Каталог :: Налоги

Контрольная: Uznemumu ienakuma nodoklis

Rīgas Tehniskā universitāte
                     Inženierekonomikas fakultāte                     
                                  Kontroldarbs                                  
                                 priekšmeta                                 
     

Nodokli un nodevas

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ekonomiska būtība Nataļja Hmeļņicka Apl. Nr. 011RIBP047 II kurss IBPO-08 Kontroldarba vadītājs: Dr.oec., profesors A.Zvejnieks Rīga 2002 Saturs.

Ievads 3

1. Uzņēmuma ienākuma nodoklis 4 1.1.Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji 4 1.2.Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksātāji 5 1.3.Pieejamās nodokļu atlaides 6 1.4.Kas tiek aplikts ar nodokli 7 1.5.Iespējamas soda sankcijas 8 1.6Kad jāiesniedz deklarācijas un kad jāmaksā nodoklis 9 2. Uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķini 11 3.Secinājums 14 4. Izmantotas literatūras saraksts 15 5. Pielikums 16 Ievads. Jebkurā valstī ir nodokļi, vienā tie ir zemāki, otrā – augstāki. No nodokļu maksātāju viedokļa nodokļi vienmēr bija un būs nepatīkama lieta lai cik zemi tie nebūtu. Un ar to palīdzību var secināt par efektu, ko tā dod valstij, kā tā ietekmē ekonomikas attīstību. Valstīs ar lielāko nodokļu slogu valdība pārvalda lielāku ienākumu daļu nekā valstīs ar zemāku nodokļu slogu. Cik tas ir labi atkarīgs arī no valdības spējas pārvaldīt un racionāli pārdalīt tās rīcībā esošus līdzekļus, kurus tā saņem kā nodokļu ieņēmumus budžetā. Var gadīties, ka valsts atņem pārāk daudz naudas līdzekļu no iedzīvotājiem, līdz ar to bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā kā neatkarīgā valstī nodokļu sistēma jau ir sakārtota, bet tomēr nodokļus reglamentējošos likumdošanas aktos pastāv dažas nepilnības, kas laika gaitā tiek atklātas. Arī valstī un pasaulē notiekošie ekonomiskie procesi izsauc pastāvošo likumu grozīšanu. Līdz ar to kontroldarba mērķis ir noskaidrot uzņēmuma ienākuma nodokli ekonomisko būtību. Izvirzītā mērķa sasniegšanai kursa darbā risināmie uzdevumi ir šādi:
  • noskaidrot, ka minētais nodoklis ietekmē uz uzņēmējdarbību. Šajā gadījuma- uz zemnieku saimniecību;
  • kādu peļņu gūst uzņēmums pēc nodokļa samaksāšanas;
  • kāda ir loma uzņēmumu ienākuma nodoklim.
1. Uzņēmumu ienākuma nodoklis. Uzņēmumu ienākuma nodoklis kopā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli veido vienotu ienākuma nodokļu sistēmu. Ar to jāsaprot, ka jebkura persona, kas gūst ienākumus mūsu valstī, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāja. Savukārt jebkurš ienākums, ko gūst personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātājs, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Uzņēmumu ienākuma nodoklis ir peļņas nodokļa jaunā redakcija. Latvijas Republikas Saeima 1995.gada 9.februārī pieņēma un Valsts prezidents 1995.gada 1.martā izsludināja likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kurš stājās spēkā ar 1995.gada 1.aprīli. Visu iekšzemes uzņēmumu un pastāvīgo pārstāvniecību peļņa tiek aplikta ar nodokli. Ārvalstu uzņēmumi maksā nodokli par noteiktiem Latvijā gūtiem ienākumiem. Uzņēmumu ienākuma nodoklis pieder pie tiešo nodokļu grupas. Par 2001. gadu nodoklis aprēķināms pēc 25% likmes, bet turpmākajos gados likme tiek samazināta šādi: 2002. gadā - 22%, 2003. gadā - 19%, ar 2004. gadu - 15% (samazinātā likme jāsāk piemērot ar taksācijas gadu, kas sākas attiecīgajā kalendārajā gadā). Analizējot valsts nodokļu politiku un kopējo nodokļu sistēmas ietekmi uz tautsaimniecības attīstību, rodas nepieciešamība pēc tādā rādītājā kā nodokļu nasta jeb nodokļu slogs (tax burden). It īpaši šis rādītājs ir svarīgs, salīdzinot nodokļu politikas dažādās valstīs. Bieži vien tiek salīdzinātas nodokļu likmes dažādās pasaules valstīs un, līdz ar to, varētu secināt, ka valstīs ar zemākām nodokļu likmēm jābūt arī daudz labvēlīgākiem ekonomikas apstākļiem uzņēmējdarbības attīstībai un dzīves līmenim kopumā. No vienas puses, tas tā arī ir - zemāki nodokļi neapšaubāmi stimulē ekonomisko aktivitāti un piesaista investīcijas no ārzemēm. No otras puses, zemas nodokļu likmes neko nesaka par vispārējo dzīves līmeni valstī, un var izrādīties, ka pat šīs salīdzinoši zemākas nodokļu likmes var izrādīties par smagu nastu šo nodokļu maksātājiem. Tātad, lai izvērtētu nodokļu slogu valstī, nav pietiekams vienīgi salīdzināt nodokļu likmes neņemot vērā citus svarīgus faktorus. Tāpēc nodokļu nastas rādītājā ietilpst viens no svarīgākajiem makroekonomiskiem raksturotājiem, t.i. iekšzemes kopprodukts. Atkarībā no nodokļu lomas valsts budžeta veidošanā izšķir “mīkstu”, stingru un mērenu nodokļu sistēmu. Uzņēmumu ienākuma nodoklis, kurš pieder pie tiešiem nodokļiem, ieņem lielu daļu valsts nodokļu ieņēmumos. Uzņēmumu ienākuma nodokļa īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos valsts budžetā pakāpeniski samazinās jau no 1998. gada. 2002. gadā tas sastādīja tikai 6.8 % no visiem nodokļu ieņēmumiem. Samazinās arī uzņēmumu ienākuma nodokļa slogs, kura dinamika laika periodā no 1998. līdz 2002. gadam parādīta 1.tabulā. 1.1.Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji . Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir:
  1. iekšzemes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības.
Iekšzemes uzņēmumi ir visi uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, ko uzskata par rezidentiem.
  1. ārvalstu uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, fiziskās personas un citas personas (nerezidenti).
  2. nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības (pastāvīgās pārstāvniecības).
Saimnieciskā darbība šā likuma izpratnē ir darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību. 1.2. Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksātāji . Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksātāji: Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā valsts uzņēmumi, no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti valsts budžetā, kā arī no pašvaldību budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības paredzēti pašvaldību budžetos, un bezpeļņas organizācijas, kā arī privātie pensiju fondi. 1. Līgumsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā patstāvīgi, bet katrs līgumsabiedrības dalībnieks maksā attiecīgi iedzīvotāju ienākuma nodokli vai uzņēmumu ienākuma nodokli par tam pienākošos līgumsabiedrības peļņas daļu. Līgumsabiedrība iesniedz deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem.
  1. Uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā fiziskās personas un individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuriem nav jāiesniedz gada pārskats atbilstoši likumam "Par uzņēmumu gada pārskatiem". Šo uzņēmumu īpašnieki maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par uzņēmuma ienākumiem. Šie noteikumi neattiecas uz tādiem individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem (arī zemnieku un zvejnieku saimniecībām), kuri ir reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji piecu taksācijas periodu laikā no tā taksācijas perioda (ieskaitot), kurā tie tika reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji. Ja šā termiņa pēdējā taksācijas periodā individuālā (ģimenes) uzņēmuma (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības) ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem ir mazāki par 45 000 latu, nākamajā kalendārajā gadā pēc šā taksācijas perioda beigām šis uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība) var reģistrēties kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs. Laika posmā no taksācijas perioda beigām līdz nākamā kalendārā gada sākumam šim uzņēmumam (arī zemnieku un zvejnieku saimniecībai) jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.
1.3 Pieejamās nodokļu atlaides. Pieejamās nodokļu atlaides ir: Saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" ir pieejamas šādas nodokļu atlaides: · atlaides mazajiem uzņēmumiem. Mazais uzņēmums šā likuma izpratnē ir uzņēmums, kurā taksācijas gadā, par kuru tiek aprēķināts nodoklis, nav pārsniegti vismaz divi no šādiem nosacījumiem: Ø pamatlīdzekļu bilances vērtība - 70 000 latu; Ø neto apgrozījums - 200 000 latu; Ø vidējais strādājošo skaits - 25 cilvēki. Nodokļa atlaide mazajiem uzņēmumiem ir 20 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa. Nodokļa atlaidi diviem vai vairākiem mazajiem uzņēmumiem, kuros vairāk nekā 50 procenti no pamatkapitāla vai uzņēmuma daļu vērtības katrā no šiem diviem vai vairākiem uzņēmumiem pieder vai ar līgumu vai citādi šajos divos vai vairākos uzņēmumos ir nodrošināta izšķiroša ietekme (ir balsu vairākums) vienai un tai pašai personai un šīs personas pirmās pakāpes radiniekiem vai laulātajam, piemēro tikai gadījumos, kad šo uzņēmumu kopējie rādītāji nepārsniedz divus no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem. Ja mazais uzņēmums izbeidz uzņēmējdarbību, likvidācijas gadā nodokļa atlaidi nepiemēro. Nosakot pamatlīdzekļu bilances vērtību šā panta vajadzībām, jāņem vērā 13. panta trešās daļas
  • atlaides uzņēmumiem, kas nodarbina notiesātas personas. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas izmanto kā darbaspēku notiesātos, ir 20 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa. Šī nodokļa atlaide netiek piemērota uzņēmumiem, kas izmanto nodokļu atlaidi mazajiem uzņēmumiem.
· atlaides lauksaimniecības uzņēmumiem. Uzņēmumi, kas veic lauksaimniecisko darbību, var saņemt nodokļu atlaidi, kas ir noteikta taksācijas gadā 10 latu apmērā par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru. Lai saņemtu šādu nodokļa atlaidi, uzņēmumam vienlaikus ar nodokļa deklarāciju jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pašvaldības apstiprināts zemes izmantošanas plāns. · atlaides augstu tehnoloģiju produktiem un programmproduktiem. Nodokļa atlaide uzņēmumiem, kas ražo augstas tehnoloģijas produktus un programmproduktus, ir 30 procenti no aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa , ja uzņēmums atbilst šādiem kritērijiem: Ø uzņēmuma neto apgrozījumā Ministru kabineta noteiktie atbalstāmie produkti taksācijas perioda sastāda vairāk nekā 75 procentus; Ø uzņēmums saņēmis ISO 9000, ISO 9001sertifikātu. Taču jāņem vērā, ka šī atlaide būs piemērojama tikai līdz 2003. gada 31. decembrim, turklāt visā atlaides izmantošanas periodā nodoklis aprēķināms pēc 25% likmes, neskatoties uz vispārējo likmes samazinājumu.
  • atlaides ārvalstīs samaksātajam nodoklim. Aprēķināto nodokli var samazināt par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli, ja šī nodokļa nomaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa. Šis samazinājums nedrīkst pārsniegt tādu summu, kas būtu vienāda ar Latvijā aprēķināto nodokli par ārvalstīs gūto ienākumu. Ja rezidents vai pastāvīgā pārstāvniecība taksācijas periodā gūst ienākumus vairākās ārvalstīs, šie noteikumi ir jāpiemēro atsevišķi katrā ārvalstī gūtajam ienākumam.
· atlaides ziedojumiem. Uzņēmuma ienākuma nodokli var samazināt: Ø par 85% no summas, kas ziedota Finansu Ministrijas apstiprinātai sabiedriskai vai reliģiskai organizācijai; Ø par 90% no summām, kas ziedotas Latvijas Kultūras Fondam, Latvijas Olimpiskajai Komitejai vai Latvijas Bērnu Fondam. Par ziedojumiem piemērojamā atlaide tiek atņemta no maksājamā uzņēmuma ienākuma nodokļa, bet tā nevar pārsniegt 20% no kopējās nodokļa summas.Nodokļa atlaidi nevar piemērot maksātājiem, kuriem taksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā ir nodokļa parādi par iepriekšējiem gadiem. · atlaides lielu investīciju projektiem. Uzņēmumiem, kas investēs Latvijā 10 miljonus latu vai vairāk, būs iespējams saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 40% apmērā no veiktās investīcijas apjoma. Investīcijas jāveic laika periodā, kas nepārsniedz 3 gadus. Atlaidi var sākt izmantot sākot ar projekta pabeigšanas gadu, bet kopējā atlaide jāizmanto desmit gadu laikā. Turklāt jāņem vērā, ka visā atlaides izmantošanas periodā nodoklis aprēķināms pēc 25% likmes, neskatoties uz vispārējo likmes samazinājumu.Atlaidi nevar piemērot sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, uz kuriem attiecas likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", kā arī uzņēmumi, kas izmanto vai ir pagātnē izmantojuši nodokļu atlaides par ārvalstu investīcijām. Piemērojot atlaidi par lielajām investīcijām, uzņēmumi nevarēs izmantot lielāko daļu no citām nodokļu atlaidēm, kas paredzētas likumos.Lai saņemtu atlaidi, investīcijām jābūt izdarītām pamatlīdzekļos, kas tiek izmantoti saimnieciskās darbības veikšanai, turklāt katrs investīciju projekts ir jāsagatavo Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums par atbalstu šim investīciju projektam. Atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme var tikt piemērota saskaņā ar likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" vai likumu "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās". Taču jāņem vērā, ka minēto atvieglojumu izmantošanas periodā nodoklis aprēķināms pēc 25% likmes, neskatoties uz vispārējo likmes samazinājumu. 1.4 Kas tiek aplikts ar nodokli. Nodokļu bāze dažādiem nodokļa maksātājiem:
  • Rezidentiem ar nodokli tiek aplikti to vispasaules ienākumi.
  • Ārvalstu uzņēmumiem ar nodokli tiek aplikti to Latvijā gūtie ienākumi.
  • Ārvalstu uzņēmumu pastāvīgajām pārstāvniecībām ar nodokli tiek aplikti to Latvijā un ārvalstīs patstāvīgi gūtie ienākumi.
Uzņēmumiem jāveic grāmatvedības uzskaite, pamatojoties uz uzkrāšanas principu. Nodokļa maksātāja apliekamais ienākums ir gada peļņas (zaudējumu) summa, kas uzrādīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, ko sastāda saskaņā ar vietējiem grāmatvedības standartiem un koriģē atbilstoši likumam “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. 1.5 Iespējamas soda sankcijas. Nodokļa bāzes samazināšana: Ja uzņēmums, pārkāpdams nodokļu likumdošanu, ir samazinājis apliekamo ienākumu un šis fakts tiek atklāts Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu revīzijas laikā, radīsies saistības par visu nenomaksāto nodokļa summu, kā arī soda naudu 100% apmērā. Nav atšķirības starp gadījumiem, kad nodokli nemaksā ar nodomu, vai kad nepareizi tulkots likums vai vienkārši radusies kļūda. Tomēr Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības samazināt soda naudu par 70% no sākotnējās summas reizi trijos gados. Ja nodokļu maksātājs triju gadu laikā atkārtoti un apzināti samazinājis nodokļu bāzi, uzrādīdams mazākus ienākumus, neuzrādīdams ienākumus vai ar dokumentiem apliecinājis nepamatotus izdevumus, nodokļa maksātājam būs jāsamaksā visa nenomaksātā nodokļa summa un 200% soda nauda. Turklāt tiks aprēķināta arī kavējuma nauda (procenti).Neatkarīgi no tā, vai nodokļu nomaksu nepilnā apjomā ir konstatējis pats nodokļu maksātājs, vai nodokļu audits, tiks piemēroti soda procenti, kas sastāv no:
  • nokavējuma nauda 0,05% no summas par katru dienu;
  • pamatparāda palielinājuma nauda atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei kavējuma periodā.
Ja audita pārbaudē ir konstatēta nodokļu nomaksa nepilnā apjomā un tiek piemērotas soda naudas, soda procenti tiks attiecināti gan uz pamatparāda summu, gan uz soda naudām. Ja laikā netiek samaksāts nodoklis un soda nauda Ja nodokļa maksātājs nesamaksā nodokli kopā ar aprēķinātajām soda naudas summām trīs mēnešu laikā un nodokļa samaksas termiņš netiek pagarināts, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs uzsākt tiesas procesu, lai pasludinātu nodokļa maksātāju par maksātnespējīgu. Ja laikā netiek samaksāts ieturējuma nodoklis No vairākiem maksājumu veidiem nodokļu maksātājam jāietur nodoklis un jāpārskaita budžetā līdz nākošā mēneša 15. datumam pēc maksājuma veikšanas. Ieturējuma nodokļa likmes parasti ir robežās no 2-15% (izņemot gadījumus, kad maksājumus pārskaita uz beznodokļu vai zemu nodokļu teritoriju - tad nodokļa likme ir 25% (2002. g. - 22%; 2003. g. - 19%; ar 2004. g. - 15%)). Ja nodoklis tomēr nav ieturēts un pārskaitīts laikā, nodokļa maksātājam jāpalielina apliekamais ienākums par attiecīgā maksājuma summu. Ja nodokļa deklarācijas netiek iesniegtas laikā Ja nodokļa maksātājs nav iesniedzis uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju noteiktajā termiņā, jāmaksā soda nauda atkarībā no nokavējuma ilguma:
  • līdz 15 dienām - 0.1% no maksājamās nodokļa summas, bet nepārsniedzot Ls 50;
  • no 16 līdz 30 dienām - 0.5% no maksājamās nodokļa summas, bet nepārsniedzot Ls 200;
  • ilgāk par 30 dienām - 1% no maksājamās nodokļa summas, bet nepārsniedzot Ls 500.
Kļūdu labošana Ja nodokļu maksātājs atklāj, ka pieļāvis kļūdu un iesniedz labojumu agrāk iesniegtai uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijai, kavējuma nauda (procenti) būs jāmaksā gadījumā, ja nodoklis samaksāts nepilnā apjomā. Kavējuma naudas (procentu) aprēķināšana tiek pārtraukta, ja pamatparāda palielinājuma nauda un nokavējuma nauda kopā sasniedz nokavētā maksājuma apmēru. Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijās drīkst izdarīt labojumus tikai par trim iepriekšējiem gadiem. 1.6 Kad jāiesniedz deklarācijas un kad jāmaksā nodoklis. Taksācijas periods Taksācijas periods uzņēmumu ienākuma nodokļa mērķiem atbilst uzņēmuma finansu gadam. Nodokļa avansa iemaksas tiek veiktas reizi mēnesī vai ceturksnī, bet galīgās korekcijas tiek izdarītas finansu gada noslēgumā. Ikmēneša avansa maksājumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksas parasti veic katru mēnesi, bet galīgās korekcijas izdara, iesniedzot gada nodokļa deklarāciju. Mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājums jāveic līdz katra mēneša 15. datumam. Avansa summu nosaka, pamatojoties uz nodokļa saistības apjomu iepriekšējā finansu gadā. Jaundibinātam uzņēmumam nodokļa avansa maksājumi ir brīvprātīgi pirmajos 12 darbības mēnešos. Ceturkšņa vai citas avansa iemaksas Uzņēmums var izvēlēties veikt avansa iemaksas reizi ceturksnī, ja ikmēneša avansa maksājumi pirmstaksācijas periodā ir mazāki par Ls 500. Ja uzņēmuma darbībai ir sezonāls raksturs, Valsts ieņēmumu dienests var noteikt citādu avansa iemaksu grafiku pēc maksātāja iesnieguma. Nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš Uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācija jāiesniedz VID kopā ar gada pārskatu mēneša laikā pēc apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Nodokļa samaksas termiņš Uzņēmumu ienākuma nodoklis jāsamaksā l5 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas. 2.Uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķini. Ir dots: v pamatlīdzekļu gada vidējā vērtība uz 01.01.2002. gadu sastādīja 100.000 Ls; v saimniecības taksācijas periodā saņemto subsīdiju apjoms 2.000 Ls; v dabas resursu nodokļa maksājumu summa taksācijas periodā 3.000 Ls. 1. vajag aprēķināt pamatlīdzekļu sadalījumu pa kategorijām. · 1.kategorijai 100.000*30%=30.000 Ls · 2.kategorijai 100.000*10%=10.000 Ls · 3.kategorijai 100.000*20%=20.000 Ls · 4.kategorijai 100.000*40%=40.000 Ls 2.vajag aprēķināt nolietojumu katrai kategorijai pusgadam. Nolietojums jārēķina pa ceturkšņiem. Nolietojumu 1-jām ceturksnim var aprēķināt sekojoši:
  • aprēķināt izlietojumu finansu grāmatvedības vajadzībām;
  • saņemto rezultātu izdalīt ar 4;
  • aprēķināt nolietojumu divkāršā apmērā, kas būs nolietojums uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai un izdalīt ar 4.
Nolietojums 1.ceturksnim.
  1. kategorija.
30.000*5%=1.500 Ls, kur 5%- nolietojuma likme 1.kategorijai 1.500/4=375 Ls (30.000-375)*5%2=29.625*2*0,05=2.963 Ls, kur 5%*2 - nolietojuma likme 1.kategorijai divkārša apmērā 2.963/4=741 Ls 741 Ls- 1.kategorijas pamatlīdzekļu nolietojums 1.ceturksnim.
  1. kategorija.
10.000*10%=1.000 Ls, kur 10%- nolietojuma likme 2.kategorijai 1.000/4=250 Ls (10.000-250)*10%*2=1.950 Ls, kur 10%*2 - nolietojuma likme 2.kategorijai divkārša apmērā 1950/4=488 Ls 488 Ls- 2.kategorijas pamatlīdzekļu nolietojums 1.ceturksnim
  1. kategorija.
20.000*35%=7.000 Ls, kur 35%- nolietojuma likme 3.kategorijai 7.000/4=1.750 Ls (20.000-1.750)*35%*2=12.775 Ls, kur 35%*2 - nolietojuma likme 3.kategorijai divkārša apmērā 12.775/4=3.194 Ls 3.194 Ls- 3.kategorijas pamatlīdzekļu nolietojums 1.ceturksnim
  1. kategorija.
40.000*20%=8.000 Ls, kur 20%- nolietojuma likme 4.kategorijai 8000/4=2.000 Ls (40.000-2.000)*20%*2=15.200 Ls, kur 20%*2- nolietojuma likme 4.kategorijai divkārša apmērā 15.200/4=3.800 Ls 3.800 Ls- 4.kategorijas pamatlīdzekļu nolietojums 1.ceturksnim Σ1=741 Ls+488 Ls+3.194 Ls+3.800 Ls=8.222 Ls, kur Σ1 -nolietojumam 1.ceturksnim. Nolietojums 2.ceturksnim. 1. kategorija. 30.000-375=29.625 Ls (29.625*5%)/4=370 Ls (29.625-370)*5%*2=2.925 Ls 2.925/4=731 Ls 2. kategorija. 10.000-250=9.750 Ls (9.750*10%)/4=244 Ls (9.750-244)*10%*2=1.901 Ls 1901/4=475 Ls 3. kategorija. 20.000-1.750=18.250 Ls (18.250*35%)/4=1.597 Ls (18.250-1.597)*35%*2=11.657 Ls 11.657/4=2.914 Ls 4. kategorija. 40.000-2000=38.000 Ls (38.000*20%)/4=1.900 Ls (38.000-1900)*20%*2=14.440 Ls 14.440/4=3610 Ls Σ2=731 Ls+475 Ls+2.914 Ls+3610 Ls=7730 Ls, kur Σ2 -nolietojumam 2.ceturksnim. Pamatlīdzekļu nolietojuma summa pusgadam= Σ1+ Σ2 Pamatlīdzekļu nolietojuma summa pusgadam=8.222 Ls+7.730 Ls=15.952 Ls Ražošanas izmaksas ar pamatlīdzekļu nolietojuma summu=20.000 Ls+15.952=35.952 Ls, kur 20.000 Ls- ražošanas izmaksas bez pamatlīdzekļu nolietojuma summas. 3.jāaprēķina nekustama īpašuma nodoklis. Ir zināms, ka zemnieku saimniecība, kura aizņem 14 ha zemes, atrodas Bauskas rajona Vecumnieku pagastā. Šeit zemes vidēja kadastrālā vērtība ir 133 Ls par 1 ha. Tad: Nekustamā īpašuma apliekama vērtība= zemes kadastrālā vērtība uzdevumā dotais koeficients14 ha Nekustamā īpašuma apliekama vērtība=133 Ls*1,02*14 ha=1.899 Ls Nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1,5 5 gadā. Tad šī zemnieku saimniecība maksa par gadu: 1.899 Ls*1,5%=28 Ls gadā. Bet uzdevuma bija prasīts aprēķināt par pusgadu, tad: 28/2=14 Ls pusgadā Tā kā par katru zemes hektāru ir atlaide 10 Ls, tad dotā saimniecība saņem atpakaļ naudu, kura ir vienota ar: 14 ha*10 Ls=140 Ls, kur 140 Ls- atlaide gadam bet atlaide pusgadam: 140 Ls/2=70 Ls atlaidi vajag atskaitīt no izmaksām pirms nodokļa maksāšanas. 4.visas izmaksas aprēķināšana. visas izmaksas=35.952 Ls-2.000 Ls+3.000 Ls-70 Ls+14 Ls=36.896 Ls, kur 35.952 Ls- ražošanas izmaksas ar pamatlīdzekļu nolietojuma summu; 2.000 Ls- subsīdijas apjoms; 3.000 Ls- dabas resursu nodoklis; 70 Ls- atlaida par zemi; 14 Ls- nekustamā īpašuma nodoklis. 5.aprēķinat ienākums- visas izmaksas= 70.000 Ls-36.896 Ls= 33.104 Ls. 6.aprēķinat uzņēmuma ienākuma nodokli. Tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme no 2002.gada 1.janvāra līdz 2002. 1.janvārim ir 22%. Uzņēmumu ienākuma nodoklis= 33.104*22%=7.283 Ls 7.aprēķināt zemnieku saimniecības gūta ienākuma apjomu. Ienākuma apjoms= 70.000 Ls- visas izmaksas- uzņēmumu ienākuma nodoklis Ienākuma apjoms= 70.000 Ls-36.896 Ls- 7.283 Ls= 25.821 Ls Secinājums. 1.Izmaiņas likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” arī nav pozitīvas visiem, jo likumā paredzamās atlaides uzņēmumiem, kas ražo augstās tehnoloģijas produktus, būs spēkā līdz 2004.gadam un ienākuma nodoklis tiks maksāts līdzšinējā – 25% apmērā. Arī mazo un vidējo uzņēmumu nodokļa atlaides būs piemērotas tikai līdz tas sasniegs 15% 2004.gadā. Lai veicinātu MVU sektora attīstību arī tālāk, būtu labi turpmāk saglabāt šīs atlaides . 2. Latvijas nodokļu politika ir vērsta uz tiešo nodokļu sloga samazināšanu, pie kuram ir uzņēmumu ienākuma nodoklis. 3. Līdz pat 1998. gadam nodokļu nasta Latvijā pastāvīgi pieauga, bet kopš 1998. gada visu laiku samazinājusies. Arī turpmākajos gados plānota tās samazināšanās. Bet tagadējās nodokļu nastas samazināšana notiek ne tikai iekšzemes kopprodukta pieauguma dēļ, bet arī nodokļu politikas rezultātā. Pakāpeniski tiek samazinātas dažu nodokļu likmes, stimulējot uzņēmējdarbību, uzlabojot tās vidi, un līdztekus tam nodokļu maksājumi kļūst vieglāki. Pozitīvās tendences vērojamas galvenokārt sakarā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes pakāpenisku samazināšanos. 4. Analītiķi prognozē, ka nodokļu samazināšana sekmēs ekonomikas izaugsmi eirozonā par 0,5 % gadā. 5.Fiskālā politikā uzņēmumu ienākuma nodokļa jautājumā notikušas svarīgas pārmaiņas, kas pozitīvi ietekmēs privātā sektora attīstību. 6.Gandrīz visā pasaulē ir tiešo nodokļu samazināšanas tendences. Galvenie to samazināšanas iemesli ir pieaugošā uzņēmējdarbības globalizācija un ātri attīstošās tehnoloģijas, kas to veicina. Kapitāla pieaugoša mobilitāte liek valstīm saglabāt konkurētspējīgas nodokļu likmes, lai izvairītos no biznesa pārvietošanas uz citām valstīm, kur ir labvēlīgāki apstākli. 7. Tas nebūt nenozīmē, ka zems nodoklis ir arī maza nodokļu nasta. Lai noteiktu to patieso lielumu, nodokļa likme dažādās valstīs ir jāsalīdzina arī ar apliekamo bāzi. Un var izrādīties, ka lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumus, viena nodokļa samazināšana var novēst pie citu nodokļu palielināšanās. Citu vērā ņemamu faktoru vidū jāmin arī netiešie nodokļi, iekšējo investīciju veicinošie apstākļi, kā arī nodokļu likumdošanas sarežģītība. Izmantota literatūra. 1. 995.g. 9.febr. LR Likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” ar grozījumiem, kas pieņemti 22.11.2001. un publicēti Latvijas Vēstnesī 07.12.2001. 2. Latvijas statistikas ikmēneša biļetens. CSP – 2002(2). 3. A.Zvejnieks “Nodokļi un nodevas” Mācību grāmata – R: RTU. – 1998.- 412 lpp. 4. Laikraksts Dienas Bizness 15.03.2002. pielikums Uzņēmumu ienākuma nodokļa sloga dinamika 1998.-2002. gados

nodoklis

Slogs 1998.gadā

Slogs 1999.gadā

Slogs 2000.gadā

Slogs 2001.gadā

Slogs 2002.gadā

UIN

2.6 %

2.4 %

1.7 %

2.1 %

1.8 %

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi1998.-2002. gados

nodoklis

1998.gadā

1999.gadā

2000.gadā

2001.gadā

2002.gadā

UIN

(milj. Ls)

92,4

92,2

73,7

98,4

94,2