerves, dividendes un nesadalītas peļņas lielumu. Uzņēmējdarbībā ir svarīgi noteikt izmaksas kalendāra laika periodā, lai novērtētu, kādas izmaksas ir izveidojusies, tā skaitā pa to veidiem un rasanas vietām. Izmaksas var sagrupēt pēc sekojosām metodēm: 1) Izmaksu veidu noteiksana atkarībā no razosanas apjoma; 2) Perioda izmaksu metodes; 3) Apgrozījuma izmaksu metodes.

1.1.Izmaksu noteiksana atkarībā no razosanas apjoma.

Pēc sādas metodes izmaksas iedala divās grupās: u Mainīgas izmaksas; u Pastāvīgas izmaksas;

1.1.1. Mainīgas izmaksas.

Mainīgās izmaksas ir tās, kas mainās, mainoties razosanas apjomam. Izmaksu nesējs (jeb kalkulācijas objekts) ir noteikta produkta vai pakalpojuma vienība, kam nosaka pasizmaksu. Atkarībā no uzņēmējdarbības veida izmaksu nesējs var būt produktu grupa, pasūtījums, operācija, process un tā tālāk. Mainīgās izmaksas sīkāk var iedalīt darbaspēka izmaksās, izejvielu un materiālu izmaksās. Mainīgās izmaksas ir: u izdevumi izejvielu, materiālu, energoresursu u.c. preču iegādei, kas saistīts ar razosanas procesu; u strādnieku darba algas; u sociālie maksājumi; u preču realizācijas izdevumi; u citi tiesi ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi. Atkarībā no tā cik strauji izmainās mainīgas izmaksas, tos var iedalīt proporcionālās, progresīvās un regresīvās. Shematiski tas ir attēlotas grafikā 1. Grafiks 1. Mainīgo izmaksu proporcionalitāte.

1.1.2. Pastāvīgas izmaksas.

Patstāvīgās izmaksas ir tās, kas rodas un nemainās atkarībā no razosanas produkcijas daudzuma. Tās nodrosina uzņēmuma darbību. Patstāvīgās izmaksas ir : u administrācijas izdevumi (algas); u nomas maksa par telpām un iekārtām; u pamatlīdzekļu nolietojums, iekārtu un masīnu uzturēsanas izmaksas; u maksa par darba resursu izmantosanu un vides piesārņosanu; u telpu uzturēsanas, apkures, elektroenerģijas, komunikāciju un citi maksājumi, kas nav tiesi saistīti ar razosanas procesu; u apsardzes izmaksas; u apdrosināsanas maksājumi un citi. Ilglaicīgā laika periodā patstāvīgas izmaksas mainās. Tas saistīts ar razosanas paplasināsanu un sarazotās produkcijas apjoma pieaugumu. Grafiks 2. Pastāvīgas izmaksas īsā un ilgā laika periodos. Analizējot sarazotās produkcijas daudzumu un tās izmaksas, tiek lietotas vidējās izmaksas. Tie ir izdevumi uz vienu produkcijas vienību. Grafikā ir paradīts, kā noteic razosanas apjomu, pie kura uzņēmumus gūst peļņu, ja aprēķins tiek veikts izmaksu iedālījumu uz nainīgiem un pasāvīgiem. Grafiks 3. Bezzaudējuma razosanas apjoma noteiksana. Kur FC – pastāvīgas izmaksas; TC – kopējais izmaksu apjoms; R – ienākumi.

1.2. Perioda izmaksu metode.

Metode ir visvieglākā pēc aprēķināsanas darbietilpības. So metodi parasti lieto mazie uzņēmumi, kuriem nav svarīgi noteikt atsevisķo produktu pasizmaksu (atsevisķo produktu veidu izmaksas). Metode ļauj noteikt, par kādu summu bija izlietoti uzņēmuma resursi noteiktā periodā, bet nenodrosina ar nepieciesamo informāciju pasizmaksas noteiksanai. Izmaksu iedalījums ir sekojoss: 1) Materiālu izmaksas ir visu izlietoto materiālu vērtība noteiktā kalendāra laika periodā. 2) Personāla izmaksas. Tas ir darba alga uzņēmuma strādniekiem, kā arī visas izmaksas, kuri ir saistīti ar darba algu – obligātas sociālas apdrosināsanas maksājumi balsts budzetā, prēmijas un tā tālāk. 3) Līdzekļu vērtības norakstīsana. Katrs uzņēmums pēc pamatlīdzekļu vērtības naudas izteiksmē aprēķinā pamatlīdzekļu nolietojumu. Nolietojumu aprēķina nodokļu vajadzībām un savām vajadzībām. Aprēķins nodokļu vajadzībām veic, lai noteiktu nodokļu lielumu uzņēmumam. To ir atļauts veikt tikai pēc ģeometriskas regresijas metodes ar likuma nostādītām likmēm. Aprēķins savām vajadzībām ir nepieciesams uzņēmuma peļņas lieluma noteiksanai. To var veikt pēc vienas no trim metodēm: lineāras, aritmētiskas regresijas un ģeometriskas regresijas metodes. Likmes arī nosauc pats uzņēmums, pamatojoties un pamatlīdzekļa prognozējama kalposanas ilguma. 4) Pārējas izmaksas. Sī grupā ietilpst visas izmaksas, kuri iekļauti citās grupās. Tas ir sakaru izmaksas (uzņēmuma ieksējo un ārējo sakaru (pasts, fakss, tālrunis, internets) izmaksas), transporta izmaksas, komandējuma izmaksas, pārdosanas un pārdosanas veicināsanas izmaksas, nomas maksas, kredītu dzēsana un citas ieplānotas izmaksas. 5) Ārkārtas izmaksas. Ārkārtas izmaksas vai ieņēmumi rodas uzņēmuma papildus darbības rezultātā. Piemēram, uzņēmums nodarbojas ar vērtspapīru pirksanu un pārdosanu, papildus ieņēmumu saņemsanas nolūkā. Ja dotajā momentā eksistē brīvie līdzekļi, to var ieguldīt cita uzņēmuma vai valsts vērtspapīros – summa, kuru patērēja sim nolūkam ir jāieraksta bilancē kā ārkārtas izmaksas.

1.3. Apgrozāmo līdzekļu metode.

Sī metode Latvijas uzņēmumos tiek izmantota visbiezāk. Tā nodrosina nepieciesamo informāciju pasizmaksas noteiksanai. Visas izmaksas dalas uz četrām grupām: u Razosanas izmaksas; u Pārdosanas veicināsanas izmaksas; u Administratīvas izmaksas; u Ārkārtas izmaksas. Pasizmaksas apjoms ir vajadzīgs atsevisķo produktu vai pakalpojumu cenu kalkulācijai. Uzņēmuma piedāvājuma cenu bez pievienotās vērtības nodokļa nosaka, pie pilnas pasizmaksas pieskaitot peļnu, kas noteikta, izmantojot peļņas pieskaitījuma likmi. Nosakot peļņas likmi, ir jāņem vērā: u Ieprieksējo periodu izmaksu un peļņas līmenis; u Peļņas lielums, kas nepieciesams, lai nodrosinātu uzņēmuma ieguldīta kapitāla ienesīgumu, atbilstosu vidējam ienesīguma līmenim noteiktā nozarē; u Pircēja gatavība maksāt piedāvāto cenu. Kāda produkta cenu kalkulācija ir atspoguļotā 1. tabulā. 1. tabula. Produkta cenu kalkulācija.
1)Tieso materiālu izmaksas5,00
2)Tiesa darba izmaksas15,00
3)Pamatizmaksas5,00+15,00 =20,00
4)Razosanas netiesas izmaksas2,00
5)Razosanas pasizmaksa20,00+2,00 =22,00
6)Administrācijas izmaksas3,00
7)Pārdosanas izmaksas4,00
8)Pilna pasizmaksa22,00+3,00+4,00 =36,00
9)Peļņa6,00
10)Cena bez PVN36,00+6,00 =42,00
11)Cena ar PVN42,00*1,18 =49,56

Praktiskā daļa

2.Uzņēmuma visparējais apraksts.

Aplūkosim uzņēmumu X, kurs sniedz pakalpojumus būvniecības uzņēmumiem, kā arī privātpersonām. Tas nodarbojas ar ēku un būvju celtniecības un rekonstruēsanas projektēsanu, kā arī ārējo platumu (parki, kapsētas) projektēsanu. Uzņēmums bija nodibināts Rīgā 1998. gada 1.oktobrī un reģistrēts uzņēmumu reģistrā. Reģistrācijas numurs ir 1234567. Tā kā sis uzņēmums ir mazs uzņēmums. Izmaksu aprēķināsanai tajā izmanto perioda izmaksu metodi. Sī metode ir salīdzinosi viegla. Kā sīs metodes trūkumu var minēt informācijas nepietiekamību pasizmaksas aprēķināsanai atsevisķiem produktiem. Bet sajā konkrēta situācijā nav nepieciesami aprēķināt pasizmaksu. Izmaksas ir aprēkinātas uz 2001.gadu.

2.1. Materiālu izmaksas.

Tajā grupā ietilpst izdevumi izejvielu, materiālu, energoresursu u.c. preču iegādei, kas saistīts ar razosanas procesu. Izejvielu un materiālu sīs pakalpojuma process nepatērē (jo uzņēmuma galējais produkts ir intelektuālais īpasums – projekts), tad vienīgais izdevumu veids ir energoresursu patēriņs, kurs ietilpst citā izmaksu grupā. No tā seko, ka izmaksu grupa uzņēmumam neeksistē.

2.2. Personāla izdevumi.

Uzņēmumā ir nodarbināts personāls, kurs tiesi piedalās razosanas procesā un nepiedalās (administrācija).

2.2.1. Administrācijas izdevumi.

Uzņēmuma administrācijā strādā direktors, grāmatvede, sekretāre. Direktors ir vienlaicīgi arī uzņēmuma īpasnieks. Darbinieku algas ir atspoguļoti 2. tabulā. 2.tabula. Uzņēmuma X administratīvo darbinieku algas.
Nr.AmatsAlga, LsValsts obligātie apdrosināsanas maksājumi, LsKopā:
1Direktors300,0078,27378,27
2Grāmatvede120,0031,31151,31
3Sekretāre100,0026,09126,09
4Apkopēja5013,0563,05
Kopā:718,71

2.2.2. Strādnieku darba algas.

Uzņēmumā ir nodarbināti 10 strādnieki. Izmaksas, saistītas ar algas maksājumiem siem strādniekiem var redzēt 3. tabulā. 3.tabula. Strādnieku darba algas.
Nr.AmatsAlga, LsValsts obligātie apdrosināsanas maksājumi, LsKopā:
1Arhitektors250,0065,23315,23
2Arhitektors200,0052,18252,18
3Arhitektors210,0054,79264,79
4Projektētājs240,0062,62302,62
5Projektētājs245,0063,92308,92
6Projektētājs260,0067,83327,83
7Rasētājs180,0046,96226,96
8Rasētājs190,0049,57239,57
9Būvnieks175,0045,66220,66
10Tāmu sastādītājs125,0032,61157,61
Kopā:2616,37
Kopējas izmaksas personālam sastāda 3335,08 Ls mēnesī.

2.3. Pamatlīdzekļu nolietojums.

Uzņēmuma pamatlīdzekļi ietilpst darba vietus, kas ir iekārtoti ar nepieciesamo tehniku. Tas ir galdi, datori, rasēsanas galdi, kopēsanas aparāts, grāmatu skapji, krēsli, lampas, ventilatori. Nolietosanas aprēķinus uzņēmums veic pēc lineāras metodes savām vajadzībām un pēc ģeometriskās metodes nodokļu vajadzībām. Uzņēmuma pamatlīdzekļi bija iegādāti 1998. gadā 1.oktobrī uzņēmuma dibināsanas laikā. Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināsanas piemēri uzņēmuma vajadzībām un nodokļu vajadzībām ir atspoguļoti 3. un 4. tabulās. 4. tabula . Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins savām vajadzībām pēc lineāras metodes.
Pamatlīdzekļa nosaukmsParedzēts lietosanas ilgums, gados

Sākotnēja

vērtība, Ls

Kalposanas laiks, gadiAmortizācijas aprēķins uzņēmuma vajadzībām

Amortizācija,

%

Amortizācija, Ls
Galds107010107
Dators5700520140
Skapis10100101010
5.tabula. Datora nolietojuma aprēķins nodokļu vajadzībām.
Kalposanas gadi

Vs ,Ls

k

An

k*An

Ag , Ls

Au , Ls

Va , Ls

1998700225%50%350,00350,00350,00
1999700225%50%175,00525,00175,00
2000700225%50%87,50612,5087,50
2001700235%70%61,25673,7526,25
Kur Vs – sākotnēja vērtība; An – amortizācijas norma; Ag – gada amortizācijas summa; Au – uzkrāta amortizācijas summa; Va – atlikusi vērtība. Datus no 4. un 5. tabulas ir izmantotas 6. tabulas sastādīsanā. 6.tabula. pamatļīdzekļu nolietojuma summas 2001. gadam.
NosaukumsDaudzumsCena, LsKalposanas laiks, gadosNolietojuma liknesNolietojums 2001. gadam
Savam vajadzībāmNodokļu vajadzībām
Vienai vienībaiVisam daudzumamVienai vienībaiVisam daudzumam
Galds1170,001520%4,6751,339,0799,77
Dators10700,00525%140,001400,005,6756,70
Kopēsanas aparāts1300,00525%60,0060,002,432,43
Grāmatu skapis3100,001520%6,6720,0012,9638,88
Divans1150,001520%10,0010,0019,4419,44
Kopā:1541,33217,22

2.4. Pārējas izmaksas.

2.4.1. Nomas maksa par telpu.

Uzņēmums izīrē divas telpas, kuras atrodas Rīgas centrā. Tāds izvietojums ir izdevīgs gan uzņēmuma klientiem, gan darbiniekiem. Viens no tiem kalpo par uzņēmuma X biroju un otrajā ir izvietotas darbinieku darba vietas. Telpas ir iekārtotas tādējādi, lai ieksā būtu patīkami atrasties (apkure, ventilatori, utt.). Biroju telpa atrodas Akas ielā. Sī biroju plāns ir attēlots 1.shēmā. Shēma 1. Biroju telpa. Telpa ir 43 kvadrātmetru liela. Izmaksas, saistītas ar administratīvo telpu ir atspoguļotas 7. tabulā. 7.tabula. biroju telpas izmaksas.
Cena, LsVienībasSumma apmaksai, Ls
Apsaimniekosana0,5042,7821,39
Tehniskā apkope0,0142,780,50
Siltumapgades sistēmas apkope0,0242,781,01
Atkritumu izvesana1,001,00
Elektrība kāpnēs0,500,50
Ire un komunālie maksājumi kopā24,40
Apkure0,1142,784,90
Udens uzsildīsana1,1411,14
Siltumenerģija kopā6,04
Ūdens un kanalizācija0,4131,23
Kopējais maksājums31,67
Uzņēmuma telpa, kurā notiek projektu izstrādāsanas process ir 61 kvadrātmetru liela. Tas ir attēlota 2. shēmā. Shēma 2. Uzņēmuma razotnes telpa. Izmaksas, saistītas ar razosanas telpu ir atspoguļotas 8. tabulā. 8. tabula. Razosanas telpu izmaksas.
Cena, LsVienībasSumma apmaksai, Ls
Apsaimniekosana0,5054,5627,28
Tehniskā apkope0,0154,560,64
Siltumapgades sistēmas apkope0,0254,561,29
Atkritumu izvesana1,001,00
Elektrība kāpnēs0,500,50
Ire un komunālie maksājumi kopā30,71
Apkure0,1154,566,25
Udens uzsildīsana1,1422,28
Siltumenerģija kopā8,53
Ūdens un kanalizācija0,4141,64
Kopējais maksājums40,88
Kopējais maksājums par telpu mēnesi sastāda 72,25 Ls.

2.4.2. Kancelejas preču izmaksas.

Uzņēmums patērē mēnesī noteiktu kancelejas preču daudzumu, kura aptuvens apjoms ir atspoguļots 9. tabulā. 9.tabula. kanceleju preču izmaksas uzņēmumā.

Kancelējas preces

Cena, Ls

Daudzums mēnesī, Ls

Summa mēnesī, Ls

Papīrs1,5050,0075,00
Krāsas printerim20,001,5030,00
Krāsa kopēsanas aparatam10,001,0010,00
Rasēsanas instrumentu komplekts (zīmuli, pildspalvas, cirkulis utt.)1,003,003,00

Kopā:

118,00

2.4.3. Apsardzes izmaksas.

Uzņēmums lieto signalizācijas sistēmu, kas līdz sim sekmīgi darbojas, tad direktors neuzskata, ka nepieciesama papildus apsardze. Tas izmaksā 10 Ls mēnesī.

2.4.4. Preču realizācijas izdevumi.

Uzņēmums piedava pakalpojumus būvniecības uzņēmumiem, daudzie no kuriem ir pastāvīgi klienti. Bet, tomēr, lai sekmīgi pārdotu savu produkciju un nodrosinātu noteiktu ieņēmumu līmeni, uzņēmums veic reklāmas pasākumus: reklamējas dazos speciālos izdevumos, izsūta bukletus iespējamiem klientiem. Tas izmaksā apmēram 100 Ls mēnesī. 2.4.5. Elektroenerģijas patēriņs. Nepieciesamo elektroenerģiju nosaka pēc formulas: , kur M – iekārtu skaits; Ndz – dzinēja nomināla jauda[kW]; Ti – vienas masīnas darba laiks gadā [stundās]; kizm – masīnu izmantosanas koeficients, kurs ir vienāds ar strādājoso masīnu koeficientu un lietderīgo laika koeficienta reizinājumu; n1 – elektotīklu lietderīga darba koeficients; n2 – uzņēmuma ieksēja transformatora lietderīga laika koeficients; n3 – dzinēju transformatora lietderīga laika koeficients. Dotajā gadījumā koeficientus kizm, n1, n 2, n3 pieņemam par 0,95. Tad elektroenerģijas apjoms elektroiekārtām ir vienāds ar: kW∙st/gadā kW∙st/gadā kW∙st/gadā Tad elektroenerģijas apjoms apgaismei ir vienāds ar: kW∙st/gadā Tad kopējais elektroenerģijas apjoms gadā sastāda 6474,57 kW∙st/gadā. Reizinot ar elektroenerģijas tarifu 0,039 Ls, iegūstam gada elektroenerģijas izmaksas. Tas sastāda 252,50 Ls gadā.

2.4.6. Maksa par daba resursu izmantosanu un vides piesārņosanu.

Uzņēmuma razosanas procesa nav izmantojamas dabas resursi un tas nepiesārņo apkārtējo vidi.

2.5.Ārkartas izmaksas.

Ārkārtas ieņēmumi vai izmaksas ir tā darbības rezultāts, kura nav uzņēmuma galvenā darbība. Piemēram, tas varētu būt vērtspapīru (akciju, obligāciju, privatizācijas sertifikātu) pirksana- pārdosana. Tekojosā gadā uzņēmums nenodarbojas ar papilddarbībām, tātad nebija ārkārtas izmaksu. Kopējais izmaksu aprēķins. Kopējais izmaksu aprēķins (izņemot nolietojumu) ir atspoguļots 10.tabulā. 10.tabula. Izmaksu summēsana.
Izdevumu veidsMēnesīGadā
Personālam

3 335,08

40 020,96

Nomas maksa par telpu

72,25

867,00

Kancelejas preču izmaksas

118,00

1 416,00

Apsardzes izmaksas

10,00

120,00

Preču realizācijas izdevumi

100,00

1 200,00

Elektroenerģijas pateriņs

21,04

252,51

Kopā:

3 656,37

43 876,47

Viena projekta galēja cena var variēties no 30 Ls līdz 200 un dārgāk. 2001. gadā uzņēmums izpildīja 464 projektus. Ta ienēmumi satādīja 58 464 Ls.
Ieņēmumi

58464,00

PVN

10523,52

Izmaksas

43876,47

Izmaksas + nolietojums nodokļa vajadzībām

44093,69

Starpība

14370,31

Nodokļu apmērs

3592,58

Nodokļu apmērs ar 20% atvieglojumu

2874,06

Nolietojums savām vajadzībām

217,22

Tīra peļņa

1189,95

Minimālais pakalpojuma līmenis.

Uzņēmumam mēnesa ieņēmumi ir apmēram 4,7-4,9 tūkstosi latu, tad ieņēmumi sedz visas izmaksas (3.7 tūkstosi) un nodrosina noteikto peļņas apjomu. Ienākumu uzņēmums gūst tikai no viena avota – uzņēmuma pamatdarbības. Eksistē noteiktais pakalpojumu līmenis (to sauc parbezzaudējuma punktu), nesasniedzot kuru, uzņēmums cies zaudējumus. Lai to aprēķinātu, ir jāzin mainīgo un pastāvīgo izmaksu apjomu. Tā kā dotajā gadījumā izmaksas iedalīja pēc citas metodes, sīs grafiks un līdz ar to nebūs precīzi aprēķināti. Grafiks 4. Kopējo izmaksu un ieņēmumu grafiks. Kur TC – kopējas izmaksas; TR – kopējie ieņēmumi. Bezzaudējuma punkts ir 20 projektu menesī. Tā kā uzņēmums izpilda apmēram 37 projektu menesī, tas gūst peļņu.

Secinājums.

Uzņēmumam mēnesa ieņēmumi ir apmēram 4-4,5 tūkstosi latu, tad ieņēmumi sedz visas izmaksas (3.7 tūkstosi) un nodrosina noteikto peļņas apjomu. Uzņēmums nevienmēr bijusi tik sekmīgā situācijā. Sākot savu darbību, uzņēmums bija paņēmis kredītu bankā. Atdodot so kredītu summu pa daļām uzņēmums strādājis praktiski ar nulles peļņu. Tagad 2001.gadā, kad kredīts ir apmaksāts un uzņēmums ir ieguvis lojālo pircēju klāstu, tam ir prognozējams pozitīvs rezultāts, tas ir peļņa. Uzņēmuma direktors un īpasnieks plāno to peļņu izmantot sekojosiem mērķiem: u Organizēt uzņēmuma papilddarbību; u Paplasināt uzņēmumu. Toreiz direktors uzskata, ka peļņa varētu būt lielāka un meklē iespējas to palielināt. Lai to sasniegtu, var rekomendēt sekojosus noderīgo pasākumu variantus: u Nopirkt jaunas iekārtas (datori, datorprogrammas, mēbelis), tā kā esosas ir fiziski un morāli novecojusies (biezi bojājas, prasa papilddetaļas, remontu). Jaunas datorprogrammas ļaus paātrināt projektu rādīsanas procesu, samazinot rutino darbu apjomu. u Palielināt razīgumu. Tas ir sasniedzams, optimizējot darbinieku darbību. Noteikt labāko darba grafiku (darba ilgumu, pārtraukumus), noteikt prēmijas atkarībā no uzņēmuma peļņas, uzlabojot ieksējas informācijas kanālus, uzlabojot ieksējo atmosfēru. u Samazināt izmaksas. Samazinājumu var iegūt aiz algas rēķina vai nomainīt uzņēmuma atrasanas vietu (nomas maksas samazinājums). Bet rodas briesmas samazināt arī ienākuma līmeni un neiegūst peļņas palielinājumu.

Izmantotās literatūras saraksts.

1. Gončarovs. G., ”Finansu teorija” , LU ekonomikas un vadības fakultāte, Rīga, 2000.gads. 2. Zvejnieks. A., “Nodokļi un Nodevas”, RTU inzenierekonomikas fakultāte, Rīga, 1998.gads. 3. “Uzņēmējdarbības organizēsana un plānosana”, Kamene, Rīga, 1999.gads. 4. Alsiņa, Zolotuhina, Bojarenko, “Vadības grāmatvedības pamati”, RaKa, Rīga, 2000.gads. 5. “Pamatlīdzekļi un nodokļi, nolietojuma aprēķināsana.”, Mans īpasums, Rīga, 1999 6. “Pamatlīdzekļu un mazvērtīgo prieksmetu uzkaite, nolietojuma normas”, Lanateks, Rīga, 1998