Каталог :: Маркетинг

Курсовая: Firmas “Ljuvek” cenas un cenu veidoshanas

                                     Saturs.                                     
     

Ievads

1. Uzņēmuma “Ljuvek” izvirzīto mērķu sistēma: kopējie mērķi, mārketinga mērķi, taktiskie mērķi, stratēģiskie mērķi, cenu veidošanas mērķi. 2. Firmas “Ljuvek” produkts un darbības tirgus raksturojums. 3. Firmas “Ljuvek” pieprasījuma no cenas raksturojums un pieprasījuma elastība. 4. Firmas “Ljuvek” cenas un cenu veidošanas metodes. 5. Firmas “Ljuvek” cenu veidošanas stratēģija. 6. Firmas “Ljuvek” mikro un makro vides. 7. Firmas “Ljuvek” stiprās un vājās puses. SWOT analīze. 8. Firmas “Ljuvek” programmas un projekti. Ievads. Firma “Ljuvek” dibināta 1994.gadā kā Latvijas- Amerikāņu kopuzņēmums. Jau sešus gadus firma veiksmīgi darbojas Latvijas tirgū. Firma “Ljuvek’’ darbojas dažādās nozarēs, tomēr gribu pieverst uzmanību apģerbu ražošanai. Firma nav liela, tomēr labi pazīstama gan Latvijas tirgū, gan ārzemēs. Par īpašu uzņēmuma priekšrocību un augstu produkcijas kvalitātes līmeni jāatzīmē ‘’Ljuvek’’ piedalīšanas valsts konkursos un pasūtījumu saņemšana tas rezultātā. Firmā strādā daudz radošu cilvēku, ar kuru palīdzību firma “Ljuvek” realizē savas veiksmīgās stratēģijas tirgū. Neskatoties uz to kā firma nav sevišķi liela, tai ir diezgan plašs sortiments. “Ljuvek” ražo apģerbus gan sievietēm, gan vīriešiem, gan arī bērniem. Firma strādā monopolistiskās konkurences tirgū, un sakarā ar to spēj ātri reaģēt uz tirgus apstākļu izmaiņām, spēj ātri pielāgoties tām. Kā jau bija minēts firmai piemīt lieliska priekšrocība - plašs sortiments. Sortiments bieži mainās, katru reizi firma piedāvā kaut ko jaunu, cenšoties ražot to, ko pagaidām neražo šīs firmas konkurenti. Tā kā Latvijas tirgus nav īpaši liels, “Ljuvek” pazīst savus konkurentus. Par “Ljuveka” konkurentiem var uzskatīt sekojošas firmas “Rīgas apģērbs’’, “Lion and Co”, “Ogre”, “Daiga” un citas. Tirgū kā redzams ir daudz konkurentu, tāpēc “Ljuvekam” jāveido kaut kas jauns, lai izdzīvotu. Savu produkciju firma realizē ar gan ar savu veikalu tīklu palīdzību, gan caur citiem veikaliem. Firma darbojas ne tikai Latvijā, tā arī orientējas uz kaimiņvalstu tirgiem Lietuvu, Igauniju, Krieviju u.c. Līdz Krievijas krīzei ap 60% no saražotās produkcijas tika eksportēta kaimiņvalstīs, no kuriem ap 40% - uz Krieviju. Kad sākās krīze, ‘’Ljuveka’’ partneriem radās problēmas, kas pārveidojas lielos debitoru parados un velāk zaudējumos. Tomēr firma neaizgāja no milzīga Krievijas tirgus. Bija uzsākusi sadarbību ar citiem partneriem uz pirmsapmaksas principa pamta un kopā ar ekonomisakās situācijas uzlabošanu Krievijā tie zaudējumi, kuri bija sākumā, atmaksājās. Tomēr eksporta apjomi Krievijā un NVS valstīs nav lieli. Pirms ieejas apģērbu ražošanas tirgū firma veica pētījumu “Kāda jābūt produkcijai lai būtu populārai gan Latvijas tirgū, gan ārzemēs?” Un apkopojot savākto informāciju iznāca: 1. Īpaši populāra produkcija no dabiskiem (naturāliem) materiāliem, īpaši no kokvilnas, vilnas un linīm. Kā jau zināms, tā ir pasaules tendence izmantot naturālus materiālus drēbju un apakšveļas ražošanā. 2. Uzņēmumam bieži jāmaina sortiments un pircēji būs apmierināti, jā ir iespēja izvēlēties preces pēc dažādiem parametriem: - pēc gaumes; - pēc modes; - pēc krāsām; - pēc fasoniem; - pēc cenām; - pēc vecuma. 3. Produkcijai obligāti jāpiemīt tādas īpašības kā: - kvalitāte; - izturīgums; - ērtības sajūta; - skaistums. Firma realizē gan savu dizaineru idējas, gan citu modeljēru kolekcijas. Protams, ka uzņēmums ievero pasaules modes tendences Pateicoties tam, ka uzņēmumā saskaņoti darbojas visas ‘’organisma’’ daļas: mārketinga mehanisms, ražošanas mehānisms, sagādes mehānisms u.t.t. – firma optimizē savu darbību un spēj veiksmīgi realizēt tirgū savas stratēģijas. 1. Uzņēmuma “Ljuvek” izvirzīto mērķu sistēma: kopējie mērķi, mārketinga mērķi, taktiskie mērķi, stratēģiskie mērķi, cenu veidošanas mērķi. Jebkurš uzņēmums kurš darbojas tirgū izvirza sev piemērotus mērķus, sasniedzot kurus tas panāks noteiktu attīstības līmeņu. Arī firma “Ljuvek” izstrādāja sev mērķus. 1.1. Kopējie mērķi. a) gūt peļņu no pamatdarbības (ražojot drēbes apmierinot cilvēka vajadzības iekšējā un ārējos tirgos); b) palielināt apgrozījumu un atbilstoši tam peļņu. 1.2. Mārketinga mērķi. a) nodrošināt sev pietiekamu rentabilitāti, citiem vārdiem, nodrošināt peļņu noteikta laika intervalā; b) prognozēt mārketinga situāciju Latvijas tirgū sākot no klienta maksātspējas un beidzot ar uzņēmuma attīstības perspektīvām; c) rūpīgi sekot pircēja prasībām, analīzēt klienta vajadzības un atbilstoši tam veidot sortimentu; d) mērķa tirgus nodrošināšana ar pietiekošu informāciju par firmas “Ljuvek” piedāvājumu (reklāma masu mēdiju līdzekļos, izstāžu organizēšana pārdošanas vietās, piedalīšanas starptautiskajās izstādēs), lai potenciālie pircēji varētu izveidot pilnu priekšstatu par preces īpašībām, sortimentu, kvalitāti, cenām utt.; e) loģistikas ķēdes pilnveidošana, lai samazinātu laiku no pasūtīšanas brīža līdz gatavas drēbes nodošanai (“Ljuvek” nodarbojas arī ar citu uzņēmumu pasūtījumu izpildīšanu) un lai samazinātu transportēšanas izmaksu īpatsvaru kopējās izmaksās; f) pārdošanas nodaļas nodrošināšana ar augsti kvalificētiem pārdevējiem, (apmācības organizēšana); g) tirdzniecības tīkla paplašināšana gan Latvijas pilsētās, gan kaimiņvalstīs; h) biznesa paplašināšana uz ES valstīm. 1.3. Taktiskie mērķi. a) analizēt tirgus situāciju, pircēja pieprasījumu un atbilstoši tam veidot sortimentu tirdzniecības vietās; b) veic reklāmu tām precēm, uz kurām ir samazinājies pieprasījums; c) samazināt gatavas drēbes krājumus, stimulējot šo preču realizāciju, piemēram samazinot cenas uz vecām kolekcijām utl.; d) vairāk ražot tādu produkciju, kurai pastāv liels pieprasījums un kuru pagaidam neražo mūsu konkurenti, piemēram, palielināt bērnu pidžamu ražošanu; e) ieviest tirgū (ražot) jaunas sieviešu, vīriešu kolekcijas, kuras bija izstrādātas pamatojoties uz Parīzes un citu pasaules modes centru izstādēm, citiem vārdiem ātrāk reaģēt uz pasules modes tendencēm; f) stimulēt sadales kanālus, piemēram, piedāvājot partneriem sezonālās atlaides. 1.4. Stratēģiskie mērķi. a) aizsargāt ieņemamu tirgus daļu Latvijas apģērbju ražošanas tirgū no eksistējošiem un jauniem konkurentiem; b) racionālāk izmantot galvenos faktorus, tādus kā pieejas izejvielai, lētākam kredītam; efektīvāk izmantot sadales kanālus u.t.t. c) palielināt ‘’Ljuvek’’ tirgus daļu; d) iespēja attīstīties nozarē realizējot jaunu stratēģiju, piemēram, par jaunas kolekcijas izveidošanu jāsāk domāt tad, kad “veca’’ kolekcija nak iekšā brieduma posmā. Peļņas daļa no “vecās” kolekcijas pārdošanas, jāizmanto jaunu kolekciju izstrādāšanai, lai nodrošinātu nepartrauktu sistēmas darbību un nezaudētu, izstrādājot jaunas kolekcijas. 1.5. Cenu veidošanas mērķi. a) apgrozījumu palielināšana, samazinot cenu uz piedāvātām precēm (pašizmaksas samazināšana (izmaksu optimizēšana)); b) palielināt klientu daudzumu, palielinot tirgus segmentu Latvijas apģērba ražošanas tirgū, - tas nozīmē palielināt pārdošanas daudzumu; c) veidot pircējiem labvēlīgu attieksmi pret firmu “Ljuvek”, tās precēm, kvalitāti un cenām. Apskatīsim faktorus, kuri ietekmē cenu veidošanos firmā ‘’Ljuvek’’. Tie ir: - pieprasījums no cenas uz mūsu piedāvāto produkciju; - orientācija uz noteiktu tirgus segmentu: ja pastāv orientācija uz slāni ar vidēju ieņēmumu apjomu, tad cenām jābūt vidējām, bet, ja mēs orientējamies uz auditoriju ar augstāku ieņēmumu līmeni, tad produkcijas kvalitātei un cenām jābūt atbilstoši augstākām); - konkurentu cenas; - pašizmaksa, ražošanas izmaksas; - reklāmas izmaksas; - dažreiz tiek ražotas ekskluzīvas preces un cenas uz šīm precēm ir augstākas nekā parastajos gadījumos; - atkarībā no preču realizācijas kanālu veida. Ja prece ir realizēta caur dīlera tīklu, tad tā būs pārdota par dīlera cenām, ja prece tiek realizēta caur tirdzniecības aģentiem, tad cenā būs iekļauts tikai neliels uzcenojums (aģenta honorars); - tirdzniecības zīmes popularitāte (ja pircējs labi pazīst tirdzniecības zīmi, tad viņam arī jāmksā par imidžu). 2. Firmas “Ljuvek” produkts un darbības tirgus raksturojums. Firma “Ljuvek” nodarbojas ar drēbju ražošanu. Mēs cenšamies pārdot netikai preci (apģērbs), bet arī iespēju apmierināt savas vajadzības, savas vēlmes. Uzņēmums dara visu lai pircēji pievērstu uzmanību ‘’Ljuveka’’ precēm, nevis konkurentu precēm, lai klients, pērkot firmas “Ljuvek” drēbes, pērk arī skaistumu, ērtību, komfortu, patīkamu lietu, kuru klients var izmantot, apmierinot savas vajadzības. Firma “Ljuvek” ražo drēbes pārsvarā no naturāliem materiāliem, jo tie neizraisa alerģiskas reakcijas, tā ir ļoti ērta, komforta, tai piemīt tādas labas īpašības kā izturīgums, siltums. Kā ir zināms, pasaulē ir tendence izmantot tikai naturālus materiālus apģērba ražošanā, tāpēc lielākā daļa no firmas sortimenta ir izstrādājumi no kokvilnas, vilnas un linīm, tomēr uzņēmums arī ražo drēbes izmantojot sintētiskus materiālus. Uzņēmuma dizaineri seko modes tendencēm un tāpēc bieži mainās sortiments, jo pagaidām firma nav sevišķi liela, uzņēmums ražo nelielas partijas. Firma “Ljuvek” rūpējas par savu imidžu tirgū, tāpēc ražo preces tikai ar labu kvalitāti. Preces, ko uzņēmums piedāvā tirgū ir bez brāķa, pateicoties kavlitātes kontroles sistēmai, kura darbojas uzņēmumā. Preces kvalitāti vispirms pārbauda ceha meistars, bet pēc tam arī noliktavas kontrolieris. Tā kā firmas “Ljuvek” apģērbs ir ražots pārsvarā no naturāliem materiāliem, vadoties pēc pedējām modes tendencēm, tam piemīt labs izskats un ļoti augsta kvalitāte. Tas viss iepriekš pateikts dara firmas “Ljuvek” drēbes tik populāras Latvijas tirgū, kā arī kaimiņvalstīs. Firma “Ljuvek” darbojas monopolistiskās konkurences tirgū. To var raksturot sekojoši:
RādītājiMonopolistiskā konkurence
1. Dalībnieku skaitsLatvijas drēbju ražošanas tirgū darbojas ap 20 firmas, kuras tāpat kā firma “Ljuvek” ražo apakšveļu, kā arī importētāji.
2. ProdukcijaLatvijas tirgū ir piedāvāts ļoti plašs apģērbju sortiments un produkti ir saistīti.
3. KonkurenceKatra firma cenšas parādīt savu produkciju, reklamējot produkcijas kvalitāti, produkcijas īpašības, materiālu no kura produkcija ir saražota u.t.l.
4. Tirgus mobilitāteLatvijas drēbes tirgū ir ļoti ierobežota mobilitāte
5. Iespēja ietekmēt cenuLatvijas apģerbu tirgū var diezgan viegli ietekmēt cenas, jo produkcija ir dažāda pēc savas kvalitātes un materiāliem.
6. Bāzes cenaLatvijas drēbes tirgū bāzes cena veidojas pa analoģisko preču grupām, jo katra firma ražo savu sortimentu, kas sadalīts pa noteiktām grupām.
7.Bāzes cenas koriģēšanaLatvijas apģerbu tirgū bāzes cenas koriģē pēc konkurētspējas līmeņa. Tas notiek tāpēc, ka tirgus nav sevišķi liels un tirgū pastāv ap 20 ražotāju-konkurentu.
8.Ekonomiskās analīzes priekšmetsLatvijas apģērbu tirgū ekonomiskās analīzes priekšmets ir pārdošanas cenas mainīšanas intervāls.
9.Valstiskuma regulēšanaLatvijas apģerbu tirgus nav valsts regulēšanas.
No iepriekš teikta var izdarīt secinājumu: “Ljuvek” darbojas monopolistiskās konkurences tirgū: tirgū daudz pircēju un pārdevēju, kuri veic darījumus pamatojoties nevis uz vienu tirgus cenu, bet gan pamatojoties uz plašu cenu diapazonu. Plašu cenu diapazonu tirgū var noskaidrot sekojoši: drēbes ražotāji var piedāvāt pircējiem dažādas preces, kuras atšķiras viena no otras gan pēc kvalitātes, gan pēc īpašībām, gan pēc ārējā noformējuma utl. Pircēji redz starpību starp piedāvātām precēm un tāpēc ir gatavi maksāt par tām dažādas cenas. 3. Firmas “Ljuvek” pieprasījuma no cenas raksturojums un pieprasījuma elastība. 3.1. ‘’Ljuvek’’ uzņēmuma produkcijas pieprasījums no cenas. Jebkura firmas cena ir saistīta ar pieprasījumu uz firmas preci. Jo zemāka ir cena, jo augstāks ir pieprasījums un otrādi, jo augstāka ir cena, jo zemāks ir pieprasījums. Kā jau es minēju, firmas “Ljuvek” ražotās preces ir ļoti pieprasītas tirgū. Pie tam ir jāatzīmē, ka pieprasījums pēc ‘’Ljuvek’’ produkcijas aug. Tas viegli var noskaidrot ar to, ka cenas nav īpaši lielas, preces ražotas no dabīga materiāla un tām piemīt laba kvalitāte, kā arī pircēji ir nogurusi no importa preču kundzības ar vidējo, bet biežāk zemu kvalitāti. Īpaša pieeja sortimenta veidošanai, augsta kvalitāte, bieža kolekciju apjaunošana, vidējais cenu līmenis izveidoja situāciju, ka firmas “Ljuvek” nosaukums tiks biežāk atgādināts Latvijas apģērbu ražošanas tirgū, arī klienti to iegaumēs un pieprasīs veikalos tieši firmas “Ljuvek” saražoto produkciju. 3.2. Firmas ‘’Ljuvek’’ pieprasījuma elastība. No teorijas ir zināms, ka pieprasījuma elastība ir mērs, kas raksturo viena mainīgā reakciju uz cita mainīgā izmaiņām. Pieprasījuma elastību raksturojam ar skaitli, kas rāda, par cik procentiem izmainīsies viens lielums, ja otrs lielums izmainīsies par vienu procentu. Apskatīsim pieprasījuma elastību uz firmas ‘’Ljuvek’’ piemēra. Piemērs: Firma “Ljuvek” ražo viriešu vilnas bikses. Kāda modeļa cena palielinājās. Ja agrāk šo bikšu cena bija 28,00 Ls, tad tagad šis modelis maksā 32,00 Ls. Ražošanas apjoms arī izmainījās - tas samazinājās. Ja agrāk uzņēmums varēja pārdot 600 vienības mēnesī par cenu 28,00 Ls, tad tagad tikai 400 vienības par 32,00 Ls D Q = (400-600): 600*100 = 33,3% D P = (32,00 – 28,00): 28,00*100 = 14,3% E = 33,3/14,3 = 2,3 - citiem vārdiem pieprasījums mainījies 2,3 reizes straujāk nekā mainas cena. Pieprasījums ir elastīgs, jo E= 2,3 > 1. Firmām tirgū obligāti jāzin, vai pieprasījums uz firmas precēm ir elastīgs vai neelastīgs, lai koriģētu pēc iegūtiem datiem savu darbību tirgū. Zināšanas par pieprasījuma elastīgumu dod iespēju optimizēt uzņēmuma darbību, piemēram, no iepriekšaja piemēra ir acīm redzams, ka cenu paaugstināšana no 28,00 Ls līdz 32,00 Ls izraisīja kopēju ieņēmumu samazināšanu no 16800 Ls (28,00*600) līdz 12800 Ls (32,00*400), kas protams nav izdevīgs. Pieprasījums uz kādu preci tirgū nosaka maksimālu cenu, kuru firma var prasīt par šo preci. Minimālo cenu nosaka firmas izmaksas. Katra firma cenšas noteikt uz savu produkciju tādu cenu, lai tā pilnīgi segtu visas izmaksas, kuras radušās ražošanas procesa gaitā, realizācijas procesa gaitā utl., kā arī nodrošināt peļņu. 4. Firmas “Ljuvek” cenas un cenu veidošanas metodes. Kā zināms, maksimāla cena var veidoties pēc pieprasījuma, minimāla - pēc izmaksām, bet tomēr, lai firma veidotu savas vidējā diapazona cenas, to ietekmē konkurentu cenas un tirgus reakcija, jeb apstākļi. Firmai “Ljuvek” vispirms jāzin konkurentu cenas un konkurentu preces kvalitātes līmenis. Lai iegūtu šo informāciju firma “Ljuvek” prasa no saviem tirdzniecības aģentiem vākt šāda rakstura informāciju, lai pēc tam salīdzinātu savas cenas ar esošajām cenām Latvijas apģerbu tirgū. Zinot konkurentu cenas un konkurentu preces kvalitāti var noteikt savas cenas. Latvijas apģerbu tirgū cenas bieži nosaka tā: firma skatās uz konkurentu sortimentu un salīdzina to ar savu sortimentu. Tas nozīmē, ka cenu firma arī noteiks tuvu konkurenta cenai, bet jāņem vērā preces kvalitāti. Ja citai firmai ir tādas pašas preces, bet ar zemāku kvalitāti, tad nekādā gadījumā firmai nedrīkst prasīt par savām precēm līdzīgi konkurenta cenām. Prasīt lielāku cenu par savām precēm firma var tikai tādā gadījumā, ja kvalitāte ir augstāka nekā konkurenta precēm. 4.1. Firmas “Ljuvek” cenu veidošanas princips. Zinot situāciju tirgū (pieprasījumu), aprēķinātās izmaksas un konkurenta cenas, firma “Ljuvek” var izvēlēties cenas savām precēm. Cenas atradīsies intervālā starp pārāk zemām cenām, kuras nedod nekādu peļņu un pārāk augstām cenām, kuras neatļaus veidot pieprasījumu precēm. Atkarībā no tam, firmas “Ljuvek” vadība pieņem lēmumu, kādas cenas noteikt savām precēm. Jo iespējamās minimālās cenas ir veidotas pēc preces pašizmaksas, iespējamās maksimālās cenas ir veidotas pēc kaut kādām īpašībām. Konkurenta cenas dod mums tikai vidējo cenu līmeni Latvijas apģerbu tirgū, kuru firma “Ljuvek” ņem vērā noteicot savas cenas. 4.2. Firmas “Ljuvek” cenu veidošanas metode. Agrāk firma “Ljuvek” lietoja cenas veidošanas metodi, kuras pamatā bija “bezzaudējuma punkta aprēķināšana”. Firma “Ljuvek” mēģināja noteikt tādas cenas, kuras nodrošināja firmai vēlamo peļņas daudzumu. Šī metode saistīta ar bezzaudējuma punkta noteikšanu, ņemot vērā pastāvīgas un mainīgas izmaksas un variējot ar dažādām cenām pie noteikta ražošanas/pārdošanas apjoma. Protams, ka cenu noteica virs bezzaudējuma punkta. Bet šeit ir noslēpta problēma - pircēji var vispār nepirkt šo produkciju par tādu cenu, pat mazos daudzumos. Daudz kas ir atkarīgs no cenas pieprasījuma elastības, bet bezzaudējuma punkta grafiks mums nesniedz šo informāciju, tāpēc firma “Ljuvek” atteicās no šīs metodes un izvēlējās jaunu cenas noteikšanas metodi. Tagad firma “Ljuvek” izmanto jaunu cenu veidošanas metodi un tā ir “viedējie izdevumi plus peļņa”. Tā ir visvienkāršākā metode, kura ietver uzcenojumu uz preces pašizmaksu. Tā ir vispopulārākā metode Larvijas tirgū, tāpēc, ka: · ļauj pārdevējiem vairāk zināt par izdevumiem; · piesaistot cenu ar izdevumiem, pārdevējs atvieglo sev cenu noteikšanas problēmas; · viņš ne pārāk bieži koriģē cenas atkarībā no pieprasījuma svārstībām; · šo metodi tagad izmanto vairākas firmas, tāpēc cenas ir līdzīgas; · arī vairāki pārdevēji uzskata, ka šī ir godīgāka metode pret pircējiem un pārdevējiem; · pircēji saņem godīgu vinnestu, ja ir liels pieprasījums par ražošanā ieguldīto kapitālu. Lai būtu vieglāk saprast kā šī metode darbojas firmā “Ljuvek” cenu veidošanā apskatīsim piemēru.

Uzcenojuma %

pārdošanas cenai

=uzcenojuma summa naudas izteiksmē
pārdošanas cena
Jānoteic pārdošanas cena vīriešu kostīmam. Vīriešu kostīma pašizmaksa = 50 Ls; uzcenojums = 25%; pārdošanas cena = x - ? pārdošanas cena = pašizmaksa + (uzcenojuma % * pārdošanas cena) pārdošanas cena = 50 Ls + 25% no pārdošanas cenas; 75% no pārdošanas cenas = 50 Ls tad 75% = 50 Ls 100% = x x = 50*100/75 = 66,70Ls Vīriešu sporta kostīma pārdošanas cena ir 66,70 Ls. Tā tagad veido savas cenas firma “Ljuvek”. Bet, pirms galīgās cenas noteikšanas, firmai jāņem vērā ne tikai savas cenas ekonomiskie faktori, bet arī cenas psiholoģiskie faktori. Jo daži klienti skatās uz cenu kā uz kvalitātes rādītāju. Piedāvātās cenas vispirms jāpārbauda firmas cenu politikas ietvaros, jāpiedāvā atlaides gan tirdzniecības aģentiem (pasūtītājiem), gan arī pircējiem. 5. Firmas “Ljuvek” cenu veidošanas stratēģija. Piedāvātās cenas vispirms jāpārbauda cenu veidošanas politikas ietvaros. Dažādas firmas izstrādāja Latvijas tirgū savu “cenas tēlu”, piedāvājot atlaides un rīkojot izpārdošanas un arī reaģējot uz konkurentu cenu izmaiņām. Firma “Ljuvek”, izstrādājot cenas veidošanas stratēģiju, ņem vērā: - kā uz piedāvāto cenu reaģēs preces izplatītāji? - kā uz cenu reaģēs pircēji, vai nebūs sūdzības, ka cena ir pārāk augsta? - kā uz piedāvāto cenu reaģēs konkurenti? - vai piegādātāji nepalielinās savas cenas uz izejvielu, uzzinot firmas “Ljuvek” cenas? Uzņēmuma “Ljuvek” vadība, pieņemot lēmumu par cenas noteikšanu tirgū, saprot, ka firmai nav tiesības prasīt no tirgotājiem, lai tie realizētu firmas “Ljuvek” preces par kaut kādām noteiktām cenām. Uzņēmums var izteikt tirgotājiem savus priekšlikumus, lai cenas kopā ar tirgotāja uzcenojumiem nebūtu pārāk augstas, jo firmas “Ljuvek” cenu līmenis Latvijas apģērbu ražošanas tirgū ir vidējais. Firma “Ljuvek” uzskata, ka tai nav arī tiesības atteikties no pasūtījuma izpildīšanas, ja tirgotājs (pasūtītājs) veic savu neatkarīgu cenas politiku. Par galvenajiem mērķiem firma “Ljuvek” savā cenu veidošanas stratēģijā uzskata sekojošus mērķus: · samazināt cenu uz piedāvātajām precēm, pamatojoties uz pašizmaksas samazināšanu un apgrozījuma palielināšanu; · palielināt klientu daudzumu, paplašināt tirgus segmentu. Citiem vārdiem cenu veidošanas stratēģiju var raksturot kā agresīvu orientētu uz tirgus daļas palielināšanu – ‘’tirgus iekarošana ‘’. Peļņa ir bieži atkarīga no uzliktā uzcenojuma, bet pastāv arī citi ietekmējošie faktori, tā varētu būt atkarīga no pasūtītās preces daudzuma (partijas apjoma). Pie tam nedrīkst aizmirst ka katru preču partiju var pārdot ar dažādu uzcenojumu. Tadā gadījumā peļņa būs atkarīga no preču agrozījuma intensitātes un firmas darbības efektivitātes. 6. Firmas “Ljuvek” mikro un makro vides. Kā jau bija iepriekš pateikts darba 2.nodaļā, uzņēmums “Ljuvek” nodarbojas ar apģērbu ražošanu monopolistiskās konkurences tirgū. Šis tirgus raksturīpašības ir sekojošas: · tirgus dalībnieku skaits apmēram 20; · produkcijas plašs sortiments, produkti ir saistīti; · pastāv konkurence, katrs uzņēmums cenšas parādīt savu produkciju; · tirgum ir ierobežota mobilitāte; · diezgan viegli var ietekmēt cenas, jo produkti ir dažādi pēc savas kvalitātes un citām īpašībām; · pastāv bāzes cena, kura veidojas tirgū pa analoģisko preču grupas; · bāzes cenas koriģēšana notiek pēc konkurētspējas līmeņa; · ekonomiskās analīzes priekšmets ir saistīts ar pārdošanas cenas mainīšanas intervāla meklēšanu; · nepastāv valstiska regulēšana. Jebkuram uzņēmumam ir gan ārējā vide, gan iekšējā vide. Šīs vides ietekmē firmas darbību un uzvedību tirgū. 6.1. Firmas “Ljuvek” mikrovide.

Firmas “Ljuvek” kontaktauditorija

Tagad raksturosim katru shēmas elementu atsevišķi. a) Firma “Ljuvek”: Uzņēmums izstrādājot mārketinga plānus pamatojas uz informāciju, kuru sniedz firmas īpašnieks, grāmatvedis, dizaineri, pārdošanas departamenta vadītājs, mārketinga dienesta vadītājs, ražošanas cehu meistari, noliktavas vadītājs, kā arī veikalu vadītāji. Firmas vadība izstrādā mērķus, stratēģijas un firmas politiku. Mārketinga nodaļa izstrādā programmas un plānus, kurus apstiprina firmas “Ljuvek” vadība, pie tam mārketinga nodaļa sadrbojas ar grāmatvedību, lai zinātu kādus līdzekļus uzņēmums var izmantot, lai īstenotu dzīvē mārketinga plānus. “Ljuveka” dizaineri izstrādā jaunas kolekcijas un piegādes menedžeri cenšas atrast noteiktas kvalitātes materiālus, lai tās saražotu. Noliktavas vadītājs kopā ar veikalu vadītājiem veic uzskaiti, kāda sortimenta grupa labi pārdodas tirgū. No visa augstāk minētā var secināt, ka visas šīs vienības darbojas saskaņā, ciešā sadarbībā viens ar otru un katras vienības darbība skar firmas “Ljuvek” mērķus un stratēģijas. b) Firmas “Ljuvek” piegādātāji: Firma strādā gan ar vietējiem piegādātājiem (lini,vilna), gan ar ārzemju piegādātājiem (kokvilna,vilna). “Ljuvekam” ir ciešas saites ar piegādātājiem, jo strādājot sešus gadus Latvijas un starptautiskajā tirgos, uzņēmumam ir savstarpēji uzticīgas attiecības ar tiem. Mārketinga nodaļa uzmanīgi seko, kādas ir cenas piegādātāju tirgū, vai ir parādījušies jauni piegādātāji, kuri var piedāvāt izdevīgus nosacījumus, kas ļaus samazināt izmaksas. Ja cenas uz piegādātāja produkciju palielināsies, tad uzņēmumam arī jāpalielina cenas, lai nebūtu zaudējumu. c) Firmas “Ljuvek” mārketinga starpnieki: Uzņēmuma tirdzniecības starpnieki ir pārstāvji no tādiem veikaliem kā “Centrs”, “Sakta”, “Nelda”. ‘’Ljuvekam’’ ir izdevīgāk pārdot savu produkciju caur šiem starpniekiem, jo tie paši izplata firmas produkciju un pasūta dāžādas preču partijas no sortimenta. Partneri no Lietuvas, Igaunijas un Krievijas arī palīdz realizēt saražoto produkciju. Daudzums sakaru ar partneriem radījās no jau eksistējošiem kontaktiem. d) Firmas “Ljuvek” pircēji/pasūtītāji: Uzņēmums pēta savus klientus. Analīze rāda, ka ‘’Ljuvekam’’ darbojas sekojošos klientūra tipu tirgos: - patērētāju tirgus - tie ir pircēji, kuri pērk preces, lai personīgai lietošanai; - mazumtirgotāju tirgus - tie pērk produkciju, lai pēc tam pārdotu tās ar savu uzcenojumu Latvijas teritorijā; - starptautiskie apģērbu ražotāji, kā arī lielie vairumtirgotāji, kuri izvieto savu kolekciju ražošanas pasūtījumu ‘’Ljuvekā’’. e) Firmas “Ljuvek’’ konkurenti: Tā kā Latvijas tirgus ir diezgan mazs, ‘’Ljuvek’’ labi pazīst savus konkurentus. Ļoti izdevīgi un efektīvi var iegūt informāciju par konkurentiem starptautiskajās izstādēs. Tur var uzzināt konkurenta sortimentu, apskatīt produkcijas materiālu, kvalitāti utt. Protams ka pastāv arī no morāles viedokļa negatīvie paņēmieni informācijas vākšanai, tomēr ‘’Ljuvek’’ nekad pats nenodarbojas ar šīm ‘’netīrām tehnoloģijām’’, un cenšas arī aizsargāt savus noslēpumus no konkurentiem. f) Firmas “Ljuvek” kontaktauditorija: Tie visi iepriekš minētie elementi sastāda ‘’Ljuveka’’ kontaktauditoriju. Lai to sasniegtu un nodrošinātu ar informāciju ‘’Ljuvek’’ lieto dažādus līdzekļus: masu mēdiju līdzekļi, ielas reklāma utl.. Frmas ‘’Ljuvek’’ reklāmas kampaņa sastāv no dažiem posmiem. Tos nosacīti var sadalīt uz divām pusēm: reklāma no‘’Ljuveka puses un reklāma no starpnieku puses. Procesu var attēlot shematiski: 6.2. Firmas “Ljuvek” makrovide. Firmas “Ljuvek” makrovide ietver sevī tādus spēkus, kuri iet pret firmas darbības interesēm: demogrāfiskie spēki, ekonomiskie spēki, dabas spēki, tehnoloģiski-pētnieciskie spēki, politiskie faktori, kultūras faktori. Ko firmai “Ljuvek” nozīmē demogrāfiskie spēki - tas ir dzimstības samazināšanās Latvijā, cilvēku migrācija, izglītības līmeņa palielināšanās. Cilvēku migrācija un dzimstības samazināšanās ietekmē Latvijas tirgu, tas nozīmē, ka sašaurinās tirgus segmenti, sašaurinās patērētāju loks. Protams ka tā ir ļoti nosacīta pircēju loka sašaurināšana, tomēr tālejošā perspektīvā tai ir negatīva nozīme. Ekonomiskie spēki - tas ir uzņēmējdarbības aktivitātes samazināšanās, bezdarba līmenis, augsti nodokļi. Pēdējie statistiskie dati liecina par Latvijas ekonomikas atveseļošanu. Aktivizējas uzņēmējdarbība, daži no ‘’Ljuveka konkurentiem palielināja darba vietu skaitu. Lai uzņēmums varētu prognozēt tirgus attīstības tendences un saskaņā ar prognozēm plānot savu tālāku darbību, jābūt stabila ekonomika. Dabas spēki - naturālu materiālu deficīts; elektrības cenas palielināšanās, ārējās vides piesārņošana, arī valsts iejaukšanās, kā racionāli izmantot un atražot dabas resursus. Tā kā ir gadījumi, ka dažreiz tiešām grūti atrast liekus kokvilnas audumus Latvijas piegādātāju tirgū, uzņēmums sadarbojas arī ar ārzemju piegādātājiem (no Polijas, Krievijas, Lietuvas). Tas ļauj savlaicīgi atrisināt auduma trūkuma problēmu un izvairīties no dīkstavēm. Tehnoloģiskie-pētnieciskie spēki - zinātnes tehnoloģiskā progresa paātrināšana, jaunu tehnoloģiju izgudrošana, valsts kontroles pastiprināšanas lai neražotu zemas kvalitātes preces un bīstamas preces. Firma “Ljuvek” ar šādu problēmu var tikt galā, jo firmā ir ļoti stingra kontrole, lai nebūtu brāķa un lai visas preces būtu ar patiešām labu kvalitāti. Ja ‘’Ljuvek’’ ražos zemas kvalitātes produkciju, tas negatīvi ietekmēs firmas imidžu gan Latvijas, gan ārzemju tirgos, tas savukārt samazinās uzņēmuma pircēju skaitu konkurentiem par labu un pasliktinās uzņēmuma attīstības perspektīvas. Politiskie spēki - viena no svarīgākajām problēmām. Tas izpaužas neloģiskos politiskos lēmumos un nestabilā likumdošanā. Mūsu likumdošana bieži mainās un grūti prognozēt, kāda būs situācija tuvākajā nākotnē, īpaši nodokļu likumdošanā. 7. Firmas “Ljuvek” stiprās un vājās puses (SWOT analīze). Kā jau tika minēts, firma “Ljuvek” ir vidējais uzņēmums, kura ražo apģērbu. Firmai ir daudz konkurentu, sakarā ar to “Ljuvek” jābūt piesardzīgai, lai nezaudētu savas daļas (segmentus) Latvijas tirgū, kurš nav pietiekoši liels. Firma uzmanīgi seko un novēro savus konkurentus (konkurentu stiprās un vājās puses). Un savlaicīgi maina kaut ko savā darbībā, lai kompencētu konkurenta stipras īpašības ar savām priekšrocībām. “Ljuvek” novērtē savas pozīcijas tirgū un tāpēc labi zin savas vājās un stiprās puses, kā arī cenšas izvairīties no vājajām pusēm, un vēl vairāk pastiprināt savas stiprās puses. Veicot SWOT analīzi ‘’Ljuvek’’ cenšas labāk pazīst sevi (stiprās un vājās puses) lai optimāli veikt savu talāku darbību. 7.1. Firmas “Ljuvek” vājās puses. a) Latvijas tirgus, kur firmas pārdod savu saražoto produkciju (apģerbs mūsu gadījumā), nav sadalīts proporcionāli. Tā kā katrai jaunai firmai ir plašs sortiments, visas firmas vērtē savas daļas attiecīgi par katru sortimenta vienību (grupu). Un pēc ‘’Ljuveka’’ pētījumiem iznāca, ka tas ieņēm tikai 1/5 daļu vīriešu kostīmu ražošanā. Tā ir uzņēmuma vājā puse, jo, piemēram konkurentfirma ‘’Rīgas apģērbs’’ aizņem 1/3 no kopējā vīriešu kostīmu ražošanas tirgus. b) Ne pilnā apjomā tiek organizēta dažu pieprasītu produkcijas veidu reklāma, piemēram pidžāma, sporta bikses, šorti utt.. c) Nav liels noieta tirgus ārzemēs. Pēc Krievijas krīzes eksporta apjoms Krievijā un NVS valstīs ir ļoti mazs. d) Uzņēmums pats neveica reklāmas kampaņu kaimiņu valstīs, to netieši dara starpnieki. Pēc attīstības plāniem ir idēja atvērt nelielus veikalus Lietuvā un Igaunijā. Bet šis projekts vēl rūpīgi jāizvērtē. 7.2. Firmas “Ljuvek” stiprās puses. a) Firma ‘’Ljuvek’’ izmanto galvenokārt naturālus materiālus apģērbu ražošanā. Tas nosāka gan pasaules tendences, gan ērtības un drošības (neizraisa alerģīju) nosacījumi. b) Pēc iespējas ‘’Ljuvek’’ cenšas iegādāties izejvielas no vietējiem piegādātājiem. Arī pērk izejvielas no ārzemju partneriem, tomēr obligāti kontrolējot izejvielu kvalitāti. c) Pastāv daudzlīmeņu gatavas produkcijas kvalitātes kontroles mehanisms, kurš palīdz uzņēmumam veidot labas kvalitātes produkcijas ražotāja imidžu. d) Firmā “Ljuvek” labi sakārtots ir ražošanas mehānisms. Firmā strādā šuvējas ar lielu pieredzi un kvalifikāciju. Firmā “Ljuvek” vienmēr cenšas izveidot kaut kādu ērtu, vieglu un draudzīgu atmosfēru kolektīvā. e) Firmā “Ljuvek” ir plašs sadales tīkls. Uzņēmums sadarbojas ar dažādiem tirgotājiem. Lielākie produkcijas pasūtītāji ir veikali: “Centrs”, “Sakta”, “Nelda”. Ir arī brīvprātīgie tirdzniecības aģenti, kuri paši nāk uz firmu, izvēlas preces un pēc tam realizē tās, pēc kāda brīža parādās atkal ar jau lielākiem pasūtījumiem. Pamatojoties uz izdalītām uzņēmuma vājām un stiprām pusēm, var izveidot uzņēmuma modeli, kurš rādīs vaju un stipru pušu reakciju uz tirgus apstākļu maiņu un palīdzēs modelēt uzņēmuma darbību mainīgos tirgus apstākļos. Šis modelis var palīdzēt noteikt, kas vispirms ir jādara, lai attīstītu firmu, kā var izvairīties no draudiem, izmantojot uzņēmuma stipras puses, kā var līdz minimumam samazīnāt firmas vājas puses, vai vispār izvairīties no tām. 8. Firmas “Ljuvek” programmas un projekti. 8.1. Programmas: · jaunas kolekcijas radīšana Latvijas tirgū, pamatojoties uz jaunām modes tendencēm . Programmas uzdevums ir atrast pareizu laiku, kad var piedāvāt jaunas kolekcijas tirgū lai ieņemtu līdera pozīcijas tirgū ar jauniem ievēstiem modeļiem: klienti jābūt gatavi pieņemt jaunas kolekcijas, bet konkurentiem nedrīkst paspēt ieviest savas kolekcijas tirgū. · jauna iepakojuma un tās papildelementu (piem., maisiņi ar uzņēmuma logotīpu utt.) izstrādāšana. Programmas uzdevums izstrādāt jaunu iepakojumu, kuru var izdevīgi izkārtot veikala plauktos (ar pakaramo, caurspīdīgu, utt.), kura nesētu firmas kopēju tēlu (logotipu, devīzi, utl.). · optimizēt produkcijas noieta veicināšanas izmaksas; Programmas uzdevums - optimizēt produkcijas noieta veicināšanas izmaksas, saglabājot un paaugstinot atdevi no pieprasījuma stimulēšanas pasākumiem. Izmaksas, kuri rodas stimulējot pieprasījumu uz firmas “Ljuvek” precēm - reklāmas veikšana, izstādes rīkošana utt. – rezultātā palielina firmas ienākumus. Bet neapdomāta izmaksu samazināšana var negatīvi ietekmēt realizāciju un firmas peļņu, bet savukārt parāk lielas izmaksas var nedot gaidāmo efektu. · atrast jaunus materiālu piegādātājus; Programmas uzdevums - tuvākajā nākotnē izejvielu ražotāju izstādē nodibināt sakarus ar jauniem piegādātājiem; · samazināt cenas uz pagājušā gada kolekcijām; Programmas uzdevums - jānoskaidro, kāda ir situācija ar “vecajām” kolekcijām un jāizstrādā atlaižu sistēma, lai uzņēmumā nebūtu veco uzkrājumu; . 8.2. Projekti: · paplašinā savu veikalu tīklu Rīgā, kā arī atvert savus veikalus citās Latvijās pilsētās. Kā jau tika minēts, pēc ‘’Ljuveka’’ produkcijas pastāv liels pieprasījums. Lai to apmierinātu pilnā mērā, tiek paplašinātas ražošanas jaudas. Tomēr eksistējoša noieta sistēma nevar nodrošināt visus potenciālus pircējus ar servisu atbilstoši uzņēmuma imidžam, tāpēc ir nolēmts paplašināt savu veikalu tīklu. · atvērt veikalus Lietuvā un Igaunijā; Pagaidam šīs projekts atrodas dīgļa stadijā. Zinot situāciju tikai no partneru vārdiem, uzņēmums tagad tikai vāc informāciju un pēta Lietuvas un Igaunījas tirgus. Bet, ja pēc novērtēšanas būs redzams, ka veikalu atvēršana kaimiņvalstīs varētu būt izdevīga, tad ‘’Ljuvek’’noteikti realizēs šo projektu.