Каталог :: Логистика

Нормативный акт: Gaisa transporta politika

                       Gaisa transporta politika.                        
                               1999 – 2004                               
Šī politika ir izstrādāta, ņemot vērā
Latvijas Republikas ilglaicīgās ekonomiskās intereses,
saistības, ko Latvijas Republika ir uzņēmusies kā
Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas un Eiropas
civilās aviācijas konferences dalībvalsts, saistības, kas
izriet no Latvijas Republikas valdības noslēgtajiem
divpusējiem un daudzpusējiem līgumiem aviācijas
jomā, Eiropas Savienības gaisa transporta politiku un pieredzi, kas
gūta  restrukturizējot un modernizējot gaisa transporta
sistēmu, un nosaka pamatprincipus, kas jāievēro attīstot
gaisa transportu laika posmā no 1999. līdz 2004. gadam.
     1. Nozares attīstības mērķis.
Gaisa transporta nozares attīstības mērķis ir
maksimāli izmantojot visus pieejamos resursus un iespējas izveidot
drošu, ekonomiski efektīvu gaisa transporta sistēmu, kas,
optimāli iekļaujoties Eiropas un pasaules gaisa transporta
sistēmā, vispilnīgāk apmierinātu Latvijas Republikas
iedzīvotāju vajadzības pēc gaisa pārvadājumiem
un sniegtu maksimālu ieguldījumu Latvijas Republikas
ekonomikā.
     2. Nozares pašreizējā stāvokļa raksturojums.
     2.1. Nozares struktūra:
2.1.1. valsts pārvaldes un uzraudzības institūcijas -
Satiksmes ministrijas Aviācijas departaments un Civilās
aviācijas administrācija;
2.1.2.  infrastruktūras uzņēmumi - VAS lidosta “Rīga” un
pašvaldības uzņēmums lidosta “Liepāja”, gaisa
satiksmes vadības uzņēmums VAS “Latvijas gaisa satiksme”;
2.1.3. pārvadātāji;
2.1.4. vispārējā aviācija.
     2.2. Nozares tiesiskā regulēšana.
2.2.1. Gaisa transporta nozari regulē likums “Par aviāciju” un uz
tā pamata pieņemtie normatīvie akti.
2.2.2. Latvijas Republika kā Konvencijas par starptautisko civilo
aviāciju dalībvalsts ievēro tās pielikumos iekļautos
standartus, rekomendācijas un to grozījumus, kā arī citus
starptautiskos tiesību aktus, kurus tā ir parakstījusi.
2.2.3. Tiek veikta aviācijas jomu regulējošo normatīvo
aktu saskaņošana ar Eiropas Savienības normatīvajiem
aktiem, izstrādājot jaunus normatīvos aktus un izdarot
grozījumus jau spēkā esošajos, tajā skaitā
arī likumā “Par aviāciju”.
     3. Nozares attīstības uzdevumi.
     3.1.Nozares vadība.
3.1.1. Gaisa transporta nozares vadību  realizē Satiksmes ministrija.
3.1.2. Valsts politikas un pārvaldes realizēšanas funkcija ir
nodalīta no tehnisko un drošības standartu atbilstības un
ievērošanas uzraudzības funkcijas.
3.1.3. Dažas valsts funkcijas, kas attiecas uz aviācijas
drošību un tehnisko standartu atbilstības un
ievērošanas uzraudzību, tiks deleģētas pašlaik
veidojamai Eiropas aviācijas drošības institūcijai.
3.1.4. Latvijas likumdošanas harmonizācijas ar Eiropas
Savienības prasībām procesa rezultātā tiek
mainītas atsevišķas aviācijas pārvaldes
institūciju funkcijas. Lai paaugstinātu sistēmas
efektivitāti un drošību, tiek izveidota aviācijas
nelaimes gadījumu izmeklēšanas institūcija.
     3.2. Infrastruktūras attīstība
3.2.1. Ekonomiskā efektivitāte un drošība tiek
uzskatītas par galvenajiem kritērijiem izlemjot jautājumu par
valsts līdzekļu ieguldīšanu infrastruktūras
modernizācijā.
3.2.2. Infrastruktūras uzņēmumi valsts akciju sabiedrība
lidosta “Rīga” un valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa
satiksme” saglabā savu juridisko statusu.
3.2.3. Lidosta “Rīga” tiek modernizēta un paplašināta,
izmantojot tās iekšējos resursus, ienākumus, kas
gūti no pasažieru izlidošanas nodevas, un Eiropas
Savienības fondus.
3.2.4. Tiek pilnveidota gaisa satiksmes vadība, izmantojot valsts akciju
sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” iekšējos resursus.
3.2.5. Attīstot lidostas ‘’Rīga’’ un gaisa satiksmes vadības
VAS “Latvijas gaisa satiksme” infrastruktūru un optimizējot
sadarbību starp infrastruktūras uzņēmumiem un
pārvadātājiem, izveidot Rīgu par reģionālu
gaisa satiksmes centru.
3.2.6. Tiek izvērtēti pašvaldības uzņēmuma
starptautiskās lidostas “Liepāja” un vietējo lidostu
(Daugavpils, Ventspils, Rēzekne) attīstības projekti un
veicināta pamatotu projektu realizēšana.
     3.3.Pārvadātāji.
3.3.1. Latvijas Republikas pārvadātājiem tiek sniegts
maksimāls institucionāls atbalsts divpusējo starpvaldību
nolīgumu par gaisa satiksmi ietvaros.
3.3.2. Tiek veicināta Latvijas Republikas pārvadātāju
apvienošanās un to ierobežoto resursu koncentrācija.
3.3.3. Tiek atbalstītas pārvadātāju aktivitātes, kas
vērstas uz kopējas Baltijas valstu aviokompānijas
izveidošanu.
3.3.4. Lai garantētu pārvadājumu drošību, tiek
pastiprināta valsts kontrole pār pārvadātājiem.
Tā tiek realizēta saskaņā ar Satiksmes ministrijas
Noteikumu par gaisa pārvadātāju licencēšanas
kārtību jauno redakciju, kuru  līdz 1999.gada 30.maijam
paredzēts izstrādāt atbilstoši Eiropas Padomes 1992.gada
23.jūlija  noteikumu nr.2407/97 prasībām.
3.3.5. Tiek nodrošināta brīva pārvadātāju
konkurence divpusējo starpvaldību nolīgumu noteikto
ierobežojumu ietvaros.
     3.4. Vispārējā aviācija.
3.4.1. Ņemot vērā, ka vispārējā aviācija
ir kadru rezerve  komercaviācijai un ar valsts aizsardzību un
drošību saistītām aviācijas struktūrām,
organizatoriski un institucionāli tiek atbalstīta
vispārējās aviācijas attīstība.
     3.5. Divpusējo starpvaldību nolīgumu par gaisa satiksmi
sistēmas pilnveidošana.
3.5.1. Tiek turpināts paplašināt divpusējo
starpvaldību nolīgumu par gaisa satiksmi sistēmu,
realizējot Latvijas Republikas intereses un ņemot vērā,
ka beidzoties pārejas periodam ceļā uz Eiropas Savienību,
iespējama šīs funkcijas daļēja
deleģēšana Eiropas Savienības institūcijām.
3.5.2. Tiek slēgti pēc iespējas liberālāki
divpusējie starpvaldību nolīgumi par gaisa satiksmi, kas
nākotnē dos plašākas iespējas veidot
efektīvāku maršrutu  tīklu.
3.5.3. Tiek organizētas konsultācijas, lai panāktu
grozījumu izdarīšanu tajos agrāk noslēgtajos
divpusējos starpvaldību nolīgumos par gaisa satiksmi, kuru
noteikumi ierobežo gaisa satiksmes paplašināšanos.
     3.6. Integrēšanās Eiropas gaisa transporta sistēmā.
3.6.1. Eiropas vienotās aviācijas telpas līguma
noslēgšana ir valdības prioritāte gaisa transporta
nozarē.
3.6.2. Visu ar līguma noslēgšanu saistīto darbu vada un
koordinē Satiksmes ministrija.
3.6.3. Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas noteikumi aviācijas
jomā arī pārejas periodā tiek piemēroti tieši
saskaņā ar Eiropas vienotās aviācijas telpas līguma
projekta attiecīgo pielikumu un protokolu par horizontālo
adaptāciju.
     3.7. Aviācijas drošība.
3.7.1. Augsts un starptautiski atzīts drošības līmenis ir
gaisa transporta sistēmas darbības galvenais priekšnoteikums.
3.7.2. Līdz 2000.gadam tiek pabeigta pāreja uz Eiropas apvienoto
aviācijas institūciju (JAA) noteiktajiem standartiem, kas
iekļauti Apvienotajās aviācijas prasībās (JAR).
3.7.3. 2000.gadā tiek pabeigta iestāšanās procedūra
Eiropas aeronavigācijas drošības organizācijā
“Eirokontrole”.
3.7.3. Latvijas Republikas civilo gaisa kuģu reģistrā
komerciālo gaisa kuģu sadaļā no 1999. gada 1.septembra
vairs netiek reģistrēti gaisa kuģi, kas neatbilst Apvienoto
aviācijas noteikumu (JAR) prasībām.
3.7.4. Ņemot vērā, ka pasaulē apmēram 60%
aviācijas negadījumu ir notikuši personāla vainas
dēļ, tiek paaugstināta valsts kontrole pār personāla
atlasi, apmācību un uzņēmumu veikto atbilstības
novērtējumu.
3.7.5. Tiek plaši izmantots Starptautiskās civilās
aviācijas organizācijas un reģionālo aviācijas
organizāciju (ECAC, JAA, Eurocontrol) atbalsts un pieredze Latvijas
Republikas civilās aviācijas drošības sistēmas
uzturēšanā un pilnveidošanā.
3.7.6. Ņemot vērā prasības, kas izriet no
plānojamās pievienošanās Eiropas vienotās
aviācijas telpas līgumam, līdz 2000.gadam Satiksmes
ministrijā tiek izstrādāta civilās aviācijas
drošības paaugstināšanas programma.
     3.8. Vides aizsardzība.
3.8.1. Saskaņā ar Eiropas Padomes direktīvām līdz
2002. gadam tiek nodrošināta tādu gaisa kuģu
ekspluatācijas izbeigšana, kas neatbilst Konvencijas par
starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma 1. sējuma 3. daļas
2. sadaļas prasībām par trokšņa līmeņa
samazināšanu.
3.8.2. Līdz 2000.gadam tiek izstrādāta tāda
aeronavigācijas pakalpojumu maksas un nosēšanās maksas
sistēma, kas stimulēs modernākas
un videi nekaitīgākas aviācijas tehnikas izmantošanu.
     3.9. Speciālā izglītība.
3.9.1. Balstoties uz reālo pieprasījumu sadarbībā ar
Izglītības ministriju tiek izveidota speciālās
izglītības sistēma, kas apmierina aviācijas
uzņēmumu un valsts pārvaldes institūciju vajadzības
pēc kvalificētiem speciālistiem.
Ministru prezidents
V.Krištopans
Satiksmes ministrs
A.Gorbunovs
Vizas:
Valsts sekretārs
U.Pētersons
Juridiskā departamenta direktore
A.Ļubļina