Каталог :: Налоги

Шпора: Spiнeri pa nodokпiem visiem, kur imacas RTU

     

30. Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanas pamatprincipi .

(1) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem principiem uz valsts kadastra datu pamata noteikta zemes un ēku vērtība.

(2) Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, vadoties pēc nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņa vismaz divus gadus pirms taksācijas perioda (tas ir, pēc nekustamo īpašumu vidējās tirgus vērtības noteiktam lietošanas mērķim konkrētā teritorijā) un ņemot vērā nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajam attiecīgajam nekustamajam īpašumam ar likumu noteiktos izmantošanas ierobežojumus.

(3) Nekustamā īpašuma kadastrālajā vērtībā neietver mežaudzes vērtību.

(4) Informāciju par tirgus cenu darījumos ar nekustamo īpašumu un nomas maksu nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanai un aktualizācijai Valsts zemes dienests saņem no nekustamā īpašuma īpašniekiem, zvērinātiem notāriem, pašvaldībām un zemesgrāmatu nodaļām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) Ministru kabinets reglamentē nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtību. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus atbilstoši Ministru kabineta reglamentētajai kārtībai un teritoriālplānojumos norādītajai izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka valsts institūcija vai attiecīgā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētais nekustamais īpašums.

(7) Valsts zemes dienests izstrādā katras pašvaldības administratīvās teritorijas zemes vērtību zonējumu atbilstoši lietošanas mērķim un nosaka katras zonas vienas platības vienības vērtību. Zemes vērtību zonējumus apstiprina Ministru (8) Valsts zemes dienests nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas vajadzībām izstrādā ēku tipu bāzes vērtības, ko apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(9) Visu nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība tiek fiksēta ar vienu noteiktu datumu (1.janvāri).

(10) Nekustamo īpašumu masveidīgu pārvērtēšanu pēc Ministru kabineta lēmuma izdara ne retāk kā reizi piecos gados. Nekustamo īpašumu masveidīga pārvērtēšana ir visu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību noteikšana uz noteiktu datumu, precizējot nekustamo īpašumu sastāvu, fizisko stāvokli un vērtību rādītājus. Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības pieprasīt īpašuma pārvērtēšanu jebkurā viņam vēlamā laikā, ja viņš sedz ar to saistītos izdevumus.

(11) Nekustamā īpašuma masveidīgas pārvērtēšanas starplaikā Valsts zemes dienests veic nekustamā īpašuma tirgus cenu un nomas maksu apzināšanu, uzskaiti un analīzi un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā - nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizāciju.

43. Dabas resursu nodoklis, mērķis, apliekamie objekti.

Likums Saeimā pieņemts 1995. gada 14. septembrī, valsts prezidents to uzsludinājis 1995. gada 4. oktobrī. Likums stājas spēkā 1996. gada 1. janvārī.

Dabas resursu nodokļa (DRN) mērķis ir ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kas samazina vides piesārņojumu, atbalstīt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā, kā arī veidot vides aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu.

Apliekamie objekti:

1. iegūstamos dabas resursus

2. vides piesārņojumu- atkritumus, izmešus un piesārņojošās vielas

3. videi kaitīgas preces un produktus

4. importēto un iekšzemē ražoto preču vai produktu iepakojumu.

31. Attaisnotie izdevumi iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:

1) nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;

2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;

3) summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm, kam atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 20.pantam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķirta atļauja saņemt ziedojumus, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma;

4) zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru). Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;

5) saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas kopā ar šīs daļas 6.punktā minētajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma (šā panta otrajā daļā - no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas)

6) apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu), ievērojot šā likuma 8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kas kopā ar šīs daļas 5.punktā minētajām iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma.

2. Pirms darbinieka ienākuma aplikšanas ar algas nodokli no mēneša ienākuma apjoma tiek atskaitīti šā panta pirmās daļas 1., 5. un 6.punktā minētie maksājumi.

3. No nerezidentu apliekamā ienākuma ir tiesības atskaitīt tikai šā panta pirmās daļas 1., 3., 4. un 5.punktā minētos attaisnotos izdevumus.

35. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un to reģistrācijas kārtība.

Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona - fiziskā vai juridiskā persona un ar līgumu vai norunu saistītas minēto personu grupas vai to pārstāvji, kas veic preču piegādes, pakalpojumu sniegšanu, preču importu un pašpatēriņu un kas likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(1) Personu reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā veic, ievērojot šādus nosacījumus:

1) fiziskās personas reģistrē pēc to pastāvīgās dzīvesvietas;

2) juridiskās personas reģistrē pēc to juridiskās adreses;

3) līgumsabiedrības reģistrē pēc Uzņēmumu reģistrā fiksētās adreses;

4) ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata, reģistrē šīs personu grupas pilnvaroto fizisko personu pēc tās pastāvīgās dzīvesvietas;

5) ja ārvalstu persona Latvijas Republikā nav izveidojusi reģistrētu pastāvīgo pārstāvniecību, bet iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, tiek reģistrēta viena no šādām personām:

a) tās pilnvarotā persona Latvijas Republikā pēc šīs personas juridiskās adreses vai pastāvīgās dzīvesvietas,

b) ārvalstu persona - vienā no darījuma izpildes vietām Latvijas Republikā.

(2) Apliekamā persona ir arī budžeta institūcija, ja tā veic preču piegādes un sniedz pakalpojumus citām personām. Valsts prezidenta kanceleja, Saeima un Ministru kabinets drīkst nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas un neaplikt veiktos darījumus ar pievienotās vērtības nodokli.

(3) Ja fizisko vai juridisko personu un šādu personu ar līgumu vai norunu saistīto grupu vai to pārstāvju ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 latu, tām ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām.

36. Kārtība, kādā zemnieku saimniecībām ir tiesības nereģistrēties kā ar PVN kā apliekamām personām.

Zemnieku saimniecībām ir tiesības nereģistrēties šajā pantā noteiktajā kārtībā kā apliekamām personām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas piegāžu un pašpatēriņa vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir vismaz 90 procentu no zemnieku saimniecību kopējo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtības;

2) kopējā ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir mazāka par 30 000 latu;

3) tās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz lūgumu nereģistrēties kā apliekamās personas.

39jjaut turpinajums

23) ugunsdrošības pakalpojumus, ko sniedz iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments, iestāžu, uzņēmumu

(uzņēmējsabiedrību) un organizāciju ugunsdrošības dienesti, brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un brīvprātīgie ugunsdrošības formējumi;

24) pasta pakalpojumus, kurus sniedz bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts" un uz kuriem saskaņā ar Pasta likumu tai ir monopoltiesības, kā arī pastmarkas, aploksnes ar iespiestu pastmarkas attēlu un starptautiskos atbildes kuponus, ko saskaņā ar Pasta likumu izdod un realizē bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts" vai realizē citas personas saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Latvijas pasts";

25) skolēnu pārvadājumus, ko veic speciāli šim mērķim licencēti pārvadātāji, ja šie pakalpojumi tiek finansēti no pašvaldību budžetiem.

(2) Ar nodokli neapliek šādu preču importu:

1) šā panta pirmajā daļā minēto preču importu;

2) ārvalstu finansu palīdzības sūtījumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (Ar grozījumiem, kas pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas spēkā ar 01.01.2002.);

3) mākslas priekšmetus, kas tiek ievesti muzeju fondu papildināšanai;

4) to preču importu, kas netiek apliktas ar muitas nodokli saskaņā ar likuma "Par muitas nodokli (tarifiem)" 6. un 9.nodaļu, izņemot to preču piegādes, kuras tiek apliktas ar muitas nodokļa 0 procentu likmi.

(3) Uz valsts robežas preču ievešanu ar nodokli neapliek, ja tiek veikta viena no šādām Muitas likumā minētajām muitas procedūrām:

1) ievešana uz laiku;

2) ievešana pārstrādei;

3) ievešana pārstrādei muitas kontrolē;

4) ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā;

5) ievešana muitas noliktavā;

6) tranzīts.

39. Izņēmumi PVN nodokļa maksātājiem.

(1) Ar nodokli neapliek šādu preču piegādes un pakalpojumus:

1) pakalpojumus (tai skaitā ēdināšanas), ko sniedz veco ļaužu pansionāti vai mītnes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri, specializētie aprūpes centri vai nami, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem;

2) maksu par bērnu uzturēšanos pirmsskolas iestādēs;

3) no valsts budžeta finansētos ēdināšanas pakalpojumus labošanas darbu iestādēs un ieslodzījuma vietās;

4) izglītības, sagatavošanas kursu un iestāšanās dokumentu reģistrēšanas pakalpojumus, ko sniedz valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko sniedz šīs izglītības iestādes;

5) maksu par bezdarbnieku profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanu, ko organizē Nodarbinātības valsts dienests;

6) bibliotēku pakalpojumus;

7) teātru, kino, cirka izrādes, koncertdarbību, sarīkojumus kultūras iestādēs, muzeju, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumus, bērniem domātus un labdarības mērķiem veltītus sarīkojumus,

pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumus;

8) medicīnas pakalpojumus, medikamentu un medicīnas preču piegādes iekšzemē pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta, kā arī veterinārmedicīnas pakalpojumus, veterināro medikamentu un veterinārmedicīnas preču piegādes iekšzemē pēc Zemkopības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

8.1) medicīnas pakalpojumus pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta (Ar grozījumiem, kas pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas spēkā ar 01.01.2002.);

8.2) cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu piegādes

9) zelta, monētu un banknošu piegādes Latvijas Bankai;

10) derības, izlozes (loterijas) un cita veida azartspēles;

11) apbedīšanas pakalpojumus un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju sniegtos reliģiskos un rituālos pakalpojumus;

12) apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku sniegtos apdrošināšanas pakalpojumus atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam;

13) iedzīvotāju maksājumus par (Ar grozījumiem, kas pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas spēkā ar 01.01.2002.):

a) dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs — viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs),

b) dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, ko sniedz dzīvojamās mājas apsaimniekotājs saskaņā ar dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumu,

c) siltā un aukstā ūdens piegādi, kanalizāciju, apkuri, atkritumu izvešanu;”;

14) specializētos produktus zīdaiņiem pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

15) zinātniskos pētījumus, kuri tiek veikti par sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu

16) finansiālos darījumus, tajā skaitā:

a) kreditēšanu (arī līzinga kreditēšanu) un naudas aizdevumu piešķiršanu un kontroli, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar galvojumiem, garantijām un to uzraudzību, ko veic kredīta piešķīrējs (Ar grozījumiem, kas pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas spēkā ar 01.01.2002.),

b) pakalpojumus, kas saistīti ar noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšanu, uzticības (trasta) operācijām,

c) pakalpojumus, kas saistīti ar maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu, kā arī tirdzniecību ar maksāšanas līdzekļiem un citiem naudas tirgus instrumentiem, izņemot maksāšanas līdzekļus, kas tiek piegādāti kolekcionēšanai vai satur dārgmetālu,

d) ieguldījumus kapitālā, kas veikti naudā, kā arī vērtspapīrus un pakalpojumus, kas saistīti ar vērtspapīru izlaišanu, glabāšanu, atsavināšanu un pārvaldīšanu (Ar grozījumiem, kas pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas spēkā ar 01.01.2002.).

17) masu informācijas līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

18) konsulāros pakalpojumus;

19) mācību un zinātnisko literatūru, Latvijā izdoto bērnu literatūru un oriģinālliteratūras darbu pirmizdevumus latviešu valodā saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem sarakstiem, kā arī tipogrāfiju pakalpojumus šīs literatūras ražošanai (veidošanai);

20) mākslas, dokumentālās un animācijas filmas (izņemot videofilmas VHS formātā), ja tās piegādā vai izplata Latvijas Republikā oficiāli reģistrēts izplatītājs vai filmu veidotājs;

21) kooperatīvo sabiedrību sniegtos pakalpojumus (izņemot preču piegādes) šo kooperatīvo sabiedrību biedriem:

a) dzīvojamo māju uzturēšanai un apsaimniekošanai,

b) lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu pārstrādei un realizācijai, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgai lietošanai un apkopei;

22) nekustamā īpašuma, arī zemes, pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu;

38. PVN 0% likme.

PVN 0% likmi piemēro šādam darbībām:

Preču piegādēm, kuru piegādes vieta nav iekšzeme

pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta nav iekšzeme

Pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu un tranzīta pārvadājumiem (ieskaitot ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumus);

Starptautiskajiem transporta pakalpojumiem;

Pakalpojumiem, kas tiek sniegti ar starptautisko transportu, kā arī preču piegādēm un pakalpojumiem, kas ir saistīti ar starptautiskā transporta piegādēm un apkopi, transporta līdzekļu piegādēm, pārbūvei, remontam, apkopei, nolīgšanai un izīrēšanai, un ar šīm darbībām saistītām piegādēm un pakalpojumiem;

Transporta līdzekļu aģentēšanai un ar kravu apkalpošanu saistītiem pakalpojumiem starptautiskajā transportā; un

Precēm un pakalpojumiem, ko piegādā diplomātiskajiem aģentiem.

Šādiem pakalpojumiem piemēro 0% PVN likmi, ja šo pakalpojumu saņēmējs atrodas ārpus Latvijas iekšzemes teritorijas.

10. Latvijas nodokļu un nodevu sistēma..

(1) Nodokļu un nodevu sistēmu veido:

1) valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima;

2) valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

3) pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

(2) Konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi pašvaldību budžetos.

Nodevu sistēma:

(1) Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību nodevas - ar pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

(2) Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes un atvieglojumi, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Valsts nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.

(3) Pašvaldības domes (padomes) izdotajos saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

(4) Valsts nodevas, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, apliek ar pievienotās vērtības nodokli likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" noteiktajā kārtībā.

6. Nodokļu funkcijas un veidi.

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis -

2) uzņēmumu ienākuma nodoklis

3) nekustamā īpašuma nodoklis - "

4) pievienotās vērtības nodoklis - "

5) akcīzes nodoklis -

6) muitas nodoklis - "

7) dabas resursu nodoklis - "

8) izložu un azartspēļu nodoklis -

9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

13. Nodevu sistēma, nodevu veidi.

(1) Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību nodevas - ar pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

(2) Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes un atvieglojumi, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Valsts nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.

(3) Pašvaldības domes (padomes) izdotajos saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

(4) Valsts nodevas, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, apliek ar pievienotās vērtības nodokli likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" noteiktajā kārtībā.

40. Akcīzes nodokli naftas produktiem, apliekamais objekts, nodokļa maksātāji.

Šis likums attiecas uz jebkurām darbībām, kas Latvijas Republikas muitas teritorijā tiek veiktas ar naftas produktiem, arī uz naftas produktu pārvietošanu, izmantojot cauruļvadu transportu. Naftas produktu (degvielas) aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Ar akcīzes nodokli naftas produktiem (turpmāk - nodoklis) apliekamais objekts ir naftas produkti, to aizstājēj produkti un komponenti, kā arī citi produkti, kuri pilnīgi vai daļēji sastāv no ogļūdeņražiem (turpmāk - naftas produkti).

(2) Ar nodokli apliekamie naftas produkti atbilstoši Latvijas kombinētajai nomenklatūrai ir noteikti šā likuma pielikumā, kā arī ir tās Latvijas kombinētās nomenklatūras 27., 29. un 38.grupā minētās preces, kuras izmanto par degvielu, par kurināmo vai par to aizstājēj produktu vai komponentu vai kuras izmanto naftas produktu ražošanā, bet kuras nav minētas šā likuma pielikumā.

Nodokļa maksātājs ir:

1) fiziskā un juridiskā persona, kas naftas produktus ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam;

2) akcīzes preču noliktavas turētājs saskaņā ar šā likuma nosacījumiem.

34. PVN , likmes, apliekamie darījumi .

Apliekamie darījumi :

1. preču piegāde, arī pašpatēriņš;

2. pakalpojumu sniegšana, arī pašpatēriņš;

3. preču imports.

1) Pašpatēriņam kā apliekamam darījumam tiek piemērotas šā likuma normas, kuras regulē nodokļa piemērošanu preču piegādēm vai pakalpojumu

2) sniegšanai, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

3) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa.

4) Preču piegādes vērtībā ietilpst arī visi papildus maksājumi (tai sakaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu), kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis un citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

5) Ja par taras piegādi netiek aprēķināta vai ņemta samaksa, tās vērtība neietilpst preču piegādes vērtībā.

6) Pakalpojuma vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, kā arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas saistīti ar šā pakalpojuma sniegšanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

7) Preču importa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir importējamo preču muitas vērtība, kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis, citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

8) Pašpatēriņa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu pašizmaksa.

9) Maiņas un ieskaita darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī.

10) Par starpniecības aģenta sniegto starpniecības pakalpojumu vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība.

11) Ja persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, saņem pilnu samaksu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un savā vārdā izraksta nodokļa rēķinu, šī persona tiek uzskatīta par preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība ir apliekama ar nodokli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

12) Ja apliekamā persona, pārstāvot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nereģistrētu ārvalsts fizisko vai juridisko personu, piedalās preču piegādes vai pakalpojumu nodrošināšanā, tiek uzskatīts, ka šī persona pati ir piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus, un ar nodokli ir apliekama visa iekšzemē sniegto pakalpojumu vai piegādāto preču vērtība.

13) Komisijas tirdzniecībā, kas veikta komisijas tirdzniecībai paredzētā atsevišķi iekārtotā mazumtirdzniecības veikalā ar fizisko personu īpašumā esošām lietotām precēm vai fizisko personu pašu ražotām nepārtikas precēm, izņemot tirdzniecību ar lietotām precēm, kas ievestas no ārvalstīm pārdošanai, ar nodokli ir apliekama starpniecības (komisijas) atlīdzība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

14) Sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ar nodokli ir apliekama atlīdzība par ekspedīcijas pakalpojumiem.

15) Ja ēkas vai būves tiek pārdotas viena gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai

16)

17)

18) restaurācijas darbu pieņemšanas, ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas.

Ja gada laikā pēc iegādes tiek pārdoti nepabeigtās celtniecības objekti, ar nodokli apliekamā vērtība ir starpība starp objekta pārdošanas vērtību un tā iegādes

17. vērtību

18) Nomas pirkuma (līzinga) darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir līzinga objekta tirgus vērtība līguma slēgšanas brīdī, kā arī visi līgumā noteiktie papildu maksājumi. Ja līzinga objekts nav apliekams ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmo daļu, ar nodokli neapliek arī līgumā noteiktos papildu maksājumus.

19) Nomas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi.

20) Ja persona Muitas likumā noteiktajā kārtībā no iekšzemes izved preces, lai tās pārstrādātu vai apstrādātu citā valstī, un pēc tam atkal ieved, ar nodokli apliekamā preču vērtība tiek noteikta saskaņā ar Muitas likumu.

Nodokļa likmes :

(1) Nodokļa likmi 18 procentu apmērā nosaka no darījuma apliekamās vērtības, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Nodokļa likmi 0 procentu apmērā nosaka preču piegādēm un pakalpojumiem

(3) Nodokļa likmi 9 procentu apmērā nosaka preču piegādēm un pakalpojumiem.

13.Nodevu sistēma, nodevu veidi.

Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību nodevas - ar pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

(2) Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes un atvieglojumi, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Valsts nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.

(3) Pašvaldības domes (padomes) izdotajos saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

(4) Valsts nodevas, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, apliek ar pievienotās vērtības nodokli likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši likumam izšķir:

Valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un MK noteikumiem. valsts nodeva - obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos) vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem);

Pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar pašvaldības domes izdotiem saistošiem noteikumiem. pašvaldības nodeva - pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos.

11. Nodokļu maksātāji, to raksturojums, tiesības un pienākumi.

(1) Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā:

1) iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti);

2) ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).

(2) Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

1) šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai

2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai

3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

(3) Šā panta otrās daļas 2. punkta piemērošanai:

1) fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā;

2) fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus).

(4) Nodokļu likumos nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona, tiks uzskatīts par rezidentu, ja tas ir izveidots un reģistrēts vai tas bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

(5) Nodokļu maksātāji, kuri neatbilst šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumiem, uzskatāmi par nerezidentiem. Nerezidenti maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

(6) Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja tā ir izveidota un reģistrēta vai tā bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, visu nodokļu likumu piemērošanai tiks uzskatīta par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Par nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību tiks uzskatīta tāda pārstāvniecība, kas atbilst kādam (vismaz vienam) no šādiem nosacījumiem:

1) izmanto noteiktu vietu, kurā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību;

2) izmanto būvlaukumus, celtniecības, montāžas vai komplektēšanas objektus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

3) izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, arī urbšanas platformas un speciālos kuģus, vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

4) sniedz pakalpojumus, arī konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot ārvalstu uzņēmuma darbiniekus vai piesaistīto personālu;

5) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību ārvalstu uzņēmuma labā, ja minētajai personai ir piešķirtas un tā izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ārvalstu uzņēmuma vārdā.

(7) Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, par ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

Pienākumi:

(1) Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi:

1) aprēķināt maksājamo nodokļu summas;

2) noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas;

3) iesniegt nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus (turpmāk — deklarācijas) rakstveidā vai elektroniskā veidā;

4) nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus vismaz piecus gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, - visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku.

5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēt pašvaldībā savu individuālā darba veidu, kā arī reģistrēties kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā un paziņot šai institūcijai par to, kad sāk gūt ienākumus no saimnieciskās darbības;

6) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzskaitīt ieņēmumus no saimnieciskās darbības un saimnieciskās darbības izdevumus un aprēķināt nodokļus;

7) ieturēt konkrēto nodokļu likumos paredzētās maksājamo nodokļu summas.

(2) Fiziskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:

1) izņemt algas nodokļa grāmatiņu atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) iesniegt algas nodokļa grāmatiņu pamadarba vietā

3) uzglabāt savu ienākumu gūšanas vietas izsniegtu rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis;

4) uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, ja to pieprasa nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), pildot dienesta pienākumus;

5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēt pašvaldībā savu individuālā darba veidu, kā arī reģistrēties kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā un paziņot šai institūcijai par to, kad sāk gūt ienākumus no saimnieciskās darbības;

6) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzskaitīt ieņēmumus no saimnieciskās darbības un saimnieciskās darbības izdevumus un aprēķināt nodokļus.

(3) Fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:

1) uzturēt noteiktā kārtībā grāmatvedību, sastādīt pārskatus par savu finansiālo un saimniecisko darbību, aprēķināt nodokli par taksācijas periodu;

2) uzrādīt savu nodokļu maksātāja kodu noteiktos uzskaites un pārskata dokumentos;

3) šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēties vietējā (pēc juridiskās adreses) nodokļu administrācijas institūcijā;

4) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos desmit dienu laikā paziņot vietējai (pēc juridiskās adreses) nodokļu administrācijas institūcijai par izmaiņām to reģistrācijas datos;

5) šajā likmā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā (arī par pirkumiem), kuri pārsniedz vienu tūkstoti latu;

6) nomaksāt nodokļus un citus maksājumus, arī nodokļu parādus, valsts budžetā un pašvaldību budžetos pēc tam, kad apmierināti darbinieku prasījumi atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām un prasījumi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu;

7) pēc lēmuma pieņemšanas par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju, reorganizāciju vai darbības pārtraukšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā rakstveidā informēt par to attiecīgo nodokļu administrācijas institūciju;

8) iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram attiecīgās nodokļu administrācijas institūcijas izsniegtu izziņu par nodokļu maksājumu samaksu, ja likvidējamam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) ir veikti visi normatīvajos aktos noteiktie pasākumi kreditoru prasību apmierināšanai, šīs prasības ir apmierinātas un apstiprināta slēguma (likvidācijas) bilance. Izziņa par nodokļu maksājumu samaksu iesniedzama ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs izziņas izsniegšanas dienas. Izziņa, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniegta vēlāk, nav derīga.

Nodokļu maksātājiem ir tiesības:

1) izmantot likumos noteiktos nodokļu un nodevu atvieglojumus;

2) izmantot likumos paredzētās nodokļu atlaides;

3) nodokļu administrācijā bez maksas iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību;

4) iepazīties ar nodokļu un nodevu aprēķinu pārbaudes aktiem un pārskatiem, kas attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju;

5) pārsūdzēt šā likuma VIII nodaļā noteiktajā kārtībā nodokļu administrācijas lēmumus;

6) iesniegt nodokļu administrācijai pieteikumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, deklarācijas labojumu vai nodokļu

(ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas

termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu

revīzija (audits). Attiecībā uz valsts budžetā ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā noteikto termiņa

nokavējumu var atjaunot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz pieteikumu par

termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu;

7) saņemt pārmaksāto nodokļu summas saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem;

8) saņemt nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā;

9) saņemt no savu ienākumu gūšanas vietas rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis.

15. Nodokļu administrēšana, administrēšanas institūcijas, to tiesības, pienākumi, atbilstība.

Nodokļus administrē šādas institūcijas:

1) iedzīvotāju ienākuma nodokli - Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

3) nekustamā īpašuma nodokli - Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) akcīzes nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

5) pievienotās vērtības nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

6) dabas resursu nodokli - Valsts ieņēmumu dienests, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un pašvaldības atbilstoši likumam "Par dabas resursu nodokli".

7) izložu un azartspēļu nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

8) muitas nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - Valsts ieņēmumu dienests.

Nodokļu administrācijas tiesības nosaka likums par valsts nodevām un nodokļiem, likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un citi likumi.

Nodokļu administrācijas pienākumi ir šādi:

1) nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija;

2) kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību;

3) kontrolēt nodokļu (nodevu) maksājumu parādus;

4) piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

5) izskatīt un izlemt jautājumus par nodokļu (nodevu) maksāšanas termiņu pagarināšanu;

6) kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaides piemērošanas pareizību;

7) rakstveidā darīt zināmu nodokļu maksātājam deklarētā un pārrēķinātā maksājuma starpību;

8) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem un par nodokļu maksātājiem, kuriem ir lielākie nodokļu (nodevu) parādi;

9) publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un nokavējuma naudas noteikšanas kārtības grozīšanu;

10) veikt nodokļu (nodevu) kontroli (pārbaudi, revīziju), pamatojoties uz nodokļu administrācijas tiešās vadības rakstveida lēmumu, kurā uzrādīts kontroles (pārbaudes, revīzijas) termiņš;

11) piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nenomaksātos nodokļus, soda naudas un nokavējuma naudas no nodokļu maksātāja finansu līdzekļiem vai no cita viņam piederoša īpašuma;

12) nodrošināt publiski pieejamu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru.

Atbildība:

(1) Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas fiziskajai vai juridiskajai personai radušies nodokļu administrācijas prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ, atlīdzina attiecīgi no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, turklāt atmaksājamā summa tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.

(2) Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), kurš pieļāvis prettiesisku rīcību, zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā.

50. Sankcijas par nodokļu likumu pārkāpumiem.

Pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana

(1) Nodokļu un nodevu nokavēto maksājumu (arī soda naudu) summa (pamatparāds) tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā.

(2) Par nodokļu un nodevu maksājuma (arī soda naudas) samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

(3) Pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts budžets vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu darba dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar nākamo dienu pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās. Ja maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku dienas).

(4) Pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana:

1) tiek pārtraukta:

a) privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) — no dienas, kad tie nodoti privatizācijai, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) — no dienas, kad tie nodoti atsavināšanai, līdz dienai, kad saistības tiek nodotas ar pieņemšanas un nodošanas aktu jaunajam īpašniekam, bet ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem,

b) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kurus tiesa pasludinājusi par maksātnespējīgiem, - no tiesas nolēmuma pieņemšanas dienas,

c) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā tiek kapitalizēti nodokļu maksājumu pamatparādi;

Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:

1) summām, kuras norādītas izpildei pieņemtajos maksājuma uzdevumos, no dienas, kad banka tos pieņēmusi izpildei;

2) tikai tādā gadījumā, ja bankas kontos iesaldēto (aizturēto) naudas līdzekļu īpašnieks- pārvaldītājs nav atteicies no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī savas tiesības nav nodevis jebkurai citai personai.

Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi:

Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskas personas, katru mēnesi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu. Ja nav deklarēti skaidrā naudā veiktie darījumi, kuru summa pārsniedz 1000 latu, maksājama soda nauda 5 procentu apmērā no nedeklarēto darījumu kopsummas.

Ja šā panta pirmajā daļā minētie darījumi pārsniedz 3000 latu, maksājama soda nauda 10 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas; ja šie darījumi nav deklarēti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, - 15 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

Atbildība par nodokļu bāzes samazināšanu

Ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, nodokļu administrācijai iesniegtajās deklarācijās vai nodokļu aprēķinos samazina nodokļu bāzi (ar nodokli apliekamo objektu) un no tās aprēķināto nodokļa summu, nodokļu administrācija aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu un soda naudu tās apmērā, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.

Soda naudu neaprēķina un nepiedzen, ja ievēroti abi šādi nosacījumi:

1) nodokļu maksātājs attiecībā uz termiņā iesniegto deklarāciju vai nodokļu aprēķinu pirms nodokļu administrācijas pārbaudes sākuma iesniedzis deklarācijas labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu;

2) piecu darba dienu laikā no deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienas ir samaksājis samazināto nodokļa summu un ar to saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu, kas izveidojusies līdz deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienai.

Samazinātā nodokļa summa un soda nauda attiecīgajā apmērā nodokļu maksātājam jāsamaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par aprēķināto nodokļa summu. Ja maksājumi noteikto 30 dienu laikā netiek veikti, ar 31. dienu tiek piedzīta nokavējuma nauda- 0.05 % par katru dienu.

Atbildība par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu

(1) Ja nodokļu maksātājs iesniedz nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus (turpmāk — deklarācijas), neievērojot normatīvajos aktos noteiktos iesniegšanas termiņus, viņam par deklarācijas iesniegšanu ar novēlošanos atkarībā no novēlošanās ilguma tiek uzlikta soda nauda šādos apmēros, ja konkrēto nodokļu likumos nav noteikts citādi:

1) līdz 15 kalendāra dienām — 0,1 procents no kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 50 latu;

2) no 16 līdz 30 kalendāra dienām — 0,5 procenti no kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 200 latu;

3) virs 30 kalendāra dienām — 1 procents no

kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 500 latu. Atbildība par atkārtotu nodokļa bāzes samazināšanu

(1) Ja nodokļu maksātājs triju gadu laikā atkārtoti pārkāpis nodokļu likumus (samazinājis nodokļu bāzi, neuzrādīdams ienākumus vai uzrādīdams mazākus ienākumus, vai ar dokumentiem apliecinājis nepamatotus izdevumus), nodokļu administrācija piedzen no nodokļu maksātāja nesamaksātā (iztrūkstošā) nodokļa summu un soda naudu šīs summas divkāršā apmērā.

(2) Ja triju mēnešu laikā nodokļu maksātājs nenomaksā nodokļa, soda naudas vai nokavējuma naudas parādu budžetā un viņam nav pagarināti nodokļu nomaksas termiņi šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā, nodokļu administrācija ierosina tiesā lietu par nodokļu maksātāja atzīšanu par maksātnespējīgu.

Atbildība par uzņēmējdarbības veikšanu, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam un citiem nodokļu likumu pārkāpumiem.

Ja fiziskā vai juridiskā persona, kas veic uzņēmējdarbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs vai 30 dienu laikā pēc noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, kā arī saimniecības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar noteikt nodokļu bāzi, vai nerada iespēju iekasēt nodokļus, vai neatļauj nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) ieiet nodokļu maksātāja telpās, kad šim ierēdnim (darbiniekam) ir tādas tiesības, tad:

1) tiek piemērota šā likuma 33.panta pirmajā daļā noteiktā atbildība, bet, ja nav iespējams noteikt nodokļu lielumu, tos iekasē par iepriekšējo periodu aprēķināto nodokļu dubultā apmērā, bet, ja tādu nav bijis, nodokļu lielumu nosaka, pamatojoties uz nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju par analogiem nodokļu maksātājiem un piemērojot pārkāpējiem nodokļu maksājumus dubultā apmērā;

2) pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma:

a) ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām jāatsauc nodokļu maksātājam izsniegtā atļauja (licence) veikt uzņēmējdarbību,

b) muitas iestādēm jāaptur nodokļu maksātāja eksporta un importa operācijas,

c) bankām jāpārtrauc līdzekļu izsniegšana un pārskaitījumi no nodokļu maksātāja konta, līdz tiek saņemts nodokļu administrācijas rakstveida atsaukums vai tiesas nolēmums;

3) tiek piemēroti citos likumdošanas aktos noteiktie sodi. Nodokļu administrācija ir tiesīga iesniegt materiālus attiecīgajā valsts institūcijā krimināllietas ierosināšanai. Saimnieciskās darbības apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos

Ja fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu grupa, veicot saimniecisko darbību, pārkāpj normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kas nodrošina ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs speciālas pārbaudes veikšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apturēt normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbību uz laiku, kas nav ilgāks par 10 dienām no Valsts ieņēmumu dienesta institūcijas lēmuma (rīkojuma) pieņemšanas dienas. Attiecīgo lēmumu (rīkojumu) Valsts ieņēmumu dienests pieņem triju darbadienu laikā pēc pārbaužu materiālu saņemšanas no kontrolējošām institūcijām. Šā panta pirmajā daļā noteiktais speciālās pārbaudes veikšanas laika ierobežojums nav piemērojams gadījumos, kad šādā pārbaudē ir konstatēts, ka nepieciešams veikt speciālu nodokļu auditu, vai gadījumos, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, - saimnieciski finansiālās darbības revīziju. Ja šā panta pirmajā daļā paredzētā normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbība apturēta uz laiku, tad darbības apturēšanas rezultātā radušies materiālie zaudējumi tiek segti no pārkāpēja (fiziskās vai juridiskās personas vai šādu personu grupas) līdzekļiem.

18. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada apliekamā ienākuma noteikšana

Maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.

1. Maksātāja gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši šā panta otrajai, ceturtajai un piektajai daļai, un pārējie šā panta trešajā daļā minētie ienākumi.

2. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un no fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no darba līguma izpildes.

3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti:

1) ienākumi no individuālā darba un uzņēmuma līguma;

2) ienākumi no individuālā uzņēmuma, arī no zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts;

3) ienākumi no līgumsabiedrības;

4) ienākumi, ko uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) dalībnieki saņem uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā;

5) ienākumi no nekustamā īpašuma (ēku, ēku daļu, dzīvokļu, zemes) iznomāšanas vai izīrēšanas;

6) ienākumi no lietas (zemes, telpas) nodošanas tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam;

7) ienākumi no kustamās mantas iznomāšanas;

8) ienākumi no intelektuālā īpašuma un tiesībām uz to (autoratlīdzība, izpildītājatlīdzība; zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un viņu mantinieku honorāri) kā arī no tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo īpašumu;

9) no uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem (iestādēm, organizācijām) saņemtie dāvinājumi;

10) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota;

11) citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma.

9. Latvijas nodokļu sistēmas pamatlikums- likums “Par nodokļiem un nodevām”.

Likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk - nodokļu maksātāji) un nodokļu un nodevu administrācijas (turpmāk - nodokļu administrācija) tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja konkrētā nodokļa likums neparedz citu, konkrētā nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību, kura nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī likums "Par muitas nodokli (tarifiem)" un Muitas likums.

(3) Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

(4) Ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldības domes (padomes) pieņemtajos saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst šā likuma 1.pantā minētajiem terminiem "nodoklis", "nodeva" vai "pašvaldības nodeva", bet kuri nav paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā.

12. Valsts nodokļi, to raksturojums.

Nodoklis - ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu.

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis - "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodoklis - "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";

3) nekustamā īpašuma nodoklis - "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) pievienotās vērtības nodoklis - "Par pievienotās vērtības nodokli";

5) akcīzes nodoklis - "Par akcīzes nodokli",

6) akcīzes nodoklis naftas produktiem- "Par akcīzes nodokli naftas produktiem",

7) muitas nodoklis - "Par muitas nodokli (tarifiem)";

8) dabas resursu nodoklis - "Par dabas resursu nodokli";

9) izložu un azartspēļu nodoklis - "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

10) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Nodokļu maksātāji valsts nodokļus iemaksā valsts budžetā vai arī pēc noteikta to sadalījuma- valsts budžetā un pašvaldību budžetos atbilstoši konkrēta nodokļa likumam. Arī budžetos ieskaitāmā soda nauda par nodokļu likumu pārkāpumiem, nokavējuma nauda un nodokļu maksājumi, saglabājot nodokļu sadales proporciju, tiek iemaksāti tajos pašos budžetu kontos, kuros maksājams konkrētais nodoklis, ja konkrētajā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

14. Pašvaldību nodevas, to raksturojums.

pašvaldības nodeva - pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos;

(1) Pilsētas domei un pagasta padomei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par:

1) pašvaldības domes (padomes) izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;

2) izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās;

3) atpūtnieku un tūristu uzņemšanu;

4) tirdzniecību publiskās vietās;

5) visu veidu dzīvnieku turēšanu;

6) transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās;

7) reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās;

8) laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu;

9) pašvaldību simbolikas izmantošanu;

10) būvatļaujas saņemšanu.

(2) Rajona padomei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt nodevu par:

1) rajona padomes izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;

2) rajona pašvaldības simbolikas izmantošanu.

(3) Pašvaldību nodevu veidā apmaksājama atlīdzība tikai par šā likuma 12.pantā paredzēto pašvaldību nodrošinājumu. Ja pašvaldības dome (padome) vai tās iestādes sniedz pakalpojumus, kas saskaņā ar šo likumu nav pašvaldības nodevas objekts, un ja par šiem pakalpojumiem ir ņemama samaksa, tad ir jākārto atsevišķa grāmatvedības uzskaite un jānodrošina nodokļu un citu obligāto maksājumu veikšana par tiem saskaņā ar šo likumu un konkrēto nodokļu likumiem.

(4) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju pieņemtie saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām pēc to parakstīšanas piecu darbdienu laikā nosūtāmi pašvaldību darbību pārraugošajai institūcijai reģistrēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ne vēlāk kā nedēļu pēc to reģistrācijas pašvaldību darbību pārraugošajā institūcijā publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to publicēšanas. Pašvaldību darbību pārraugošā institūcija veic noteikumu reģistrāciju vai arī sniedz motivētu atteikumu to darīt ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc noteikumu reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.

(5) Rajona pilsētu domju un pagastu padomju pieņemtie saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām pēc to parakstīšanas piecu darbdienu laikā nosūtāmi pašvaldību darbību pārraugošajai institūcijai reģistrēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ne vēlāk kā nedēļu pēc to reģistrācijas pašvaldību darbību pārraugošajā institūcijā izliekami redzamā vietā domes (padomes) ēkā vai pie domes (padomes) ēkas, un tie stājas spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to izlikšanas redzamā vietā. Pašvaldību darbību pārraugošā institūcija veic noteikumu reģistrāciju vai arī sniedz motivētu atteikumu to darīt ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc noteikumu reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.

1.Budžeta vispārejs raksturojums,budžetu veidi

Budžets ir valstsņēmumu un izdevumu saraksts,kas sastādīts noteiktam laika periodam,parasti gadam.Budžets ir līdezeklis valsts politikas īstenošanai ar finansiālajam metodēm,un tas ir valdības darbības un vadības pamatā.

Budzeta mērkis ir noteikt un pamatot,kadi līdzekļi nepieciesami valdībai,kā arī citām valsts institūcijām un pašvaldibam to valsts pienakumu veiksanai,kura finansešana noteikta ar likumdošanas aktiem.Budžeta uzdevums ir nodrošinat ,lai tajā laikposmā,kuram šie līdzekļi paredzeti,izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi budzeta.

Veidojot valsts budzetu,vai valdfiba darbojas ar:a)budžeta defecitu b)budž.pārpalikumu c)sabalansētu budžetu.

Budž.defecīts ir budzeta gada izdevumu pārsniegums pār gada ieņemumiem.

Atbilstoši likumam “Par budzetu un finansu vadību” LR budžetus iedala:

o Valsts budžeta

o Pašvaldību budzetos

Valsts budžets un pašvaldības budzets sastāv no

o Pamatbudžeta

o Speciālā budžeta

Valsts budžetu veido visi valdības (valsts institūciju0 savāktie vai saņemtie ieņēmumi,kuri ir valsts budzeta līdzekļi

Pašvaldību budzeti ir kopbudzeta daļa,un tioe ietver katram saimnieciskajam gadam visus pašvaldību savāktos vai saņemtos ieņēmumus,kurus pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem.

Pamatbudžets ir budžetu daļa,kuru veido visi ieņemumi ,izņemot īpašiem mērķiem iezīmētos ieņēmumus,ziedojumus un dāvinajumus,ka arī izdevumi,kurus paredzēts segt no šiem ioeņēmumiem.

Speciālais budzets ir budžetu daļa,kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņemumi,kā arī ziedojumi un dāvinajumi naudā vai natūrā9ar uzskaiti naudā) un kuras līdzekļi izlietojami saistība ar šiem ieņemumiem.

2.Valsts konsolidētais kopbudzets,tā ieņēmumu un izdevumu daļa

konsolidētais kopbudžets ir valsts pamatbudžeta ,valsts speciala budzeta,pasvaldibu pamatbudžetu un pašvaldibu specialo budzetu summa,no kuras tiek atskaititi transferi-tiešie savstarpejie naudas lidzekļu pārskatijumi dazadiem budzetiem.Kons.kopbudžets latvijā pirmo reizi tika planots 1998 .budžetya gadam.Šaja budzeta projekta turpuinajas 1997.gada uzsaktais budzeta izdevumu planojums programmu un apakšprogrammu griezuma.

Budzeta programma ietver tadus savstarpeji saistitus pasakumus vai pakalpojumus,kuri orienteti uz kopeju mērķi vai ari cieši saistitiem mērkiem.Budžeta programma var but sadalita apakšprogrammas.programmu budzets dod iespeju noteikt,kadi valsts sektora pakalpojumi un kada apjoma bus pieejami,izmantojot noteiktu valsts budzeta lidzekļu apjomu.svarigi ir noteikt maksimalo rezultatu,kadu iespējams sasniegt ar ierobezotu lidzeklu apjomu.

4.Fiskālā reforma un nodokļu politika.

Istenejotfiskalas sistemas reformu valstī,iizstradata jauna nodokļu likumdosanas sistema,kuras ieviešana sākās 1995.gadā.Jauna nodoklu sistema uzskatama kan 1993 gadā latvija uzsaktas fiskalas sistemas reformas sastavdaļa.

Ieprekšeja nodoklu sistema,kura tika izstradata 1990.gadā u7n ievesta ar 1991.gada 1.janvari nopietno izmainu rezultatā,kas norisinajas pedejo gadu laikā valsts ekonomikā,ka ari grozijumi likum,došanas aktos,īpaši Civillikuma darbibas atjaunošanā,radija nepieciešamibu mainit ne tikai atsevišķus nodoklu likumus,bet butiski ghrozity visu nodokļu un nodevu sistemu.Šo nepieciešamibu pastiprinaja ari pedejo gadu laikā izveidojušas daudzas nodokļu atlaides,kuras savu sakotnejo ekonomisko nozimi bija zaudejušas.Un,visbeidzot,Latvijas iesaistišanas starptautiskajas organizacijās atklaja vairakas butiskas pastavošas nodokļu sistemas nepilnibas un neatbilstibu visparpieņemtajam normam.Integracija Eiropā izvirzija jaunu uzdevumu-tuvinat musu valsts nodoklu likumu atbilstibu ES valstīs lietotajai nodoklu likumdosanai.

Parejas periodu Latvijā pavadija ekonomiskās situacjas nestabilitate,smagas finansialas grutibas,nodokļu ienemumu nepietiekamiba.

Ņemot vēra minetos apstakļos finansu ministrija 1993.gada otrajā pusē izstradaja fiskalas sistemas reformas koncepciju,kurā ieverojama vita ieradita nodoklu likumdošanas sakartošanai.Fiskalas sistemas reformai tika izvirzīti šadi mērķi:

o Nodrosinat budzeta ienemumus sakotneji 31-33 procentu apmera,bet velakajos periodos 35-38 procentu apmera no iekšzemes kopprodukta;

o Stimulet uzkrajumu veidošanos latvijas tautsaimniecibā un ieguldijumus uznemejdarbibā;

o Veicināt latvijas integrešanos ES un citas starpvalstu ekonomiskajas strukturās

o Samazinat nodokļu likumdošanas negativo ietekmi uz uzņemejdarbibu

o Nodrošinat nodoklu likumu atbilstibu LR likumdošanai;ipaši Civillikumam un likumiem par gramatvedibu un gadaparskatiem,ka ari tuvinat tos ES valstīs lietotajai nodokļu likumdošanai

o Novērst legalas iespejas izvairities no nodokļu maksašanas.

o Sabalanset valsts un pasvaldibu ieņēmumus ar izdevumiem,lai budžeta fdefecīts neparsniegtu 2 propcentus no iekšzemes kopprodukta.

Veiktie fiskalie pasakumi nodrošinaja valsts ienemumu palielinašanos,ka ari finansialas situacijas stabilezešanos valsti.Tas nepalika nepamanīts ari rietumvalstu ekonomistiem,kuri analizē situaciju Baltijas valstis.

Viens no minetas reformas merkiem ir nodrošinat tuvako 5 gadu laika visa limeņa budzeta nodokļu maksajumus 35-38 procentu apmera no IKP.Pec ekspertu vertejuma.Latvijā 1993.gada nodoklu ipatsvars IKP sastadija 36%,kas bija par 6 procenta punktiem augstaks neka iepriekšeja,1992.gadā.Ņemot vērā veiktos pasakumus,kas saistiti ar grpzijumiem nodokļu likumdosanas aktos,kā ari nodokļu adminestresanas uzlabosana,nodoklu īpatsvars 1994.gada IKP paaugstinajas līdz 37%.1995.gada nodoklu maksajumu ipatsvars IKP palielinajas par viena procenta punktu un sasniedza 38%.

Valsts fiskalas politikas stabil;izacija turpinajas ari 1996 gadā,mobilezejot ieņemumus un ierobežojot budžeta izdevumus.Nozimigu vietu šajā procesā ieņema nodokļu likumdosanas talaka sakartošana,jo 1995 gada stajas speka vairaki jauni nodoklu likumi,piem.,PVN,par nodokliem un nodevam,uzņemumu ienakuma nodoklis,dabas resursu nodoklis,ka ari butiski grozijumi citos nodoklu likumos.Veiktie pasakumi nodoklu likumdosanas jomā sekmeja musu valsts nodoklu likumdosanas tuvinasanu tirgus ekonomikas princvipiem un starptautiskajam normam.

1996 gada valsts kopbudzeta finansialais defecits bija 34,5 milj. Latu apmera jeb 1,3 procenti no IKP,savukart fiskalais defecits sasniedza 46,4 milj.latu jeb 1,7 procentus no IKP.Valsts regulejosas darbibas rezultata kopbudzeta fiskalais defecits atradas Mastrihtas liguma noteiktajas pieļaujamas robežas

5.Nelegalā ekonomika un IKP.

Ļīdzas oficialajai statistikai par IKP apjomiem un dinamiku pastav viedoklis,ka ta pilniba neatspogulo faktiski jaunradito vertibu gada laika.Aprekinatais IKP ir nepilnīgs un maksligi samazinats.Ta ir nelegalas ekonomikas daļa,kuras īpatsvars Latvijā ir visai ieverojams.Ari nelegalo vai enu ekonomiku saprotam to propdukcijas vai pakalpojamu dalu,kas netiek uzradita oficialaja statistikā.Ēnu ekonomikas sastavdaļa ir kontrobanda,izvairišanas no nodoklu maksašanas,kukuļņemšana,zagtu mantu tirdznieciba,prostitucija,rekets,narkotiku ražošana un tirdznieciba,nelegala stradašana un citi.Ēnu ekonomika strauji uzplauka Centralajā Eiropa un Austrumeiropā,parejot no socialistiskas plānvedigās saimnekošanas uz brīvu tirgus ekonomiku.Arī Latvijas tautsaimniecibā nelegalās ekonomikas sastāvdaļas ir plaši pārstavētās.

Tās nosaciti var iedalit četras ietekmes sfērās:

o Nenoverota darbiba

o Ēnu ekonomikas darbiba

o Nelegālā darbība

o Paralēlā darbība

Nenoverota darbiba ir darbība,kura izveidojas statistiski tehnisku iemeslu dēļ.Tās rezultātā neoficiālā ekonomika netiek uzskaitīta statistikā

Darbība ēnu ekonomikas jomā ir ta,kura rodas nodoklu maksajumu apiesanas un nemaksašanas rezultata.Faktiski ēnu ekonomikai neoficalajā ekonomika ir vislielakais ipatsvars,tāpēc biezi vien neoficialo ekonomiku sauc arī par ēnu ekonomiku.Izstradajot pirmo nodokļu sistiemu pēckara periodā,1990-1991.gadā [pieņemtajos nodokļu likumos atrodami daudzi atvieglojumi nodoklu maksatajiem,kas sekmeja izvairišanos no nodokla maksasanas vispār.

Nodoklu apiešanas un nemaksašanas galvenie virzieni Latvija ir šādi:

o Dubulta gramatvedība.Uzņemumos tiek vesta viena gramatvediba,lai uzskaititu visas faktiskas izmaksas un ienakumus,otra-iesniegšanai kontrolejošām institucijām.

o Pagrides razotnes vai nelegalās uzņemejdarbibas veikšana.Šāda uzņemejdarbiba nereti saistas ar viltotu alkoholisku dzērienu ražošanu

o Bezpeļņas organizacijas.LR likums “Par bezpeļņas oganizacijām” nesatur stingrus kriterijus,ar ko janodarbojās šādām organizacijām.Likuma ietvaros bezpeļņas organizacijas statusu var iegut ražošanas uzņēmumie,kuru gutie ienakumi ar nodokli netiek aplikti.Tādējādi uzņēmums,precīzāk,bezpeļņas organizacijas likumigi atbrivota no nodokļu maksajumiem

o Barters vai maiņas darījumi.bartera darijumi “prece pret preci’ vai ‘pakalpojums pret pakalpojumu” biezi neparadas gramatviedibas atskaitēs un netiek aplikts ar PVN

o Norēķini bez čekiem,tas ir ,pirkuma nereģistrešana kases aparata

Nelegālā darbība ir ciesi saistita ar kontrabandu

Kontrobanda ir preču un citu vertibu nelikumiga parvietošana pari LR muitas robežai,kas izdarita lielos apmeros ,apejot muitas kontroli vai noslepjot no šadas kontroles parvietojamas prieksmetus.

Korupcija ir specifiska neoficalas ekonomikas darbibas sfera.Ta ipaši attistijas socialstatistikas saimniekosanas apstākļos

1995.gada 21.septembri pienemtajā”Korupcijas novērsanas likumā” korupcija defineta ka valsts amatpersonas parkapumi,kas izpauzas ka:

o Tas atrasanas nelikumiga ietekmejamā(korumpetā) stāvoklī

o Pilnvaru realizesana interesu konflikta situacijā

o Kukuļņemsana vai ieņemamā amata izmantopšana savtīgos nolūkos.

Nelikumīga darbība ir

o Naudas viltošana

o Narkotiku razošana un tirdznieciba

o Prostitucija

o Izspiešana

o Zagsana

o Šantāža un krapšana

Ēnu jeb neoficiālā ekonomika ir plašs jēdziens un tā aptver visas darbibas un aktivitātes ,kas dod ienākumus,bet dažādu iemeslu dēļ netiek deklaras un tiek slēptas no aplikšanas ar nodokļiem,kā arī netiek atspoguļotas statistiskajos pārskatos.

Ēnu ekonomika negativi ietekmē valsts finanses,darbasspēka tirgu un nodoklu ieņēmumus ,līdz ar to tiek bremzēta valsts ekonomiskā attīstība.

Neoficialās ekonomikas ietekmes rezultātā statistikā uzrādītais nacionālais kopprodukts un iedzīvootāju ienākumi ir zemaki,salīdzinot ar faktisko līmeni.Arī citi nozimīgi ekonomiskie rādītāji (tirdzniecības apgrozijums,patēriņa,ražošanas apjoms,nodarbinātība u.c.) ēnu ekonomikas ietekmes rezultātā tiek novērtēti neprecīzi (kaut gan no metodoloģiskā viedokļa aprēķini ir pilnīgi korekti).

Ēnu ekonomikas apjomu nevar aprēķināt precīzi.Iespējams tikai novērtēt ēnu ekonomikas lielumu,lietojot dažadas makroekonomikas metodes.

Lai novērtētu ēnu ekonomikas apjomu pārejas ekonomikas valstīs,plaši lietota elektroenerģijas patēriņa analīze.tiek pieņemts ,ka elektroenerģijas patēriņš rūpniecība ir cieši saistīts ar iekšzemes kopprodukta dinamiku,jo rūpniecības īpatsvars kopproduktā ir relatīvi liels.Salīdzinot elektroenerģijas patēriņu pieauguma tempus ar iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem,var spriest par ēnu ekonomikas apjomu valstī.Analizējot elektrības patēriņu laikā no 1989.gada līdz 1994 .gadam,tika aprēķināts ,ka Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs ēnu ekonomikas īpatsvars iekšzemes kopproduktā pieauga no 12% līdz 22%,bet NVS valstīs no 12% līdz 37%.

Skaidrās naudas daudzumu apgrozībā arī var lietot kā vienu no ekonomiskās aktivittātes indikatoriem.Ēnu ekonomikā darījumus veic ,galvenokart,skaidrā naudā.ja salīdzina reālo skaidrās naudas piedāvājumu un iekšzemes kopprodukta pieauguma tempus pēc oficiālajiem statistikas datiem,radās aptuvenais priekšstats par ēnu ekonomikas lielumu.

Ir un citi metodi,tadi ka bilances metode un spoguļstatistikas analīzes metode

Lai pareizi uzskaititu visu valsti saražoto kopproduktu gada laika,nepieciesama pilniga un ticama informacuja no uznemumiem,kuri veic uzņemejdarbibu.diemzel uznemumi nav ieientereseti sniegt godigu informaciju par saimniecviskajiem raditajiem-apgropzijumu,saražotas produkcijas daudzumu,pelnu,darba samaksas fondu-lai izvairitos no nodoklu maksasanas .Iesniegta informacija liecina par šo raditaju samazinašanu.

Ēnas ekonomika samazina ieverojamu IKP apjomu,valsts budzeta ieņemumu daļku,sekmē nodoklu nemaksašanu lielos apmeros.

Valsts budžets ir ciesi saistīts ar IKP apjomu.Katrs valsts centieni ekonomikas stabilezešanas un uzlabošanas jomā ir saistioti ar IKP palielinasanu,valsts budzeta ienemumu un izdevumu dalas i9zveidosanu,lidzekļu deficita noveršanu.

6.Nodokļu funkcijas un veidi.

Klasiskajā ekonom.teorijjā nodokļu sistemai izvirziti vairaki nosacijumi,no kuriem butiski ir šadi:

1.Ekonomiskā efektivitāte.nodokļu sistemai nedrikst izjaukt efektivu resursu sadališanu valsts ekonomikā.Attīstitas sabiedribas apstakļos tirgus aktivitates ir pašorganizējošs process.Tomer iespejams,ka nepardomatas ricibas rezultata var izveidoties situacija,kad kapitals atstaj valsti.Tas,protams,ir negativs raditajs valsts tautsaimniecibā.Valdibas uzdevums ir sekot šadam tendencem un savlaicigi izvertet radušos situaciju.Nodokļu sistema var so procesu ietekmet gan pozitivi,gan ari negativi.Kapitala aizplušana no valsts rada ladzekļu trukumu,kas savukart bremzē ekonomikas izplaukumu.Sadā situacija nepieciesams izvertet nodokļu sistemas deformejoso efektu uz kapitala tirgu,ka ari noteikt ekonomiskā kaitejuma pakapi,kas radusies nodokļu politikas realizešanas rezultata.

2.Vienkāršā administrēšana.Nodoklu sistemai ir jabut viegli un letiparvaldamai.Veidojot nodokļu sistemu,nepieciešams izvertet to adminestrešanas kartibu un mehanismu,kura pamatprincipam jabut-mazak izmaksu nodokļu iekasešanai.Nodoklu adminestresana ciesi saistita ar nodokļu sistemas pamatnostadnem,tas ir,kadus nodokļu veidus noteicis likumdevejs.Parstradajot esošo nodokļu likumdošanu,prioritāte dota netiesajiem nodokļiem,samazinot tieso nodokļu īpatsvaru,it sevišķi uzņēmumu ienākuma(peļņas) nodokļa no uzņēmejdarbibas.

Nodokļu adminestresanas uzdevums ir novērst apstakļus,kas veicina izvairišanos no nodokļu maksašanas,nepieciešamibas gadijumā reformejot nodokļu adminestrešanas sistemu.

3.ElastīgumsNodoklu sistemai ir jabut elastigai,tai atri jareaģe uz ekonomisko apstaklu izmaiņam.Viens no aktualakajiem valstiskas nozimes uzdevumiem ir nodrosinat Latvijas integraciju Eiropas ekonomiskajā sistemā.Notiekoša nodokļu sistemas reforma paredz mainit tas strukturu,palielinot nodokļu ienemumus no pateriņa un tos samazinot no ienakumiem.Nodoklu sistemas elastigums izpaužas maksajumu atvieglojums,diferencetajas nodokļu likmes,valsts atsevišķu regionu ekonomiskas attistibas sekmesana un citos nosacijumos,kurus paredz likumdevejs,pieņemot attiecīgo nodoklu likumu.secinajums-nodoklu sistemai jabut elastigai in japielagojas ekonomikas attistibas tendencem.

4.Objektivitāte.Nodoklu sistemai jabut objektivai,tas ir,korektai attieciba pret dazadiem nodokļu maksatajiem.Tas jabut godigai un vienlidz jaaptver visi nodoklu maksataji.Pastav horizontalas un vertikalas vienlidzibas principi.Ho4rizontala sistema aptver vienlidzigus nodokļu maksatajus ar vienlidzigiem nodokļiem.Turpreti vertikala sistema aptver sava starpā dazadus nodokļu maksatajus,un nodokli,kurus tie maksā,irdiferenceti.

5.Politiska atbildiba.politiķu uzdevums ir veidot elastigu,godigu,efektivuun vienkarsu nodokļu sistemu.Tai jabut izveidotai ta,lai nodokļu maksataji varetu apzinaties,kadi nodokļi un par ko viņiem jamaksa.Kas maksa nodoklus:cilveki vai uzņemejdarbiba?Nodoklu politikai precizi jaatspoguļo nodokļu maksataju velmes un to priekšrocibas uznemejdarbibā.Izejot no pieņemuma,ka uzņemums,firma ir likumiga(juridiska) fikcija,visus nodokļus maksa cilveki.

Nodokļu politikas koncepcija ir politisks dokuments,kas ietver svarigakas nodoklu maksataju un valsts pamatnostradnes saja joma.Kponceptualais uzsvars liekams uz valsts ekonomikas potencialā galaprodukta palielinasanu.

Nodoklu sistemas pamatlikums”Par nodokliem un nodevam”,nosaka ,ka nodoklu un nodevu sistemu musu valsti veido:

o Valsts nodokli,kurus ar likumu nosaka LR Saeima un izsludina Valsts prezidents.

o Valsts nodevas,kuras ar likumu nosaka LR Saeima un izsludina Valsts prezidents.

o Valsts nodevas,kuras nosaka ministru kabinets

o Pasvaldibas nodevas,kuras saskaņā ar likumu ”Par nodokliem un nodevam’ un Ministru kabineta noteikumiem uzliek pasvaldibu domes.

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

1. iedzīvotāju ienākuma nodoklis - "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2. uzņēmumu ienākuma nodoklis - "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";

3.nekustamā īpašuma nodoklis - "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4. pievienotās vērtības nodoklis - "Par pievienotās vērtības nodokli";

5. akcīzes nodoklis - "Par akcīzes nodokli", "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem", "Par akcīzes nodokli alum";

6. muitas nodoklis - "Par muitas nodokli (tarifiem)";

7. dabas resursu nodoklis - "Par dabas resursu nodokli";

8. izložu un azartspēļu nodoklis - "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

9. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

8.IKP un budžets.

IKP ir noteiktā laika perioda valsts iedzivotaju ražoto preču un pakalpojumu kopejā vertība naudas izteiksme.

o IKP ir viens no pam,atraditajiem Nacionalo kontu sistemaIKP kopproduktu aprekina izmantojot datus par;preču ražošanu un pakalpojumu sniegsanu

o Pieprasijumu(izlietojamu)

o Ieņemumiem

IKP apreķina izmantojot,datus par razosanu,vispirms nosaka precu ražoanas un pakalpojumu sniegšanas apjomus un starppatērinu.

Preču ražošana un pakalpojumu sniegsana ietver ekonomiskas darbibas rezultatus par visam saimnieciskajam vienibam:preču ražošanas un pakalpojumu sfēras uzņemumiem,organizacijam un iestadem,iedzivotaju personiskajam paligsaimniecibam,individuali nodarbinatajam personam.Precu un pakalpojumu izlaidi statistika apkopo bazes cenas,tas ir,nepieskaitot produktu nodoklu neto vertibu

Starppateriņš ietver preču un pakalpojumu vertibu,kas ka razosanas izmaksas izlietotas produkcijas razosanai.Atskaitot no precu un pakalpojumu izlaides bazes cenas starppatēriņu,iegustam pievienoto vertibu vai iekšzemes kopproduktu bazes cenas.savukart,pieskaitot tai produktu nodoklu neto vertibu,iegustam IKP tirgus cenās.

Produktu nodokļi,ko pieskaitita pievienotajai bruto vertibai,ir nodokli,ko maksa produkcijas realizacijas brīdī-pvn,muitas nodoklis un akcizes nodoklis.

Tadejadi no razošanas puses IKP faktiski tiek aprekinats ka visu ekonomiskas darbibas veidu vai institucionalo sektoru pievienotas bruto vertibas un produktu nodoklu summa.

IKP no pieprasijuma puses veido valsts ierkšejais izlietojums un starpiba starp preču un pakalpojumu eksportu un importu.Parasti gasla pateriņa uzdevums apkopo pēc izmaksu principa,tas ir,parvaldes izdevumos ieklaujot visus no buidzeta finansetyos izdevumus,ieskaitot arī tos,kas nodrosina iedzivotajiem sniegtos individualos bezmaksas pakalpojumus.

Personiskaja gala pateriņā savukart iesklaita tikai tos paterina priekšmetus vai pakalpojumus ,ko iedzivotaji apmaksajusi no saviem lidzekliem vai ari sarazojusi paši.

,m,mmmmmmmmmmm

1.Budžeta vispārejs raksturojums,budžetu veidi

Budžets ir valstsņēmumu un izdevumu saraksts,kas sastādīts noteiktam laika periodam,parasti gadam.Budžets ir līdezeklis valsts politikas īstenošanai ar finansiālajam metodēm,un tas ir valdības darbības un vadības pamatā.

Budzeta mērkis ir noteikt un pamatot,kadi līdzekļi nepieciesami valdībai,kā arī citām valsts institūcijām un pašvaldibam to valsts pienakumu veiksanai,kura finansešana noteikta ar likumdošanas aktiem.Budžeta uzdevums ir nodrošinat ,lai tajā laikposmā,kuram šie līdzekļi paredzeti,izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi budzeta.

Veidojot valsts budzetu,vai valdfiba darbojas ar:a)budžeta defecitu b)budž.pārpalikumu c)sabalansētu budžetu.

Budž.defecīts ir budzeta gada izdevumu pārsniegums pār gada ieņemumiem.

Atbilstoši likumam “Par budzetu un finansu vadību” LR budžetus iedala:

o Valsts budžeta

o Pašvaldību budzetos

Valsts budžets un pašvaldības budzets sastāv no

o Pamatbudžeta

o Speciālā budžeta

Valsts budžetu veido visi valdības (valsts institūciju0 savāktie vai saņemtie ieņēmumi,kuri ir valsts budzeta līdzekļi

Pašvaldību budzeti ir kopbudzeta daļa,un tioe ietver katram saimnieciskajam gadam visus pašvaldību savāktos vai saņemtos ieņēmumus,kurus pašvaldības apropriē pašvaldību mērķiem.

Pamatbudžets ir budžetu daļa,kuru veido visi ieņemumi ,izņemot īpašiem mērķiem iezīmētos ieņēmumus,ziedojumus un dāvinajumus,ka arī izdevumi,kurus paredzēts segt no šiem ioeņēmumiem.

Speciālais budzets ir budžetu daļa,kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņemumi,kā arī ziedojumi un dāvinajumi naudā vai natūrā9ar uzskaiti naudā) un kuras līdzekļi izlietojami saistība ar šiem ieņemumiem.

2.Valsts konsolidētais kopbudzets,tā ieņēmumu un izdevumu daļa

konsolidētais kopbudžets ir valsts pamatbudžeta ,valsts speciala budzeta,pasvaldibu pamatbudžetu un pašvaldibu specialo budzetu summa,no kuras tiek atskaititi transferi-tiešie savstarpejie naudas lidzekļu pārskatijumi dazadiem budzetiem.Kons.kopbudžets latvijā pirmo reizi tika planots 1998 .budžetya gadam.Šaja budzeta projekta turpuinajas 1997.gada uzsaktais budzeta izdevumu planojums programmu un apakšprogrammu griezuma.

Budzeta programma ietver tadus savstarpeji saistitus pasakumus vai pakalpojumus,kuri orienteti uz kopeju mērķi vai ari cieši saistitiem mērkiem.Budžeta programma var but sadalita apakšprogrammas.programmu budzets dod iespeju noteikt,kadi valsts sektora pakalpojumi un kada apjoma bus pieejami,izmantojot noteiktu valsts budzeta lidzekļu apjomu.svarigi ir noteikt maksimalo rezultatu,kadu iespējams sasniegt ar ierobezotu lidzeklu apjomu.

4.Fiskālā reforma un nodokļu politika.

Istenejotfiskalas sistemas reformu valstī,iizstradata jauna nodokļu likumdosanas sistema,kuras ieviešana sākās 1995.gadā.Jauna nodoklu sistema uzskatama kan 1993 gadā latvija uzsaktas fiskalas sistemas reformas sastavdaļa.

Ieprekšeja nodoklu sistema,kura tika izstradata 1990.gadā u7n ievesta ar 1991.gada 1.janvari nopietno izmainu rezultatā,kas norisinajas pedejo gadu laikā valsts ekonomikā,ka ari grozijumi likum,došanas aktos,īpaši Civillikuma darbibas atjaunošanā,radija nepieciešamibu mainit ne tikai atsevišķus nodoklu likumus,bet butiski ghrozity visu nodokļu un nodevu sistemu.Šo nepieciešamibu pastiprinaja ari pedejo gadu laikā izveidojušas daudzas nodokļu atlaides,kuras savu sakotnejo ekonomisko nozimi bija zaudejušas.Un,visbeidzot,Latvijas iesaistišanas starptautiskajas organizacijās atklaja vairakas butiskas pastavošas nodokļu sistemas nepilnibas un neatbilstibu visparpieņemtajam normam.Integracija Eiropā izvirzija jaunu uzdevumu-tuvinat musu valsts nodoklu likumu atbilstibu ES valstīs lietotajai nodoklu likumdosanai.

Parejas periodu Latvijā pavadija ekonomiskās situacjas nestabilitate,smagas finansialas grutibas,nodokļu ienemumu nepietiekamiba.

Ņemot vēra minetos apstakļos finansu ministrija 1993.gada otrajā pusē izstradaja fiskalas sistemas reformas koncepciju,kurā ieverojama vita ieradita nodoklu likumdošanas sakartošanai.Fiskalas sistemas reformai tika izvirzīti šadi mērķi:

o Nodrosinat budzeta ienemumus sakotneji 31-33 procentu apmera,bet velakajos periodos 35-38 procentu apmera no iekšzemes kopprodukta;

o Stimulet uzkrajumu veidošanos latvijas tautsaimniecibā un ieguldijumus uznemejdarbibā;

o Veicināt latvijas integrešanos ES un citas starpvalstu ekonomiskajas strukturās

o Samazinat nodokļu likumdošanas negativo ietekmi uz uzņemejdarbibu

o Nodrošinat nodoklu likumu atbilstibu LR likumdošanai;ipaši Civillikumam un likumiem par gramatvedibu un gadaparskatiem,ka ari tuvinat tos ES valstīs lietotajai nodokļu likumdošanai

o Novērst legalas iespejas izvairities no nodokļu maksašanas.

o Sabalanset valsts un pasvaldibu ieņēmumus ar izdevumiem,lai budžeta fdefecīts neparsniegtu 2 propcentus no iekšzemes kopprodukta.

Veiktie fiskalie pasakumi nodrošinaja valsts ienemumu palielinašanos,ka ari finansialas situacijas stabilezešanos valsti.Tas nepalika nepamanīts ari rietumvalstu ekonomistiem,kuri analizē situaciju Baltijas valstis.

Viens no minetas reformas merkiem ir nodrošinat tuvako 5 gadu laika visa limeņa budzeta nodokļu maksajumus 35-38 procentu apmera no IKP.Pec ekspertu vertejuma.Latvijā 1993.gada nodoklu ipatsvars IKP sastadija 36%,kas bija par 6 procenta punktiem augstaks neka iepriekšeja,1992.gadā.Ņemot vērā veiktos pasakumus,kas saistiti

ar grpzijumiem nodokļu likumdosanas aktos,kā ari nodokļu adminestresanas uzlabosana,nodoklu īpatsvars 1994.gada IKP paaugstinajas līdz 37%.1995.gada nodoklu maksajumu ipatsvars IKP palielinajas par viena procenta punktu un sasniedza 38%.

Valsts fiskalas politikas stabil;izacija turpinajas ari 1996 gadā,mobilezejot ieņemumus un ierobežojot budžeta izdevumus.Nozimigu vietu šajā procesā ieņema nodokļu likumdosanas talaka sakartošana,jo 1995 gada stajas speka vairaki jauni nodoklu likumi,piem.,PVN,par nodokliem un nodevam,uzņemumu ienakuma nodoklis,dabas resursu nodoklis,ka ari butiski grozijumi citos nodoklu likumos.Veiktie pasakumi nodoklu likumdosanas jomā sekmeja musu valsts nodoklu likumdosanas tuvinasanu tirgus ekonomikas princvipiem un starptautiskajam normam.

1996 gada valsts kopbudzeta finansialais defecits bija 34,5 milj. Latu apmera jeb 1,3 procenti no IKP,savukart fiskalais defecits sasniedza 46,4 milj.latu jeb 1,7 procentus no IKP.Valsts regulejosas darbibas rezultata kopbudzeta fiskalais defecits atradas Mastrihtas liguma noteiktajas pieļaujamas robežas

8.IKP un budžets.

IKP ir noteiktā laika perioda valsts iedzivotaju ražoto preču un pakalpojumu kopejā vertība naudas izteiksme.

o IKP ir viens no pam,atraditajiem Nacionalo kontu sistemaIKP kopproduktu aprekina izmantojot datus par;preču ražošanu un pakalpojumu sniegsanu

o Pieprasijumu(izlietojamu)

o Ieņemumiem

IKP apreķina izmantojot,datus par razosanu,vispirms nosaka precu ražoanas un pakalpojumu sniegšanas apjomus un starppatērinu.

Preču ražošana un pakalpojumu sniegsana ietver ekonomiskas darbibas rezultatus par visam saimnieciskajam vienibam:preču ražošanas un pakalpojumu sfēras uzņemumiem,organizacijam un iestadem,iedzivotaju personiskajam paligsaimniecibam,individuali nodarbinatajam personam.Precu un pakalpojumu izlaidi statistika apkopo bazes cenas,tas ir,nepieskaitot produktu nodoklu neto vertibu

Starppateriņš ietver preču un pakalpojumu vertibu,kas ka razosanas izmaksas izlietotas produkcijas razosanai.Atskaitot no precu un pakalpojumu izlaides bazes cenas starppatēriņu,iegustam pievienoto vertibu vai iekšzemes kopproduktu bazes cenas.savukart,pieskaitot tai produktu nodoklu neto vertibu,iegustam IKP tirgus cenās.

Produktu nodokļi,ko pieskaitita pievienotajai bruto vertibai,ir nodokli,ko maksa produkcijas realizacijas brīdī-pvn,muitas nodoklis un akcizes nodoklis.

Tadejadi no razošanas puses IKP faktiski tiek aprekinats ka visu ekonomiskas darbibas veidu vai institucionalo sektoru pievienotas bruto vertibas un produktu nodoklu summa.

IKP no pieprasijuma puses veido valsts ierkšejais izlietojums un starpiba starp preču un pakalpojumu eksportu un importu.Parasti gasla pateriņa uzdevums apkopo pēc izmaksu principa,tas ir,parvaldes izdevumos ieklaujot visus no buidzeta finansetyos izdevumus,ieskaitot arī tos,kas nodrosina iedzivotajiem sniegtos individualos bezmaksas pakalpojumus.

Personiskaja gala pateriņā savukart iesklaita tikai tos paterina priekšmetus vai pakalpojumus ,ko iedzivotaji apmaksajusi no saviem lidzekliem vai ari sarazojusi paši.

6.Nodokļu funkcijas un veidi.

Klasiskajā ekonom.teorijjā nodokļu sistemai izvirziti vairaki nosacijumi,no kuriem butiski ir šadi:

1.Ekonomiskā efektivitāte.nodokļu sistemai nedrikst izjaukt efektivu resursu sadališanu valsts ekonomikā.Attīstitas sabiedribas apstakļos tirgus aktivitates ir pašorganizējošs process.Tomer iespejams,ka nepardomatas ricibas rezultata var izveidoties situacija,kad kapitals atstaj valsti.Tas,protams,ir negativs raditajs valsts tautsaimniecibā.Valdibas uzdevums ir sekot šadam tendencem un savlaicigi izvertet radušos situaciju.Nodokļu sistema var so procesu ietekmet gan pozitivi,gan ari negativi.Kapitala aizplušana no valsts rada ladzekļu trukumu,kas savukart bremzē ekonomikas izplaukumu.Sadā situacija nepieciesams izvertet nodokļu sistemas deformejoso efektu uz kapitala tirgu,ka ari noteikt ekonomiskā kaitejuma pakapi,kas radusies nodokļu politikas realizešanas rezultata.

2.Vienkāršā administrēšana.Nodoklu sistemai ir jabut viegli un letiparvaldamai.Veidojot nodokļu sistemu,nepieciešams izvertet to adminestrešanas kartibu un mehanismu,kura pamatprincipam jabut-mazak izmaksu nodokļu iekasešanai.Nodoklu adminestresana ciesi saistita ar nodokļu sistemas pamatnostadnem,tas ir,kadus nodokļu veidus noteicis likumdevejs.Parstradajot esošo nodokļu likumdošanu,prioritāte dota netiesajiem nodokļiem,samazinot tieso nodokļu īpatsvaru,it sevišķi uzņēmumu ienākuma(peļņas) nodokļa no uzņēmejdarbibas.

Nodokļu adminestresanas uzdevums ir novērst apstakļus,kas veicina izvairišanos no nodokļu maksašanas,nepieciešamibas gadijumā reformejot nodokļu adminestrešanas sistemu.

3.ElastīgumsNodoklu sistemai ir jabut elastigai,tai atri jareaģe uz ekonomisko apstaklu izmaiņam.Viens no aktualakajiem valstiskas nozimes uzdevumiem ir nodrosinat Latvijas integraciju Eiropas ekonomiskajā sistemā.Notiekoša nodokļu sistemas reforma paredz mainit tas strukturu,palielinot nodokļu ienemumus no pateriņa un tos samazinot no ienakumiem.Nodoklu sistemas elastigums izpaužas maksajumu atvieglojums,diferencetajas nodokļu likmes,valsts atsevišķu regionu ekonomiskas attistibas sekmesana un citos nosacijumos,kurus paredz likumdevejs,pieņemot attiecīgo nodoklu likumu.secinajums-nodoklu sistemai jabut elastigai in japielagojas ekonomikas attistibas tendencem.

4.Objektivitāte.Nodoklu sistemai jabut objektivai,tas ir,korektai attieciba pret dazadiem nodokļu maksatajiem.Tas jabut godigai un vienlidz jaaptver visi nodoklu maksataji.Pastav horizontalas un vertikalas vienlidzibas principi.Ho4rizontala sistema aptver vienlidzigus nodokļu maksatajus ar vienlidzigiem nodokļiem.Turpreti vertikala sistema aptver sava starpā dazadus nodokļu maksatajus,un nodokli,kurus tie maksā,irdiferenceti.

5.Politiska atbildiba.politiķu uzdevums ir veidot elastigu,godigu,efektivuun vienkarsu nodokļu sistemu.Tai jabut izveidotai ta,lai nodokļu maksataji varetu apzinaties,kadi nodokļi un par ko viņiem jamaksa.Kas maksa nodoklus:cilveki vai uzņemejdarbiba?Nodoklu politikai precizi jaatspoguļo nodokļu

maksataju velmes un to priekšrocibas uznemejdarbibā.Izejot no pieņemuma,ka uzņemums,firma ir likumiga(juridiska) fikcija,visus nodokļus maksa cilveki.

Nodokļu politikas koncepcija ir politisks dokuments,kas ietver svarigakas nodoklu maksataju un valsts pamatnostradnes saja joma.Kponceptualais uzsvars liekams uz valsts ekonomikas potencialā galaprodukta palielinasanu.

Nodoklu sistemas pamatlikums”Par nodokliem un nodevam”,nosaka ,ka nodoklu un nodevu sistemu musu valsti veido:

o Valsts nodokli,kurus ar likumu nosaka LR Saeima un izsludina Valsts prezidents.

o Valsts nodevas,kuras ar likumu nosaka LR Saeima un izsludina Valsts prezidents.

o Valsts nodevas,kuras nosaka ministru kabinets

o Pasvaldibas nodevas,kuras saskaņā ar likumu ”Par nodokliem un nodevam’ un Ministru kabineta noteikumiem uzliek pasvaldibu domes.

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

1. iedzīvotāju ienākuma nodoklis - "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2. uzņēmumu ienākuma nodoklis - "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";

3.nekustamā īpašuma nodoklis - "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4. pievienotās vērtības nodoklis - "Par pievienotās vērtības nodokli";

5. akcīzes nodoklis - "Par akcīzes nodokli", "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem", "Par akcīzes nodokli alum";

6. muitas nodoklis - "Par muitas nodokli (tarifiem)";

7. dabas resursu nodoklis - "Par dabas resursu nodokli";

8. izložu un azartspēļu nodoklis - "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

9. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

5.Nelegalā ekonomika un IKP.

Ļīdzas oficialajai statistikai par IKP apjomiem un dinamiku pastav viedoklis,ka ta pilniba neatspogulo faktiski jaunradito vertibu gada laika.Aprekinatais IKP ir nepilnīgs un maksligi samazinats.Ta ir nelegalas ekonomikas daļa,kuras īpatsvars Latvijā ir visai ieverojams.Ari nelegalo vai enu ekonomiku saprotam to propdukcijas vai pakalpojamu dalu,kas netiek uzradita oficialaja statistikā.Ēnu ekonomikas sastavdaļa ir kontrobanda,izvairišanas no nodoklu maksašanas,kukuļņemšana,zagtu mantu tirdznieciba,prostitucija,rekets,narkotiku ražošana un tirdznieciba,nelegala stradašana un citi.Ēnu ekonomika strauji uzplauka Centralajā Eiropa un Austrumeiropā,parejot no socialistiskas plānvedigās saimnekošanas uz brīvu tirgus ekonomiku.Arī Latvijas tautsaimniecibā nelegalās ekonomikas sastāvdaļas ir plaši pārstavētās.

Tās nosaciti var iedalit četras ietekmes sfērās:

o Nenoverota darbiba

o Ēnu ekonomikas darbiba

o Nelegālā darbība

o Paralēlā darbība

Nenoverota darbiba ir darbība,kura izveidojas statistiski tehnisku iemeslu dēļ.Tās rezultātā neoficiālā ekonomika netiek uzskaitīta statistikā

Darbība ēnu ekonomikas jomā ir ta,kura rodas nodoklu maksajumu apiesanas un nemaksašanas rezultata.Faktiski ēnu ekonomikai neoficalajā ekonomika ir vislielakais ipatsvars,tāpēc biezi vien neoficialo ekonomiku sauc arī par ēnu ekonomiku.Izstradajot pirmo nodokļu sistiemu pēckara periodā,1990-1991.gadā [pieņemtajos nodokļu likumos atrodami daudzi atvieglojumi nodoklu maksatajiem,kas sekmeja izvairišanos no nodokla maksasanas vispār.

Nodoklu apiešanas un nemaksašanas galvenie virzieni Latvija ir šādi:

o Dubulta gramatvedība.Uzņemumos tiek vesta viena gramatvediba,lai uzskaititu visas faktiskas izmaksas un ienakumus,otra-iesniegšanai kontrolejošām institucijām.

o Pagrides razotnes vai nelegalās uzņemejdarbibas veikšana.Šāda uzņemejdarbiba nereti saistas ar viltotu alkoholisku dzērienu ražošanu

o Bezpeļņas organizacijas.LR likums “Par bezpeļņas oganizacijām” nesatur stingrus kriterijus,ar ko janodarbojās šādām organizacijām.Likuma ietvaros bezpeļņas organizacijas statusu var iegut ražošanas uzņēmumie,kuru gutie ienakumi ar nodokli netiek aplikti.Tādējādi uzņēmums,precīzāk,bezpeļņas organizacijas likumigi atbrivota no nodokļu maksajumiem

o Barters vai maiņas darījumi.bartera darijumi “prece pret preci’ vai ‘pakalpojums pret pakalpojumu” biezi neparadas gramatviedibas atskaitēs un netiek aplikts ar PVN

o Norēķini bez čekiem,tas ir ,pirkuma nereģistrešana kases aparata

Nelegālā darbība ir ciesi saistita ar kontrabandu

Kontrobanda ir preču un citu vertibu nelikumiga parvietošana pari LR muitas robežai,kas izdarita lielos apmeros ,apejot muitas kontroli vai noslepjot no šadas kontroles parvietojamas prieksmetus.

Korupcija ir specifiska neoficalas ekonomikas darbibas sfera.Ta ipaši attistijas socialstatistikas saimniekosanas apstākļos

1995.gada 21.septembri pienemtajā”Korupcijas novērsanas likumā” korupcija defineta ka valsts amatpersonas parkapumi,kas izpauzas ka:

o Tas atrasanas nelikumiga ietekmejamā(korumpetā) stāvoklī

o Pilnvaru realizesana interesu konflikta situacijā

o Kukuļņemsana vai ieņemamā amata izmantopšana savtīgos nolūkos.

Nelikumīga darbība ir

o Naudas viltošana

o Narkotiku razošana un tirdznieciba

o Prostitucija

o Izspiešana

o Zagsana

o Šantāža un krapšana

Ēnu jeb neoficiālā ekonomika ir plašs jēdziens un tā aptver visas darbibas un aktivitātes ,kas dod ienākumus,bet dažādu iemeslu dēļ netiek deklaras un tiek slēptas no aplikšanas ar nodokļiem,kā arī netiek atspoguļotas statistiskajos pārskatos.

Ēnu ekonomika negativi ietekmē valsts finanses,darbasspēka tirgu un nodoklu ieņēmumus ,līdz ar to tiek bremzēta valsts ekonomiskā attīstība.

Neoficialās ekonomikas ietekmes rezultātā statistikā uzrādītais nacionālais kopprodukts un iedzīvootāju ienākumi ir zemaki,salīdzinot ar faktisko līmeni.Arī citi nozimīgi ekonomiskie rādītāji (tirdzniecības apgrozijums,patēriņa,ražošanas apjoms,nodarbinātība u.c.) ēnu ekonomikas ietekmes rezultātā tiek novērtēti neprecīzi (kaut gan no metodoloģiskā viedokļa aprēķini ir pilnīgi korekti).

Ēnu ekonomikas apjomu nevar aprēķināt precīzi.Iespējams tikai novērtēt ēnu ekonomikas lielumu,lietojot dažadas makroekonomikas metodes.

Lai novērtētu ēnu ekonomikas apjomu pārejas ekonomikas valstīs,plaši lietota elektroenerģijas patēriņa analīze.tiek pieņemts ,ka elektroenerģijas patēriņš rūpniecība ir cieši saistīts ar iekšzemes kopprodukta dinamiku,jo rūpniecības īpatsvars kopproduktā ir relatīvi liels.Salīdzinot elektroenerģijas patēriņu pieauguma tempus ar iekšzemes kopprodukta pieauguma tempiem,var spriest par ēnu ekonomikas apjomu valstī.Analizējot elektrības patēriņu laikā no 1989.gada līdz 1994 .gadam,tika aprēķināts ,ka Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs ēnu ekonomikas īpatsvars iekšzemes kopproduktā pieauga no 12% līdz 22%,bet NVS valstīs no 12% līdz 37%.

Skaidrās naudas daudzumu apgrozībā arī var lietot kā vienu no ekonomiskās aktivittātes indikatoriem.Ēnu ekonomikā darījumus veic ,galvenokart,skaidrā naudā.ja salīdzina reālo skaidrās naudas piedāvājumu un iekšzemes kopprodukta pieauguma tempus pēc oficiālajiem statistikas datiem,radās aptuvenais priekšstats par ēnu ekonomikas lielumu.

Ir un citi metodi,tadi ka bilances metode un spoguļstatistikas analīzes metode

Lai pareizi uzskaititu visu valsti saražoto kopproduktu gada laika,nepieciesama pilniga un ticama informacuja no uznemumiem,kuri veic uzņemejdarbibu.diemzel uznemumi nav ieientereseti sniegt godigu informaciju par saimniecviskajiem raditajiem-apgropzijumu,saražotas produkcijas daudzumu,pelnu,darba samaksas fondu-lai izvairitos no nodoklu maksasanas .Iesniegta informacija liecina par šo raditaju samazinašanu.

Ēnas ekonomika samazina ieverojamu IKP apjomu,valsts budzeta ieņemumu daļku,sekmē

nodoklu nemaksašanu lielos apmeros.

Valsts budžets ir ciesi saistīts ar IKP apjomu.Katrs valsts centieni ekonomikas stabilezešanas un uzlabošanas jomā ir saistioti ar IKP palielinasanu,valsts budzeta ienemumu un izdevumu dalas i9zveidosanu,lidzekļu deficita noveršanu.

30. Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanas pamatprincipi .

(1) Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir pēc vienotiem principiem uz valsts kadastra datu pamata noteikta zemes un ēku vērtība.

(2) Nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, vadoties pēc nekustamā īpašuma tirgus cenu līmeņa vismaz divus gadus pirms taksācijas perioda (tas ir, pēc nekustamo īpašumu vidējās tirgus vērtības noteiktam lietošanas mērķim konkrētā teritorijā) un ņemot vērā nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajam attiecīgajam nekustamajam īpašumam ar likumu noteiktos izmantošanas ierobežojumus.

(3) Nekustamā īpašuma kadastrālajā vērtībā neietver mežaudzes vērtību.

(4) Informāciju par tirgus cenu darījumos ar nekustamo īpašumu un nomas maksu nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanai un aktualizācijai Valsts zemes dienests saņem no nekustamā īpašuma īpašniekiem, zvērinātiem notāriem, pašvaldībām un zemesgrāmatu nodaļām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) Ministru kabinets reglamentē nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un sistematizācijas kārtību. Nekustamā īpašuma lietošanas mērķus atbilstoši Ministru kabineta reglamentētajai kārtībai un teritoriālplānojumos norādītajai izmantošanai vai likumīgi uzsāktajai izmantošanai nosaka valsts institūcija vai attiecīgā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas konkrētais nekustamais īpašums.

(7) Valsts zemes dienests izstrādā katras pašvaldības administratīvās teritorijas zemes vērtību zonējumu atbilstoši lietošanas mērķim un nosaka katras zonas vienas platības vienības vērtību. Zemes vērtību zonējumus apstiprina Ministru (8) Valsts zemes dienests nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas vajadzībām izstrādā ēku tipu bāzes vērtības, ko apstiprina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(9) Visu nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība tiek fiksēta ar vienu noteiktu datumu (1.janvāri).

(10) Nekustamo īpašumu masveidīgu pārvērtēšanu pēc Ministru kabineta lēmuma izdara ne retāk kā reizi piecos gados. Nekustamo īpašumu masveidīga pārvērtēšana ir visu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību noteikšana uz noteiktu datumu, precizējot nekustamo īpašumu sastāvu, fizisko stāvokli un vērtību rādītājus. Nekustamā īpašuma īpašniekam ir tiesības pieprasīt īpašuma pārvērtēšanu jebkurā viņam vēlamā laikā, ja viņš sedz ar to saistītos izdevumus.

(11) Nekustamā īpašuma masveidīgas pārvērtēšanas starplaikā Valsts zemes dienests veic nekustamā īpašuma tirgus cenu un nomas maksu apzināšanu, uzskaiti un analīzi un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā - nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aktualizāciju.

43. Dabas resursu nodoklis, mērķis, apliekamie objekti.

Likums Saeimā pieņemts 1995. gada 14. septembrī, valsts prezidents to uzsludinājis 1995. gada 4. oktobrī. Likums stājas spēkā 1996. gada 1. janvārī.

Dabas resursu nodokļa (DRN) mērķis ir ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kas samazina vides piesārņojumu, atbalstīt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā, kā arī veidot vides aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu.

Apliekamie objekti:

5. iegūstamos dabas resursus

6. vides piesārņojumu- atkritumus, izmešus un piesārņojošās vielas

7. videi kaitīgas preces un produktus

8. importēto un iekšzemē ražoto preču vai produktu iepakojumu.

31. Attaisnotie izdevumi iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

1. Pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti šādi maksātāja izdevumi:

1) nomaksātā sociālā nodokļa summa un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi;

2) izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;

3) summas, kas ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētām sabiedriskajām kultūras, izglītības, zinātnes, sporta, labdarības, veselības un vides aizsardzības organizācijām un fondiem, reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm, kam atbilstoši likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 20.pantam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā piešķirta atļauja saņemt ziedojumus, bet šīs summas nedrīkst pārsniegt 20 procentus no apliekamā ienākuma lieluma;

4) zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru izdevumi, kuri saistīti ar šo darbu radīšanu, izdošanu, izpildīšanu vai citādu izmantošanu un par kuriem autori saņem autoratlīdzību (honorāru). Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabinets;

5) saskaņā ar likumu "Par privātajiem pensiju fondiem" izveidotajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas kopā ar šīs daļas 6.punktā minētajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma (šā panta otrajā daļā - no mēneša bruto darba samaksas, kas ir kalendārā mēneša darba samaksa pirms to summu atskaitīšanas, par kurām saskaņā ar šo likumu atļauts samazināt darbinieka apliekamo ienākumu, kā arī pirms jebkuru ieturējumu izdarīšanas)

6) apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu), ievērojot šā likuma 8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kas kopā ar šīs daļas 5.punktā minētajām iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10 procentus no personas gada apliekamā ienākuma.

2. Pirms darbinieka ienākuma aplikšanas ar algas nodokli no mēneša ienākuma apjoma tiek atskaitīti šā panta pirmās daļas 1., 5. un 6.punktā minētie maksājumi.

3. No nerezidentu apliekamā ienākuma ir tiesības atskaitīt tikai šā panta pirmās daļas 1., 3., 4. un 5.punktā minētos attaisnotos izdevumus.

35. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un to reģistrācijas kārtība.

Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona - fiziskā vai juridiskā persona un ar līgumu vai norunu saistītas minēto personu grupas vai to pārstāvji, kas veic preču piegādes, pakalpojumu sniegšanu, preču importu un pašpatēriņu un kas likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(1) Personu reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā veic, ievērojot šādus nosacījumus:

1) fiziskās personas reģistrē pēc to pastāvīgās dzīvesvietas;

2) juridiskās personas reģistrē pēc to juridiskās adreses;

3) līgumsabiedrības reģistrē pēc Uzņēmumu reģistrā fiksētās adreses;

4) ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata, reģistrē šīs personu grupas pilnvaroto fizisko personu pēc tās pastāvīgās dzīvesvietas;

5) ja ārvalstu persona Latvijas Republikā nav izveidojusi reģistrētu pastāvīgo pārstāvniecību, bet iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, tiek reģistrēta viena no šādām personām:

a) tās pilnvarotā persona Latvijas Republikā pēc šīs personas juridiskās adreses vai pastāvīgās dzīvesvietas,

b) ārvalstu persona - vienā no darījuma izpildes vietām Latvijas Republikā.

(2) Apliekamā persona ir arī budžeta institūcija, ja tā veic preču piegādes un sniedz pakalpojumus citām personām. Valsts prezidenta kanceleja, Saeima un Ministru kabinets drīkst nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas un neaplikt veiktos darījumus ar pievienotās vērtības nodokli.

(3) Ja fizisko vai juridisko personu un šādu personu ar līgumu vai norunu saistīto grupu vai to pārstāvju ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 latu, tām ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām.

36. Kārtība, kādā zemnieku saimniecībām ir tiesības nereģistrēties kā ar PVN kā apliekamām personām.

Zemnieku saimniecībām ir tiesības nereģistrēties šajā pantā noteiktajā kārtībā kā apliekamām personām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) pašu ražotās lauksaimniecības produkcijas piegāžu un pašpatēriņa vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir vismaz 90 procentu no zemnieku saimniecību kopējo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtības;

2) kopējā ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir mazāka par 30 000 latu;

3) tās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz lūgumu nereģistrēties kā apliekamās personas.

39. Izņēmumi PVN nodokļa maksātājiem.

(1) Ar nodokli neapliek šādu preču piegādes un pakalpojumus:

1) pakalpojumus (tai skaitā ēdināšanas), ko sniedz veco ļaužu pansionāti vai mītnes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri, specializētie aprūpes centri vai nami, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem;

2) maksu par bērnu uzturēšanos pirmsskolas iestādēs;

3) no valsts budžeta finansētos ēdināšanas pakalpojumus labošanas darbu iestādēs un ieslodzījuma vietās;

4) izglītības, sagatavošanas kursu un iestāšanās dokumentu reģistrēšanas pakalpojumus, ko sniedz valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko sniedz šīs izglītības iestādes;

5) maksu par bezdarbnieku profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanu, ko organizē Nodarbinātības valsts dienests;

6) bibliotēku pakalpojumus;

7) teātru, kino, cirka izrādes, koncertdarbību, sarīkojumus kultūras iestādēs, muzeju, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumus, bērniem domātus un labdarības mērķiem veltītus sarīkojumus,

pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumus;

8) medicīnas pakalpojumus, medikamentu un medicīnas preču piegādes iekšzemē pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta, kā arī veterinārmedicīnas pakalpojumus, veterināro medikamentu un veterinārmedicīnas preču piegādes iekšzemē pēc Zemkopības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

8.1) medicīnas pakalpojumus pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta (Ar grozījumiem, kas pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas spēkā ar 01.01.2002.);

8.2) cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu piegādes

9) zelta, monētu un banknošu piegādes Latvijas Bankai;

10) derības, izlozes (loterijas) un cita veida azartspēles;

11) apbedīšanas pakalpojumus un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju sniegtos reliģiskos un rituālos pakalpojumus;

12) apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku sniegtos apdrošināšanas pakalpojumus atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam;

13) iedzīvotāju maksājumus par (Ar grozījumiem, kas pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas spēkā ar 01.01.2002.):

a) dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs — viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs),

b) dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, ko sniedz dzīvojamās mājas apsaimniekotājs saskaņā ar dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumu,

c) siltā un aukstā ūdens piegādi, kanalizāciju, apkuri, atkritumu izvešanu;”;

14) specializētos produktus zīdaiņiem pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

15) zinātniskos pētījumus, kuri tiek veikti par sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu

16) finansiālos darījumus, tajā skaitā:

a) kreditēšanu (arī līzinga kreditēšanu) un naudas aizdevumu piešķiršanu un kontroli, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar galvojumiem, garantijām un to uzraudzību, ko veic kredīta piešķīrējs (Ar grozījumiem, kas pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas spēkā ar 01.01.2002.),

b) pakalpojumus, kas saistīti ar noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšanu, uzticības (trasta) operācijām,

c) pakalpojumus, kas saistīti ar maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu, kā arī tirdzniecību ar maksāšanas līdzekļiem un citiem naudas tirgus instrumentiem, izņemot maksāšanas līdzekļus, kas tiek piegādāti kolekcionēšanai vai satur dārgmetālu,

d) ieguldījumus kapitālā, kas veikti naudā, kā arī vērtspapīrus un pakalpojumus, kas saistīti ar vērtspapīru izlaišanu, glabāšanu, atsavināšanu un pārvaldīšanu (Ar grozījumiem, kas pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas spēkā ar 01.01.2002.).

17) masu informācijas līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

18) konsulāros pakalpojumus;

19) mācību un zinātnisko literatūru, Latvijā izdoto bērnu literatūru un oriģinālliteratūras darbu pirmizdevumus latviešu valodā saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem sarakstiem, kā arī tipogrāfiju pakalpojumus šīs literatūras ražošanai (veidošanai);

20) mākslas, dokumentālās un animācijas filmas (izņemot videofilmas VHS formātā), ja tās piegādā vai izplata Latvijas Republikā oficiāli reģistrēts izplatītājs vai filmu veidotājs;

21) kooperatīvo sabiedrību sniegtos pakalpojumus (izņemot preču piegādes) šo kooperatīvo sabiedrību biedriem:

a) dzīvojamo māju uzturēšanai un apsaimniekošanai,

b) lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu pārstrādei un realizācijai, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgai lietošanai un apkopei;

22) nekustamā īpašuma, arī zemes, pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu;

23) ugunsdrošības pakalpojumus, ko sniedz iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju ugunsdrošības dienesti, brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un brīvprātīgie ugunsdrošības formējumi;

24) pasta pakalpojumus, kurus sniedz bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts" un uz kuriem saskaņā ar Pasta likumu tai ir monopoltiesības, kā arī pastmarkas, aploksnes ar iespiestu pastmarkas attēlu un starptautiskos atbildes kuponus, ko saskaņā ar Pasta likumu izdod un realizē bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts" vai realizē citas personas saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Latvijas pasts";

25) skolēnu pārvadājumus, ko veic speciāli šim mērķim licencēti pārvadātāji, ja šie pakalpojumi tiek finansēti no pašvaldību budžetiem.

(2) Ar nodokli neapliek šādu preču importu:

1) šā panta pirmajā daļā minēto preču importu;

2) ārvalstu finansu palīdzības sūtījumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (Ar grozījumiem, kas pieņemti ar 22.11.2001.likumu, kas stājas spēkā ar 01.01.2002.);

3) mākslas priekšmetus, kas tiek ievesti muzeju fondu papildināšanai;

4) to preču importu, kas netiek apliktas ar muitas nodokli saskaņā ar likuma "Par muitas nodokli (tarifiem)" 6. un 9.nodaļu, izņemot to preču piegādes, kuras tiek apliktas ar muitas nodokļa 0 procentu likmi.

(3) Uz valsts robežas preču ievešanu ar nodokli neapliek, ja tiek veikta viena no šādām Muitas likumā minētajām muitas procedūrām:

1) ievešana uz laiku;

2) ievešana pārstrādei;

3) ievešana pārstrādei muitas kontrolē;

4) ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā;

5) ievešana muitas noliktavā;

6) tranzīts.

38. PVN 0% likme.

PVN 0% likmi piemēro šādam darbībām:

Preču piegādēm, kuru piegādes vieta nav iekšzeme

pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta nav iekšzeme

Pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu un tranzīta pārvadājumiem (ieskaitot ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumus);

Starptautiskajiem transporta pakalpojumiem;

Pakalpojumiem, kas tiek sniegti ar starptautisko transportu, kā arī preču piegādēm un pakalpojumiem, kas ir saistīti ar starptautiskā transporta piegādēm un apkopi, transporta līdzekļu piegādēm, pārbūvei, remontam, apkopei, nolīgšanai un izīrēšanai, un ar šīm darbībām saistītām piegādēm un pakalpojumiem;

Transporta līdzekļu aģentēšanai un ar kravu apkalpošanu saistītiem pakalpojumiem starptautiskajā transportā; un

Precēm un pakalpojumiem, ko piegādā diplomātiskajiem aģentiem.

Šādiem pakalpojumiem piemēro 0% PVN likmi, ja šo pakalpojumu saņēmējs atrodas ārpus Latvijas iekšzemes teritorijas.

10. Latvijas nodokļu un nodevu sistēma..

(1) Nodokļu un nodevu sistēmu veido:

1) valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un kuru likmi nosaka Saeima;

2) valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu, citiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

3) pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar šo likumu un pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

(2) Konkrētā nodokļa likumā pašvaldībām var dot tiesības piemērot atvieglojumus tiem maksājumiem, kuri ieskaitāmi pašvaldību budžetos.

Nodevu sistēma:

(1) Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību nodevas - ar pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

(2) Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes un atvieglojumi, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Valsts nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.

(3) Pašvaldības domes (padomes) izdotajos saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

(4) Valsts nodevas, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, apliek ar pievienotās vērtības nodokli likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" noteiktajā kārtībā.

6. Nodokļu funkcijas un veidi.

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis -

2) uzņēmumu ienākuma nodoklis

3) nekustamā īpašuma nodoklis - "

4) pievienotās vērtības nodoklis - "

5) akcīzes nodoklis -

6) muitas nodoklis - "

7) dabas resursu nodoklis - "

8) izložu un azartspēļu nodoklis -

9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

13. Nodevu sistēma, nodevu veidi.

(1) Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību nodevas - ar pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

(2) Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes un atvieglojumi, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Valsts nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.

(3) Pašvaldības domes (padomes) izdotajos saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

(4) Valsts nodevas, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, apliek ar pievienotās vērtības nodokli likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" noteiktajā kārtībā.

40. Akcīzes nodokli naftas produktiem, apliekamais objekts, nodokļa maksātāji.

Šis likums attiecas uz jebkurām darbībām, kas Latvijas Republikas muitas teritorijā tiek veiktas ar naftas produktiem, arī uz naftas produktu pārvietošanu, izmantojot cauruļvadu transportu. Naftas produktu (degvielas) aprites kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1) Ar akcīzes nodokli naftas produktiem (turpmāk - nodoklis) apliekamais objekts ir naftas produkti, to aizstājēj produkti un komponenti, kā arī citi produkti, kuri pilnīgi vai daļēji sastāv no ogļūdeņražiem (turpmāk - naftas produkti).

(2) Ar nodokli apliekamie naftas produkti atbilstoši Latvijas kombinētajai nomenklatūrai ir noteikti šā likuma pielikumā, kā arī ir tās Latvijas kombinētās nomenklatūras 27., 29. un 38.grupā minētās preces, kuras izmanto par degvielu, par kurināmo vai par to aizstājēj produktu vai komponentu vai kuras izmanto naftas produktu ražošanā, bet kuras nav minētas šā likuma pielikumā.

Nodokļa maksātājs ir:

1) fiziskā un juridiskā persona, kas naftas produktus ieved Latvijas Republikas muitas teritorijā izlaišanai brīvam apgrozījumam;

2) akcīzes preču noliktavas turētājs saskaņā ar šā likuma nosacījumiem.

34. PVN , likmes, apliekamie darījumi .

Apliekamie darījumi :

1.preču piegāde, arī pašpatēriņš;

2.pakalpojumu sniegšana, arī pašpatēriņš;

3.preču imports.

4.Pašpatēriņam kā apliekamam darījumam tiek piemērotas šā likuma normas, kuras regulē nodokļa piemērošanu preču piegādēm vai pakalpojumu

5.sniegšanai, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

6. Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa.

7.Preču piegādes vērtībā ietilpst arī visi papildus maksājumi (tai sakaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu), kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis un citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

8. Ja par taras piegādi netiek aprēķināta vai ņemta samaksa, tās vērtība neietilpst preču piegādes vērtībā.

9. Pakalpojuma vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, kā arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas saistīti ar šā pakalpojuma sniegšanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

10. Preču importa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir importējamo preču muitas vērtība, kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis, citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli. 11. Pašpatēriņa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu pašizmaksa.

12. Maiņas un ieskaita darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī.

13. Par starpniecības aģenta sniegto starpniecības pakalpojumu vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība.

14. Ja persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, saņem pilnu samaksu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un savā vārdā izraksta nodokļa rēķinu, šī persona tiek uzskatīta par preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība ir apliekama ar nodokli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

15. Ja apliekamā persona, pārstāvot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nereģistrētu ārvalsts fizisko vai juridisko personu, piedalās preču piegādes vai pakalpojumu nodrošināšanā, tiek uzskatīts, ka šī persona pati ir piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus, un ar nodokli ir apliekama visa iekšzemē sniegto pakalpojumu vai piegādāto preču vērtība.

16. Komisijas tirdzniecībā, kas veikta komisijas tirdzniecībai paredzētā atsevišķi iekārtotā mazumtirdzniecības veikalā ar fizisko personu īpašumā esošām lietotām precēm vai fizisko personu pašu ražotām nepārtikas precēm, izņemot tirdzniecību ar lietotām precēm, kas ievestas no ārvalstīm pārdošanai, ar nodokli ir apliekama starpniecības (komisijas) atlīdzība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

17. Sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ar nodokli ir apliekama atlīdzība par ekspedīcijas pakalpojumiem.

18Ja ēkas vai būves tiek pārdotas viena gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas, ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas.

17.1) Ja gada laikā pēc iegādes tiek pārdoti nepabeigtās celtniecības objekti, ar nodokli apliekamā vērtība ir starpība starp objekta pārdošanas vērtību un tā iegādes vērtību

18) Nomas pirkuma (līzinga) darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir līzinga objekta tirgus vērtība līguma slēgšanas brīdī, kā arī visi līgumā noteiktie papildu maksājumi. Ja līzinga objekts nav apliekams ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmo daļu, ar nodokli neapliek arī līgumā noteiktos papildu maksājumus.

19) Nomas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi.

20) Ja persona Muitas likumā noteiktajā kārtībā no iekšzemes izved preces, lai tās pārstrādātu vai apstrādātu citā valstī, un pēc tam atkal ieved, ar nodokli apliekamā preču vērtība tiek noteikta saskaņā ar Muitas likumu.

Nodokļa likmes :

(1) Nodokļa likmi 18 procentu apmērā nosaka no darījuma apliekamās vērtības, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Nodokļa likmi 0 procentu apmērā nosaka preču piegādēm un pakalpojumiem

(3) Nodokļa likmi 9 procentu apmērā nosaka preču piegādēm un pakalpojumiem.

13.Nodevu sistēma, nodevu veidi.

Valsts nodevas tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību nodevas - ar pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

(2) Ministru kabineta noteikumos par valsts nodevām jāparedz to maksāšanas kārtība, likmes un atvieglojumi, ja šajā likumā vai citos likumos nav noteikts citādi. Valsts nodeva par likumos vai Ministru kabineta noteikumos paredzētās speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu preču un pakalpojumu importam un eksportam nedrīkst pārsniegt ar tās izsniegšanu saistītās vidējās izmaksas.

(3) Pašvaldības domes (padomes) izdotajos saistošajos noteikumos par pašvaldības nodevu uzlikšanu jāparedz to maksāšanas kārtība, ar nodevām apliekamie objekti, likmes un atvieglojumi, kā arī citas prasības, kuras paredz citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

(4) Valsts nodevas, kuras saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, apliek ar pievienotās vērtības nodokli likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši likumam izšķir:

Valsts nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumiem un MK noteikumiem. valsts nodeva - obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos) vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem);

Pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar pašvaldības domes izdotiem saistošiem noteikumiem. pašvaldības nodeva - pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos.

11. Nodokļu maksātāji, to raksturojums, tiesības un pienākumi.

(1) Latvijas Republikas likumos noteiktos nodokļus (nodevas) maksā:

1) iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti);

2) ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti).

(2) Nodokļu likumos fiziskā persona tiks uzskatīta par rezidentu, ja:

1) šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā vai

2) šī persona uzturas Latvijas Republikā 183 dienas vai ilgāk jebkurā 12 mēnešu periodā, kas sākas vai beidzas taksācijas gadā, vai

3) šī persona ir Latvijas pilsonis, ko ārzemēs nodarbina Latvijas Republikas valdība.

(3) Šā panta otrās daļas 2. punkta piemērošanai:

1) fiziskā persona, kas nav atzīta par rezidentu pirmstaksācijas gadā, tiks uzskatīta par rezidentu taksācijas gadā ar datumu, kad tā pirmoreiz ieradās Latvijā;

2) fiziskā persona, kas netiks atzīta par rezidentu pēctaksācijas gadā, netiks atzīta par rezidentu arī taksācijas gadā pēc datuma, kad tā atstāja Latviju, ja laika posmā pēc šā datuma šai personai ir ciešākas attiecības ar ārvalsti nekā ar Latviju (šai personai ārvalstīs pieder īpašums vai dzīvo ģimene, vai tā veic ārvalstīs sociālās apdrošināšanas maksājumus).

(4) Nodokļu likumos nodokļu maksātājs, kurš nav fiziskā persona, tiks uzskatīts par rezidentu, ja tas ir izveidots un reģistrēts vai tas bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

(5) Nodokļu maksātāji, kuri neatbilst šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumiem, uzskatāmi par nerezidentiem. Nerezidenti maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

(6) Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, ja tā ir izveidota un reģistrēta vai tā bija jāizveido un jāreģistrē saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, visu nodokļu likumu piemērošanai tiks uzskatīta par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju. Par nerezidenta pastāvīgo pārstāvniecību tiks uzskatīta tāda pārstāvniecība, kas atbilst kādam (vismaz vienam) no šādiem nosacījumiem:

1) izmanto noteiktu vietu, kurā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību;

2) izmanto būvlaukumus, celtniecības, montāžas vai komplektēšanas objektus vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību;

3) izmanto dabas resursu pētīšanai vai iegūšanai paredzēto aprīkojumu vai iekārtas, arī urbšanas platformas un speciālos kuģus, vai veic ar tiem saistīto pārraudzības vai konsultatīvo darbību; 4) sniedz pakalpojumus, arī konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot ārvalstu uzņēmuma darbiniekus vai piesaistīto personālu;

5) izmanto fiziskās, juridiskās vai citas personas darbību ārvalstu uzņēmuma labā, ja minētajai

personai ir piešķirtas un tā izmanto pilnvaras noslēgt līgumus ārvalstu uzņēmuma vārdā.

(7) Nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā maksā nodokļus saskaņā ar Latvijas

Republikas likumiem par Latvijas Republikā, tās teritoriālajos ūdeņos un gaisa telpā gūto ienākumu, par ārvalstīs gūto ienākumu, kas attiecināms uz šo pārstāvniecību, kā arī citus nodokļus atbilstoši konkrēto nodokļu likumiem.

Pienākumi:

(1) Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi:

1) aprēķināt maksājamo nodokļu summas;

2) noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas;

3) iesniegt nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus (turpmāk — deklarācijas) rakstveidā vai elektroniskā veidā;

4) nodokļu aprēķinu pareizības pierādīšanai uzglabāt finansiālās un saimnieciskās darbības ieņēmumus un izdevumus apliecinošus dokumentus vismaz piecus gadus, bet gadījumos, kad nodokļu maksātājam saskaņā ar likumu tiek piemērots īpašs nodokļu režīms uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, - visu īpašā nodokļu režīma piemērošanas laiku.

5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēt pašvaldībā savu individuālā darba veidu, kā arī reģistrēties kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā un paziņot šai institūcijai par to, kad sāk gūt ienākumus no saimnieciskās darbības;

6) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzskaitīt ieņēmumus no saimnieciskās darbības un saimnieciskās darbības izdevumus un aprēķināt nodokļus;

7) ieturēt konkrēto nodokļu likumos paredzētās maksājamo nodokļu summas.

(2) Fiziskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:

1) izņemt algas nodokļa grāmatiņu atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) iesniegt algas nodokļa grāmatiņu pamadarba vietā

3) uzglabāt savu ienākumu gūšanas vietas izsniegtu rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis;

4) uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, ja to pieprasa nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), pildot dienesta pienākumus;

5) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēt pašvaldībā savu individuālā darba veidu, kā arī reģistrēties kā nodokļu maksātājam Valsts ieņēmumu dienestā un paziņot šai institūcijai par to, kad sāk gūt ienākumus no saimnieciskās darbības;

6) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzskaitīt ieņēmumus no saimnieciskās darbības un saimnieciskās darbības izdevumus un aprēķināt nodokļus.

(3) Fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un juridiskajām personām kā nodokļu maksātājiem ir šādi papildu pienākumi:

1) uzturēt noteiktā kārtībā grāmatvedību, sastādīt pārskatus par savu finansiālo un saimniecisko darbību, aprēķināt nodokli par taksācijas periodu;

2) uzrādīt savu nodokļu maksātāja kodu noteiktos uzskaites un pārskata dokumentos;

3) šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un noteiktajos gadījumos reģistrēties

vietējā (pēc juridiskās adreses) nodokļu administrācijas institūcijā;

4) normatīvajos aktos noteiktajos

gadījumos desmit dienu laikā paziņot vietējai (pēc juridiskās adreses) nodokļu administrācijas institūcijai par izmaiņām to reģistrācijas datos;

5) šajā likmā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā (arī par pirkumiem), kuri pārsniedz vienu tūkstoti latu;

6) nomaksāt nodokļus un citus maksājumus, arī nodokļu parādus, valsts budžetā un pašvaldību budžetos pēc tam, kad apmierināti darbinieku prasījumi atbilstoši darba tiesiskajām attiecībām un prasījumi atlīdzināt kaitējumu, kas nodarīts sakropļojuma vai cita veselības bojājuma rezultātā, kā arī sakarā ar apgādnieka zaudējumu;

7) pēc lēmuma pieņemšanas par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidāciju, reorganizāciju vai darbības pārtraukšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 10 dienu laikā rakstveidā informēt par to attiecīgo nodokļu administrācijas institūciju;

8) iesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram attiecīgās nodokļu administrācijas institūcijas izsniegtu izziņu par nodokļu maksājumu samaksu, ja likvidējamam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) ir veikti visi normatīvajos aktos noteiktie pasākumi kreditoru prasību apmierināšanai, šīs prasības ir apmierinātas un apstiprināta slēguma (likvidācijas) bilance. Izziņa par nodokļu maksājumu samaksu iesniedzama ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs izziņas izsniegšanas dienas. Izziņa, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram iesniegta vēlāk, nav derīga.

Nodokļu maksātājiem ir tiesības:

1) izmantot likumos noteiktos nodokļu un nodevu atvieglojumus;

2) izmantot likumos paredzētās nodokļu atlaides;

3) nodokļu administrācijā bez maksas iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību;

4) iepazīties ar nodokļu un nodevu aprēķinu pārbaudes aktiem un pārskatiem, kas attiecas uz konkrēto nodokļu maksātāju;

5) pārsūdzēt šā likuma VIII nodaļā noteiktajā kārtībā nodokļu administrācijas lēmumus;

6) iesniegt nodokļu administrācijai pieteikumu par nodevu samaksas pārskatīšanu, deklarācijas labojumu vai nodokļu

(ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu triju gadu laikā pēc konkrētajos likumos noteiktā maksāšanas

termiņa, ja šajā laikā par konkrētajiem nodokļiem un attiecīgajiem taksācijas periodiem nav uzsākta vai veikta nodokļu

revīzija (audits). Attiecībā uz valsts budžetā ieskaitāmiem nodokļu maksājumiem šajā punktā noteikto termiņa

nokavējumu var atjaunot Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, ja nodokļu maksātājs iesniedz pieteikumu par

termiņā nesamaksāto nodokļu samaksu;

7) saņemt pārmaksāto nodokļu summas saskaņā ar konkrēto nodokļu likumiem;

8) saņemt nodokļu administrācijas nepareizi piedzīto maksājumu summas šā likuma 28.pantā noteiktajā kārtībā;

9) saņemt no savu ienākumu gūšanas vietas rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir nomaksājis.

15. Nodokļu administrēšana, administrēšanas institūcijas, to tiesības, pienākumi, atbilstība.

Nodokļus administrē šādas institūcijas:

1) iedzīvotāju ienākuma nodokli - Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

3) nekustamā īpašuma nodokli - Valsts ieņēmumu dienests un pašvaldības atbilstoši likumam "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) akcīzes nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

5) pievienotās vērtības nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

6) dabas resursu nodokli - Valsts ieņēmumu dienests, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un pašvaldības atbilstoši likumam "Par dabas resursu nodokli".

7) izložu un azartspēļu nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

8) muitas nodokli - Valsts ieņēmumu dienests;

9) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - Valsts ieņēmumu dienests.

Nodokļu administrācijas tiesības nosaka likums par valsts nodevām un nodokļiem, likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un citi likumi.

Nodokļu administrācijas pienākumi ir šādi:

1) nodrošināt, lai šo likumu un citu nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija;

2) kontrolēt nodokļu (nodevu) aprēķināšanas un maksāšanas pareizību;

3) kontrolēt nodokļu (nodevu) maksājumu parādus;

4) piemērot sankcijas nodokļu (nodevu) likumu pārkāpējiem, pamatojoties uz likumiem un Ministru kabineta noteikumiem;

5) izskatīt un izlemt jautājumus par nodokļu (nodevu) maksāšanas termiņu pagarināšanu;

6) kontrolēt nodokļu (nodevu) atlaides piemērošanas pareizību;

7) rakstveidā darīt zināmu nodokļu maksātājam deklarētā un pārrēķinātā maksājuma starpību;

8) nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem un par nodokļu maksātājiem, kuriem ir lielākie nodokļu (nodevu) parādi;

9) publicēt ziņas par nodokļu un nodevu likmju, soda naudas un nokavējuma naudas noteikšanas kārtības grozīšanu;

10) veikt nodokļu (nodevu) kontroli (pārbaudi, revīziju), pamatojoties uz nodokļu administrācijas tiešās vadības rakstveida lēmumu, kurā uzrādīts kontroles (pārbaudes, revīzijas) termiņš;

11) piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nenomaksātos nodokļus, soda naudas un nokavējuma naudas no nodokļu maksātāja finansu līdzekļiem vai no cita viņam piederoša īpašuma;

12) nodrošināt publiski pieejamu pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistru.

Atbildība:

(1) Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas fiziskajai vai juridiskajai personai radušies nodokļu administrācijas prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ, atlīdzina attiecīgi no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, turklāt atmaksājamā summa tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.

(2) Nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks), kurš pieļāvis prettiesisku rīcību, zaudējumus atlīdzina likumos noteiktajā kārtībā.

50. Sankcijas par nodokļu likumu pārkāpumiem.

Pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana

(1) Nodokļu un nodevu nokavēto maksājumu (arī soda naudu) summa (pamatparāds) tiek palielināta atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā.

(2) Par nodokļu un nodevu maksājuma (arī soda naudas) samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda - no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

(3) Pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu neaprēķina, ja valsts budžets vai pašvaldības budžets tam piekritīgo nodokļa maksājumu ir saņēmis piecu darba dienu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās. Ja minētais nosacījums netiek ievērots, pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar nākamo dienu pēc konkrētā nodokļa likumā noteiktā maksāšanas termiņa iestāšanās. Ja maksāšanas termiņš sakrīt ar brīvdienu (svētku dienu), tad par maksāšanas dienu uzskatāma pirmā darbdiena pēc brīvdienas (svētku dienas).

(4) Pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas aprēķināšana:

1) tiek pārtraukta:

a) privatizējamiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) — no dienas, kad tie nodoti privatizācijai, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) — no dienas, kad tie nodoti atsavināšanai, līdz dienai, kad saistības tiek nodotas ar pieņemšanas un nodošanas aktu jaunajam īpašniekam, bet ne ilgāk kā uz 12 mēnešiem,

b) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kurus tiesa pasludinājusi par maksātnespējīgiem, - no tiesas nolēmuma pieņemšanas dienas,

c) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā tiek kapitalizēti nodokļu maksājumu pamatparādi;

Nokavējuma naudas aprēķināšana tiek pārtraukta:

1) summām, kuras norādītas izpildei pieņemtajos maksājuma uzdevumos, no dienas, kad banka tos pieņēmusi izpildei;

2) tikai tādā gadījumā, ja bankas kontos iesaldēto (aizturēto) naudas līdzekļu īpašnieks- pārvaldītājs nav atteicies no savām prasījuma tiesībām par labu citai personai vai arī savas tiesības nav nodevis jebkurai citai personai.

Skaidrās naudas lietošanas ierobežojumi:

Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskas personas, katru mēnesi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu. Ja nav deklarēti skaidrā naudā veiktie darījumi, kuru summa pārsniedz 1000 latu, maksājama soda nauda 5 procentu apmērā no nedeklarēto darījumu kopsummas. Ja šā panta pirmajā daļā minētie darījumi pārsniedz 3000 latu, maksājama soda nauda 10 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas; ja šie darījumi nav deklarēti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, - 15 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

Ja šā panta pirmajā daļā minētie darījumi pārsniedz 3000 latu, maksājama soda nauda 10 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas; ja šie darījumi nav deklarēti šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, - 15 procentu apmērā no šo darījumu kopsummas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

Atbildība par nodokļu bāzes samazināšanu

Ja nodokļu maksātājs, pārkāpdams nodokļu likumu prasības, nodokļu administrācijai iesniegtajās deklarācijās vai nodokļu aprēķinos samazina nodokļu bāzi (ar nodokli apliekamo objektu) un no tās aprēķināto nodokļa summu, nodokļu administrācija aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto nodokļa summu un soda naudu tās apmērā, ja konkrēto nodokļu likumos nav paredzēts cits soda naudas apmērs.

Soda naudu neaprēķina un nepiedzen, ja ievēroti abi šādi nosacījumi:

1) nodokļu maksātājs attiecībā uz termiņā iesniegto deklarāciju vai nodokļu aprēķinu pirms nodokļu administrācijas pārbaudes sākuma iesniedzis deklarācijas labojumu vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējumu;

2) piecu darba dienu laikā no deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienas ir samaksājis samazināto nodokļa summu un ar to saistīto pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu, kas izveidojusies līdz deklarācijas labojuma vai nodokļu (ar nodokli apliekamā objekta) aprēķina precizējuma iesniegšanas dienai.

Samazinātā nodokļa summa un soda nauda attiecīgajā apmērā nodokļu maksātājam jāsamaksā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts nodokļu administrācijas lēmums par aprēķināto nodokļa summu. Ja maksājumi noteikto 30 dienu laikā netiek veikti, ar 31. dienu tiek piedzīta nokavējuma nauda- 0.05 % par katru dienu.

Atbildība par deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu

(1) Ja nodokļu maksātājs iesniedz nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus (turpmāk — deklarācijas), neievērojot normatīvajos aktos noteiktos iesniegšanas termiņus, viņam par deklarācijas iesniegšanu ar novēlošanos atkarībā no novēlošanās ilguma tiek uzlikta soda nauda šādos apmēros, ja konkrēto nodokļu likumos nav noteikts citādi:

1) līdz 15 kalendāra dienām — 0,1 procents no kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 50 latu;

2) no 16 līdz 30 kalendāra dienām — 0,5 procenti no kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 200 latu;

3) virs 30 kalendāra dienām — 1 procents no kopējās deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, bet ne vairāk kā 500 latu.

Atbildība par atkārtotu nodokļa bāzes samazināšanu

(1) Ja nodokļu maksātājs triju gadu laikā atkārtoti pārkāpis nodokļu likumus (samazinājis nodokļu bāzi, neuzrādīdams ienākumus vai uzrādīdams mazākus ienākumus, vai ar dokumentiem apliecinājis nepamatotus izdevumus), nodokļu administrācija piedzen no nodokļu maksātāja nesamaksātā (iztrūkstošā) nodokļa summu un soda naudu šīs summas divkāršā apmērā.

(2) Ja triju mēnešu laikā nodokļu maksātājs nenomaksā nodokļa, soda naudas vai nokavējuma naudas parādu budžetā un viņam nav

pagarināti nodokļu nomaksas termiņi šā likuma 24.pantā noteiktajā kārtībā, nodokļu administrācija ierosina tiesā lietu par nodokļu maksātāja atzīšanu par maksātnespējīgu.

Atbildība par uzņēmējdarbības veikšanu, nereģistrējoties kā nodokļu maksātājam un citiem nodokļu likumu pārkāpumiem.

Ja fiziskā vai juridiskā persona, kas veic uzņēmējdarbību, nereģistrējas kā nodokļu maksātājs vai 30 dienu laikā pēc noteiktā termiņa neiesniedz nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus, kā arī saimniecības un grāmatvedības dokumentus, bez kuriem nodokļu administrācijas ierēdņi (darbinieki) nevar noteikt nodokļu bāzi, vai nerada iespēju iekasēt nodokļus, vai neatļauj nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) ieiet nodokļu maksātāja telpās, kad šim ierēdnim (darbiniekam) ir tādas tiesības, tad:

1) tiek piemērota šā likuma 33.panta pirmajā daļā noteiktā atbildība, bet, ja nav iespējams noteikt nodokļu lielumu, tos iekasē par iepriekšējo periodu aprēķināto nodokļu dubultā apmērā, bet, ja tādu nav bijis, nodokļu lielumu nosaka, pamatojoties uz nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju par analogiem nodokļu maksātājiem un piemērojot pārkāpējiem nodokļu maksājumus dubultā apmērā;

2) pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma:

a) ministrijām, pašvaldībām un citām institūcijām jāatsauc nodokļu maksātājam izsniegtā atļauja (licence) veikt uzņēmējdarbību,

b) muitas iestādēm jāaptur nodokļu maksātāja eksporta un importa operācijas,

c) bankām jāpārtrauc līdzekļu izsniegšana un pārskaitījumi no nodokļu maksātāja konta, līdz tiek saņemts nodokļu administrācijas rakstveida atsaukums vai tiesas nolēmums;

3) tiek piemēroti citos likumdošanas aktos noteiktie sodi. Nodokļu administrācija ir tiesīga iesniegt materiālus attiecīgajā valsts institūcijā krimināllietas ierosināšanai. Saimnieciskās darbības apturēšana normatīvo aktu pārkāpumu gadījumos

Ja fiziskā vai juridiskā persona vai šādu personu grupa, veicot saimniecisko darbību, pārkāpj normatīvajos aktos paredzēto kārtību, kas nodrošina ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs speciālas pārbaudes veikšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apturēt normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbību uz laiku, kas nav ilgāks par 10 dienām no Valsts ieņēmumu dienesta institūcijas lēmuma (rīkojuma) pieņemšanas dienas. Attiecīgo lēmumu (rīkojumu) Valsts ieņēmumu dienests pieņem triju darbadienu laikā pēc pārbaužu materiālu saņemšanas no kontrolējošām institūcijām. Šā panta pirmajā daļā noteiktais speciālās pārbaudes veikšanas laika ierobežojums nav piemērojams gadījumos, kad šādā pārbaudē ir konstatēts, ka nepieciešams veikt speciālu nodokļu auditu, vai gadījumos, par kuriem paredzēta kriminālatbildība, - saimnieciski finansiālās darbības revīziju. Ja šā panta pirmajā daļā paredzētā normatīvo aktu pārkāpēja (vai tā struktūrvienības, kurā noticis pārkāpums) darbība apturēta uz laiku, tad darbības apturēšanas rezultātā radušies materiālie zaudējumi tiek segti no pārkāpēja (fiziskās vai juridiskās personas vai šādu personu grupas) līdzekļiem.

18. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada apliekamā ienākuma noteikšana

Maksātāja gada ienākums ir visa taksācijas perioda (kalendārā gada) laikā iegūto naudas, naturālo vērtību un saņemto pakalpojumu kopums.

1. Maksātāja gada apliekamo ienākumu veido ienākumi, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši šā panta otrajai, ceturtajai un piektajai daļai, un pārējie šā panta trešajā daļā minētie ienākumi.

2. Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata uzņēmējsabiedrībās, valsts uzņēmumos, iestādēs, organizācijās un no fiziskajām personām, kā arī atlīdzība par valsts dienesta pienākumu izpildi un ienākumi no darba līguma izpildes.

3. Pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti:

1) ienākumi no individuālā darba un uzņēmuma līguma;

2) ienākumi no individuālā uzņēmuma, arī no zemnieku vai zvejnieku saimniecības, ja tie nav uzņēmumu ienākuma nodokļa objekts;

3) ienākumi no līgumsabiedrības;

4) ienākumi, ko uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) dalībnieki saņem uzņēmējsabiedrības, uzņēmuma (iestādes, organizācijas) likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā;

5) ienākumi no nekustamā īpašuma (ēku, ēku daļu, dzīvokļu, zemes) iznomāšanas vai izīrēšanas;

6) ienākumi no lietas (zemes, telpas) nodošanas tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam;

7) ienākumi no kustamās mantas iznomāšanas;

8) ienākumi no intelektuālā īpašuma un tiesībām uz to (autoratlīdzība, izpildītājatlīdzība; zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu autoru un viņu mantinieku honorāri) kā arī no tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo īpašumu;

9) no uzņēmējsabiedrībām, uzņēmumiem (iestādēm, organizācijām) saņemtie dāvinājumi;

10) pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota;

11) citi ienākumi, kas nav minēti šā likuma.

9. Latvijas nodokļu sistēmas pamatlikums- likums “Par nodokļiem un nodevām”.

Likums nosaka nodokļu un nodevu veidus un reglamentē nodokļu un nodevu noteikšanas kārtību, to iekasēšanu un piedziņu, nodokļu un nodevu maksātāju (turpmāk - nodokļu maksātāji) un nodokļu un nodevu administrācijas (turpmāk - nodokļu administrācija) tiesības, pienākumus un atbildību, nodokļu maksātāju reģistrācijas kārtību, kā arī nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.

(2) Šis likums attiecas uz visiem nodokļiem un nodevām, ja konkrētā nodokļa likums neparedz citu, konkrētā nodokļa vai nodevas specifikai atbilstošu kārtību, kura nedrīkst būt pretrunā ar šo likumu. Muitas nodokļa noteikšanas kārtību, iekasēšanu un sankciju piemērošanu reglamentē arī likums "Par muitas nodokli (tarifiem)" un Muitas likums.

(3) Konkrēto nodokli vai nodevu uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa vai nodevas likumu, kā arī šajā likumā paredzētajos gadījumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem vai pašvaldības domes (padomes) izdotiem saistošiem noteikumiem.

(4) Ja Ministru kabineta noteikumos vai pašvaldības domes (padomes) pieņemtajos saistošajos noteikumos ir iekļautas normas, kas paredz obligātus maksājumus, kuri atbilst šā likuma 1.pantā minētajiem terminiem "nodoklis", "nodeva" vai "pašvaldības nodeva", bet kuri nav paredzēti šajā likumā, tad šādu normu piemērošana nav pieļaujama tikmēr, kamēr nav stājušies spēkā atbilstoši grozījumi šajā likumā

12. Valsts nodokļi, to raksturojums.

Nodoklis - ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas, pamatparāda palielinājuma naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu.

Latvijas Republikā ir šādi valsts nodokļi un tiem atbilstošie likumi par nodokļu uzlikšanu:

1) iedzīvotāju ienākuma nodoklis - "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli";

2) uzņēmumu ienākuma nodoklis - "Par uzņēmumu ienākuma nodokli";

3) nekustamā īpašuma nodoklis - "Par nekustamā īpašuma nodokli";

4) pievienotās vērtības nodoklis - "Par pievienotās vērtības nodokli";

5) akcīzes nodoklis - "Par akcīzes nodokli",

6) akcīzes nodoklis naftas produktiem- "Par akcīzes nodokli naftas produktiem",

7) muitas nodoklis - "Par muitas nodokli (tarifiem)";

8) dabas resursu nodoklis - "Par dabas resursu nodokli";

9) izložu un azartspēļu nodoklis - "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli";

10) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Nodokļu maksātāji valsts nodokļus iemaksā valsts budžetā vai arī pēc noteikta to sadalījuma- valsts budžetā un pašvaldību budžetos atbilstoši konkrēta nodokļa likumam. Arī budžetos ieskaitāmā soda nauda par nodokļu likumu pārkāpumiem, nokavējuma nauda un nodokļu maksājumi, saglabājot nodokļu sadales proporciju, tiek iemaksāti tajos pašos budžetu kontos, kuros maksājams konkrētais nodoklis, ja konkrētajā nodokļa likumā nav noteikts citādi.

14. Pašvaldību nodevas, to raksturojums.

pašvaldības nodeva - pašvaldības domes (padomes) noteikts obligāts maksājums pašvaldības pamatbudžetā vai speciālajā budžetā šajā likumā paredzētajos gadījumos;

(1) Pilsētas domei un pagasta padomei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevas par:

1) pašvaldības domes (padomes) izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;

2) izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās;

3) atpūtnieku un tūristu uzņemšanu;

4) tirdzniecību publiskās vietās;

5) visu veidu dzīvnieku turēšanu;

6) transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās;

7) reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās;

8) laivu, motorlaivu un jahtu turēšanu;

9) pašvaldību simbolikas izmantošanu;

10) būvatļaujas saņemšanu.

(2) Rajona padomei ir tiesības Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā savā administratīvajā teritorijā uzlikt nodevu par:

1) rajona padomes izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;

2) rajona pašvaldības simbolikas izmantošanu.

(3) Pašvaldību nodevu veidā apmaksājama atlīdzība tikai par šā likuma 12.pantā paredzēto pašvaldību nodrošinājumu. Ja pašvaldības dome (padome) vai tās iestādes sniedz pakalpojumus, kas saskaņā ar šo likumu nav pašvaldības nodevas objekts, un ja par šiem pakalpojumiem ir ņemama samaksa, tad ir jākārto atsevišķa grāmatvedības uzskaite un jānodrošina nodokļu un citu obligāto maksājumu veikšana par tiem saskaņā ar šo likumu un konkrēto nodokļu likumiem.

(4) Republikas pilsētu domju un rajonu padomju pieņemtie saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām pēc to parakstīšanas piecu darbdienu laikā nosūtāmi pašvaldību darbību pārraugošajai institūcijai reģistrēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ne vēlāk kā nedēļu pēc to reģistrācijas pašvaldību darbību pārraugošajā institūcijā publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", un tie stājas spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to publicēšanas. Pašvaldību darbību pārraugošā institūcija veic noteikumu reģistrāciju vai arī sniedz motivētu atteikumu to darīt ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc noteikumu reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.

(5) Rajona pilsētu domju un pagastu padomju pieņemtie saistošie noteikumi par pašvaldību nodevām pēc to parakstīšanas piecu darbdienu laikā nosūtāmi pašvaldību darbību pārraugošajai institūcijai reģistrēšanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ne vēlāk kā nedēļu pēc to reģistrācijas pašvaldību darbību pārraugošajā institūcijā izliekami redzamā vietā domes (padomes) ēkā vai pie domes (padomes) ēkas, un tie stājas spēkā ne ātrāk kā nākamajā dienā pēc to izlikšanas redzamā vietā. Pašvaldību darbību pārraugošā institūcija veic noteikumu reģistrāciju vai arī sniedz motivētu atteikumu to darīt ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc noteikumu reģistrācijas pieteikuma saņemšanas.