Каталог :: Экономика

Курсовая: Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu

Rīgas Tehniskā Universitāte
Darba tirgus un darba alga. Arodbiedrības loma darba spēka tirgū.
Kursa darbs.
                                                         IEF, 1.kurss, bakalaurs
                                                Nataļja Hmeļņicka
                                                  Kursa darba vadītāja
                                                     Dr. oec. Natālija Gode
Rīga-2002
     

Saturs

Ievads 3 1. Darba tirgus 4 1.1. Darba pieprasījums 4 1.2. Darba piedāvājums 8 1.3. Līdzsvārs darba spēka tirgū 10 2. Darba tirgus formās. 13 2.1. Pilnīga konkurence. 13 2.2. Monopols. 13 2.3. Monopsons. 15 3. Darba alga. 17 3.1. Darba laiks un darba alga . 17 3.2. Darba algas “nacionālas atšķirības” . 17 3.3. Darba algas formas. 18 3.4. Darba algas noteikšana. 19 3.5. Algu un nodarbinātības problēma . 20 4. Arodbiedrībās. 22 4.1. Arodbiedrību jēdziens. 22 4.2. LBAS struktūra un institūcijas. 22 4.3. LBAS darbības programma . 23 4.4. Arodbiedrību politika tirgus ierobežošanas mīkstināšanai. 25 4.5. Arodbiedrību iedarbība uz darba algu. 27 Nobeigums 28 Izmantotās literatūras saraksts 30 Ievads Lai iestātos Eiropas Savienībā, Latvijai jātuvina tautsaimniecības attīstība un dzīves līmenis šīs savienības dalībvalstu līmenim. Viena no Latvijas tautsaimniecības attīstības grūtību izpausmēm ir mazs nodarbinātības līmenis, kas var bremzēt ekonomikas turpmāko izaugsmi. pirmkārt ,ja iedzīvotāju darbaspējas nav izmantotas, tad nav atdeves ieguldījumiem viņu fiziskajā un garīgajā attīstībā. Tā kā katra cilvēka dzīvē darbaspējas laiks ir ierobežots, tad maza nodarbinātība uzskatāma par makroekonomisko zaudējumu. Otrkārt, maza nodarbinātība pasliktina ģimeņu materiālo nodrošinājumu, it īpaši tad, ja tas ilgstošs vai atkārtots. Maza nodarbinātība ir faktors ar tālejošo ietekmi, jo samazina bezdarbnieku bērnu attīstības iespējas. Parasti viņi mācās skolā, taču nevar izvēlēties savām interesēm atbilstošāku mācību iestādi un piedalīties dažādas nodarbinātības un pasākumos, kas veidotu un attīstītu tieši viņiem piemītošās spējas. Lai nodrošinātu savas kvalifikācijas atbilstību augošajām darba tirgus prasībām, nemitīgi jāpapildina zināšanas, prasmes un iemaņas. Tas notiktu gan veicot ikdienas darbu, gan darba devēja piedāvātās mācības darbavietā un ārpus tās, gan ari pēc paša iniciatīvas. Lai līdzsvarotu piedāvājuma un pieprasījuma struktūru Latvijas darba tirgū, Nodarbinātības valsts dienests piedāvā profesionālo apmācību un pārkvalificēšanos, taču līdz šim tas nav varējis radikāli ietekmēt nodarbinātības līmeni. Pašreiz Latvijas darbaspēka tirgū pastāv vairākas dispozīcijas. Pirmkārt, tie ,kam darbs ir, tajā ir ļoti augstā mērā noslogoti, turpretī tiem, kam tās nav, ir ierobežotas iespējas to dabūt. Otrkārt, pastāv darba pieejamības nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un starp reģioniem, kā arī starp latviski runājošiem un tiem, neprot latviski. Treškārt, algas ir zemas un neatbilst lielajai darba slodzei. Ceturtkārt, disproporcija pastāv starp darba devēju vajadzībām pēc kvalificētiem darbiniekiem un pašreizējo šādu darbinieku pieejamību, kā arī izglītības sistēmas spēju sagatavot kvalificētus darbiniekus pieprasītajās specialitātes un perspektīvajās nozarēs. Pastāv arī pretruna starp pieaugošo tirgus spiedienu attiecībā uz darbaspēka mobilitāti un daudzu nodarbināto nepietiekamo spēju būt “mobiliem” darbā un karjerā. Mūsdienu ekonomika ir dinamiska, taču cilvēkiem būtiski svarīga ir droša un garantēta nodarbinātība, kā arī labi darba apstākļi, un šāda viņu vēlme ir saprotama. Latvijas darbaspēku tirgu pastāv divējāds izaicinājums. No vienas puses, pāreja uz tirgus ekonomiku prasa nopietnas strukturālas un institucionālas reformas, kas ir kopīgas visām pārejas valstīm. No otras puses, Latvijas ekonomikai, darbaspēka tirgum un izglītības sistēmai ir jāpielāgojas arvien straujākai globalizācijai. Nereti alga, ko saņem par darbu, ir zema, un, tomēr ir kādi ieguvumi naudā, tie ne vienmēr kompensē cilvēciskos zaudējumus. Visas šīs disproporcijas, ja tās neierobežo un nelīdzsvaro, var kļūt par kavēkli tautas attīstībai. 1.Darba tirgus. Kopējais darbaspēka tirgus ekonomikā aptver strādniekus. Makroekonomiskā analīzē parasti sākas, apskatot tādus rādītājus kā kopējā nodarbinātība vai kopējais nostrādāto stundu skaits, ignorējot to faktu, ka pastāv būtiskas atšķirības strādnieku prasmē. Kā ir zināms, darba tirgus- viens no 3 tirgum, uz kurām firmām ir veicīgāk jādarbojas, ja tie grib izdzīvot. Darba tirgus un kapitāla tirgus- galvenie tirgus veidi, uz kurām firmas pirks ražošanas faktorus. Darba tirgus izpēti sākas un beidzās ar darba pieprasījuma un piedāvājuma analīzi. Kas attiecās uz pieprasījumu, kurš eksistē darba tirgū, tad šeit ir darba devēji, kuri pieņem lēmumu par darba spēku pieņemšanu uz darbu atkarībā no stāvokļa, kurā atrodas visas 3 tirgi: kapitāla, preces un darbinieku. Kas attiecās uz darba spēka piedāvājumu, tad šeit ir tādas grupas, ka darbinieki un nākamie darbinieki, kuras lēmumi, kur strādāt un vai strādāt, pieņems ar uzskaiti iespējas pavadīt savu laiku. Ar saisti ir veselīgi pastāvīgi skatīt to faktu, ka galvenie rezultāti darba tirgus funkcionēšanai ir saistīti ar sekojušiem faktoriem: a)nodarbinātības nosacījumiem (t.i. darba algu, apbalvojuma līmeni, darba nosacījumiem) un b)nodarbinātības līmeni. Analizējot abus faktorus, ir nepieciešams izdarīt atšķirību starp dažādam profesijas grupām, kuras kopumā sastāda darba tirgu. Tajā pašā mēra ir svarīgi domāt arī par to, ka jebkurš rezultāts tirgus funkcionēšanās vienmēr ir atkarīgs tajā vai citāda mērā no tādiem faktoriem, ka pieprasījums un piedāvājums. 1.1.Darba pieprasījums. Sava darbībā firmas savieno dažādas ražošanas faktorus, pirmkārt, kapitālu un darbu, lai izlaižot preces vai izdarot pakalpojumus, kuras pārdod uz produkcijas tirgū. Kopējais apjoms izdarītas produkcijas un tas, ka firmas saista darbu un kapitāli, ir atkarīgs no pieprasījuma uz produktu, no tā, cik darba un kapitāla var saņemt pa dotām cenām, un no izvēles tas tehnoloģijas, kuras ir viņa rīcībā. Kad izpētām pieprasījumu uz darbu, gribētos uzzināt , kāda veidā darbiniekus skaits, aizņemtās uzņēmumā vai uzņēmumus rindā, ir atkarīgs no tam izmaiņām, kuras notiek vienā vai vairākas noradītas faktoros. Lielāko daļu sevišķo interesi iztēlo jautājums par to, kāda veidā darbinieku skaits mainās, kad mainās darba alga. Pieņemot, ka var mainīt darba algu, kura ir izmaksāta tajā vai citā rūpniecības nozarē liela laikā periodā, bet pie tām atlikāt nemainīgam izmantotas tehnikas līmeni un iekārtu ,nosacījumus ,uz kuriem ir pārstāvēts kapitāls, un attiecību starp cenu uz produktu un pieprasījumu uz produktu. Kas notiktu ar vajadzīgo skaitu darbu, ja pieaugtu darba samaksas likme? Pirmkārt, vairāk lielāka darba alga domā vairāk lielāku izlaiduma samaksu un parasti vairāk lielāku cenu uz produktu. Tā ka patērētājs reaģē uz vairāk augstam cenām, ko pērk mazāk, darba dēvēji cenšas samazināt gatavas produkcijas izlaidumu. Samazināts izlaiduma līmenis sava kārtā ved pie nodarbinātības samazināšanās (pie pārējiem vienādiem nosacījumiem). Tāda nodarbinātības saīsināšana saucas par mērogu efektu, t.i. priekšroka mazākas nodarbinātības pie mazākam mērogu izlaiduma. Otrkārt, pie darba algas izaugsmi ( domā, ka kapitāla cena nemainās ,ārkārtējo soli, sākumā) darba devēji cenšas samazināt ražošanas izmaksu, izmantojot tādu tehnoloģiju, kurā lielāku dalu atbalstītos uz kapitālu, bet nevis uz darba spēku tāda veida, ja darba samaksa izaugtu nodarbinātības līmenis samazinātos pie kapitāla ietilpīgo ražošanas veida aizbīdīšanas dēļ. Šīs otra iedarbība var būt nosaukta par aizstāvēšanas mērogu, par cik ar darba samaksas izaugsmi kapitāla ražošanas procesā aizvieto darbaspēku. Iedarbība dažādas likmes darba samaksas uz nodarbinātības līmenī var būt prezentētā tabulas formā, kurā vajadzīga darbaspēka skaita korelē ar darba samaksas līmeni .1.tabulā ir paradīta tāda pieprasījuma mērogs. Sadarbība starp darba samaksu un nodarbinātību, paradīta 1.tabulā, var būt izmantota lai paradītu pieprasījuma slīpi. Tā, uz 1. zīmējumā ir paradīta pieprasījuma slīpa ,kura ir izdarīta uz datiem, izmantotas 1.tabulā.pieveršot uzmanību tam, ka slīpa –kļūstot zemākai, t.i. parāda to, ka samazinoties darba samaksai, samazinās arī pieprasījums pēc darba. Tapāt pieverot uzmanību tam, ka sekojot izveidotai praktiskai uzskatīšanai ekonomiskos jautājumus, kustot darba samaksas likmes uz vertikālas ass, neskatoties uz to, ka šie likmi ir brīvas maināmas lielumi kontekstā pieprasījuma uz darbu kāda firmā. Pieprasījuma slīpa uz darbu parādā, kāda veida vajadzīgo nodarbinātības līmeni, izmērāmais vai nu darba stundu skaitu, vai nu darbinieku skaitu, mainās ar izmaiņām sakarā ar uz darba spēka maksu pie citām nemainīgam faktoram, kuri ietekmē uz pieprasījuma mērogu. Atkārtot arī tās, ka uz šos faktorus ienāk pieprasījuma līmenis uz produkti, nosacījumiem, pa kurām iegūstot kapitālu, un jau esošajiem tehnoloģijām. Bet ja darba alga Mainas, bet citi faktori –ne, tad var cerēt uz izmaiņām vajadzīga darba spēka līmenī, kustoties vai nu uz augšu, vai nu uz lēju pa pieprasījuma likmi.

Darba algas likme, dolāros

Vajadzīgs nodarbinātības līmenis

3 250
4 190
5 160
6 130
7 100
8 70
1.tabula. Pieprasījums uz darbu hipotētiskā rūpniecības nozarē. 1.zīm. Darba pieprasījuma slīpa. Kādas sekas būs ,ja būs izmaiņas vienā no faktoriem, kuras raksturo darba pieprasījumu? Pirmkārt, pieņemot, ka pieprasījums uz produkti kādas noteiktas rūpniecības nozares, t.i. pie jebkādas ražošanas cenas būs pārdots vairāk daudzāku preču vai pakalpojumus par kurām iet runa. Pieņemot tāda gadījumā, ka tehnoloģija un nosacījums, uz kuram var būt nopirkts kapitāls un dabūts darba spēks dotajai rūpniecībai, nemainās. Rūpniecības līmeņi būs, acīm redzams, augs ,ja firmas grib maksimizēt ienākumus, un mēroga efekts (vai produkcijas izlaidums) paaugstina pieprasījumu uz darbu pie jebkādas darba algas likmes. (Kamēr relatīvas cenas uz kapitālu un darbu paliek nemainīgas, aizstāvēšanas mēroga nebūs. ) Kāda veida izmaiņas jautājums pieprasījumā uz darbu var būt ilustrētā ar pieprasītas likmes palīdzību? Par cik jau esošas tehnoloģija un nosacījumi, paliek nemainīgas, izmaiņas jautājumā uz produkti noved pie augšanas uz darba pieprasījumu pie jebkādas darba algas likmes, kura dotajā brīdī prevalē. Ar citiem vārdiem, pieprasījuma slīpa uz darbu veselā kustas pa labi. Šī aizbidīdīšana pa labi, apzīmēts zīmējumā 2. no D uz D’, norada uz to, ka pie jebkādas iespējas darba algas likmes vajadzīgo darbinieku skaits pieauga. Otrkārt, pieņemts, ka pieprasījuma līmenis uz preci, tehnoloģija un nosacījumi pārdalīšanai darbam paliek nemainīgas, bet mainās kapitāla piedāvājums: kapitāla cena nokritīs uz 50% saildzinājumā ar pirmatnējo līmeni. Kāda veida šī izmainīšana ietekmē uz darba pieprasījumu? darba alga
D D’ 0 darbinieku skaits 2.zim. Aizbīdīšana jautājumā uz darbu pieauguma pieprasījuma uz preci dēļ Šīs analīzes metode jautājumā par pieprasījumu uz darbu pie cenas izmaiņām cita produkta ražošanu jau ir zināms; vajag saredzēt mēroga un aizstāvēšanas mērogus. Pirmā gadījumā, ja kapitāla cena kritis, tad arī samazinās rūpniecības izdevumi kritīs. Izdevumu samazināšana stimulē ražošanas pieaugumu, bet tāda izaugsmē paaugstina nodarbinātības līmeni pie jebkādas darba algas likmes. Mēroga efekts uz kapitāla cenām kristīšanu, tāda veidā, ved pie augšanās uz darba pieprasījumu pie jebkādas darba algas likmes. Par otro secinājumu kapitāla cenas kristīšanai kļūst aizstāvēšanas mērogs, saskaņā ar kūru kompānijas, reaģējot uz vairāk lētāku kapitālu, ņem uz uzbruņošanu kapitālvertīgas tehnoloģijas. Firmas dara aizvietošanu darbu uz kapitālu un izmanot mazāk darba spēka ražošanai viena un tā pašā gatavas produkcijas izmēra, nekā agrāk. Pie mazāka izmēra vajadzīgas darba spēka pa katrai darba algas likmei piedāvājuma slīpai ir tendencē pie kustībai pa kreisi. Tāda veidā, kapitāla cenas kritīšāna ved pie tā, ka izveidojās divas pretēji mērogi piedāvājuma darbā. Aizvietošanas mērogs kust piedāvājuma slīpi pa labi, kad tajā pašā laikā aizvietošanās mērogs- pa kreisi. Kā ir paradīts 3. zīmējumā, var dominēt vai viens vai otrs efekts. Tāda veidā, ekonomiska teorija nedod pilnīgu pareģojumu, kāda veidā kapitāla cenas samazināšana izmaina pieprasījumu uz darbu veselā. ( Kapitāla cenas paaugstināšana ved pie tādas pašas nenoteiktības darbaspēka piedāvājumā; šajā gadījumā mēroga efekts kust pieprasījuma likmi pa kreisi, bet aizstāvēšanas efekts- pa labi.) Hipotētiskās izmaiņas uz produkta pieprasījumā un kapitāla piedāvājumā, kuri jau ir minēti, tāpat kust pieprasījuma slīpi uz darbu. Svarīgi atšķirt aizbīdīšanu pieprasījuma slīpi un to kustību pa slīpi. Pieprasījuma slīpa uz darbu pārskatāmi parāda vajadzību uz darba spēka ka darba algas likmes funkciju( darba samaksa ir atzīmēta viena ass, bet vajadzīga darba spēka daudzumu- uz otrā.) Kad izmainās darba alga, bet citi faktori paliek sava vietā, pieprasījums uz darbu kūst pa slīpi. Taču kad izmainās viens no citām faktoram, tad kūst pati pieprasījuma līkne uz darbu. Pretēji darba algai šie faktori tieši zīmējumos nav attēloti, tajā paša laikā ka pieprasījuma likme uz darbu ir attēlotā. Tāda veidā, kad tie mainās, dominē dažāda sadarbība starp darba algu un vislabāko nodarbinātības līmeni, un tas izlamās pieprasījuma slīpas uz darbu kustības. Bet ja ir nepieciešamība lai paaugstinātu darba daudzumu pie dotas darba algas likmes, tad pieprasījuma slīpa kustas pa labi. Bet ja vajag mazāk darba spēka pie katras prevalējošas darba algas likmes, tad pieprasījuma slīpa kustas pa kreisi. darba darba alga Pieprasījums pēc alga Pieprasījuma kapitāla vērtības slīpa pie krītišanās augstām cenām Pieprasījuma Pieprasījums slīpa pie augstām pēc kapitāla cenām vērtības kritīšanas 0 darbinieku skaits 0 darbinieku skaits a) dominē mēroga efekts b) dominē aizstāvēšanas efekts 3.zim. Varēta aizbīdīšana darbā pieprasījumā kapitāla vērtības kritīšanas dēļ . Darba pieprasījums var būt analizēts uz 3 līmenim: 1.Lai analizētu darba pieprasījumu vienā atsevišķi ņemtā firmā, vajag izpētīt, kādā veidā darba alga, teicot, mašīnstrādnieku ietekmē uz viņa nodarbinātību pie viena lidmašīnu ražotāja. 2.Analizēj iedarbības darba algas augšanas uz mašīnstrādnieku nodarbinātību visā aviaceltniecībā vajag izmantot nozares pieprasījuma slīpo. 3.Un, beidzot, lai redzētu, kāda veidā darba algas paaugstināšana iedarbojas uz visu mašīnstrādnieku darba spēku tirgu visas ražošanās nozarēs, kur tas izmanto, vajag izmantot tirgu pieprasījuma likmi. Var arī izdarīt atšķirību starp darbu pieprasījumu īslaicīgā un ilgtermiņā periodā. Īslaicīgā termiņa laikā darba devējam grūti aizvietot darba spēku ar kapitālu( un otrādi) un patērētāji nevar nesamainīt zināmā mēra sava pieprasījuma uz preci atbildība uz cenu augšanu. Ir vajadzīgs laiks adaptācijai gan patērētāju, gan ražotāju uzvedībai. Ilgtermiņā laikā reakcija uz darba samaksas vai cita faktora, kurš izmaina darba pieprasījumu, izmainīšanu, protams, kļūst vairāk pilnīgāks un vairāk dziļāks. 1.2. darba piedāvājums. Lai izpētītu no sakumā darba piedāvājuma visai tirgu (pretēji vienas firmas piedāvājumam) izmantosim, ka ir piedāvāts sekretāru darba tirgus. Kāda veidā piedāvāts ar viņiem darba reaģēs uz darba algas izmaiņām? Ar citiem vārdiem, kāda veidā izskatās skala darba piedāvājuma sekretāru? Pieņemot, ka apbalvojums un darba alga citas profesijas darbiniekus paliek pastāvīgas, bet sekretāru darba alga aug. Tad var gaidīt, ka kļūst daudz cilvēku, kuri gribēs būt par sekretāri. Piemēram, katrs no 100 cilvēkiem, kuri beidz pēdējo klasi skolā, var izvēlēties starp to, vai kļūst par apdrošināšanas aģentu vai par sekretāri. Daļa no tiem dod priekšroku aģentam, pat tajā gadījumā, ja sekretāres darbs ir labāk apmaksāts, tāpēc kā viņiem patīk izbaudīt savus spēkus un satikties ar cilvēkiem. Citi gribēs kļūt par sekretāri, pat ja viņu darba alga būs zemāka, jo viņiem nepatīk siet kaut ko citiem. Kopā ar to daudzi būs gatavi iet vai nu uz vienu vai nu uz otru darbu, viņiem ir vienaldzīgi: apbalvojums jebkāda profesijā viņiem- svarīgākais faktors lai pieņemtu atrisinājumu. Ja sekretāri ir labāk apmaksāti salīdzinājumā ar apdrošināšanas aģentiem, tad vairāk abiturientus gribēs kļūt par sekretāriem. Bet ja aģentiem darba alga būs lielāka, tad tos skaita, kuri gribēs kļūt par aģentiem, pieaugs, bet, kuri gribēs kļūt par sekretāriem,- samazinās. Protams, pie sevišķi mazās darba algas sekretāra, tad neviens negribētu kļūt par to.
sekretāra darba alga Piedāvājums 0 sekretāru skaits 4.zīm. Sekretāres darba piedāvājuma slīpa darba tirgū. Tāda veidā, darba piedāvājums kāda konkrēta tirgū tieša mēra ir saistīta ar darba algas likmi, kuras dominē šajā tirgu, pie nosacījuma, ka darba alga citas profesijas paliek nemainīgas. T.i. ja darba alga aģenta paliek nemainīga, bet sekretāra- aug, tad vairāk cilvēku gribēs kļūt par sekretāri tikai apbalvojuma augšanas dēļ (tas pārskatāmi ir paradīts 4.zīm). Ka arī darba pieprasījuma slīpa, piedāvājuma slīpa ir paradīta tā, it kā citas cenas un darba algas paliek nemainīgas. Bet ja viena vai vairākas tādas cenas vai darba algas izmainās, tas ved pie tā, ka piedāvājuma slīpa kustas, bet ja darba alga apdrošināšanas aģentus paaugstinās, tad abiturientu daļa mainīs savu nodomu kļūt par sekretāri un izvelēsies apdrošināšanas aģenta karjeru. Paliek mazāk tos, kuri gribēs būt par sekretāri pie katras darba algas paaugstināšanās aģentiem. Grafiskā veidā (sk.2.zīm) aģentus apbalvošanas izaugsmē ved pie tā, ka kustēsies sekretāru piedāvājuma slīpo pa kreisi. Kad pieņem lēmumu kļūt par sekretāri, cilvēkam ir jāpieņem, kādu lēmumu par darba kārtošanu pieņems. Ja visi darba devēji dod sekretāres vietu piemēram viena kvalitāte, tad izvēle būs pieņemta apbalvojuma līmenī. Jebkāda firma, kura nav tālredzīga, piedāvās darba samaksu zemāk tas, kuru maksā citi, tāpēc viņa nevarēs ataicināt darbiniekus (vai, vismaz, nav iespējas pievilkt nevienu darbinieku vajadzīgas kvalifikācijas). sekretāra Sekretāru piedāvājums, darba kad darba alga aģentus ir: alga augsta zema 0 sekretāru skaits 5.zīm. Aizbīdīšana sekretāres darba piedāvājuma slīpa darba tirgū sakarā ar aģentus darba algas augšanu. No otras puses, ja nebūs ne vienas firmas, kura nebūs tik neprātīga, ka piedāvās vairāk lielāku darba algu, nekā pieņemtā, tāpēc ka viņa maksātu vairāk, neka tas vajadzētu, lai pievilkt darbiniekus vajadzīgajā skaita un kvalitātes. Šajā gadījumā piedāvājuma slīpa firmai būs horizontāla līnija, kas ir paradīts 6.zīm. Horizontāla līnija darba piedāvājuma firmai liecina par to, ka pie eksistējošas darba algas var dabūt visu vajadzīgo sekretāru skaitu. Bet ja tā maksātu mazāk, piedāvājums nokritis līdz nullei. Atšķirība noliekšanā starp tirgus un firmas piedāvājuma līknes ar pašu taisnu veidu ir saistītas ar izvēles tipu, kurš stāv pret darbiniekiem. Pieņemot izvēli, vai iestāties sekretāres tirgū, darbiniekam ir jāsalīdzina ka apbalvojumu, tā arī profesionālas prasības alternējoša piedāvājuma (šajā gadījumā, apdrošināšanas aģenti). Ja darba alga sekretāres krīt, tad mazāk ļaužu tiektos iziet uz sekretāru darba tirgū. Taču ne visi noies no šā tirgu, tāpēc kā aģenta un sekretāres profesija neaizstāj viena otru. Daži paliks par sekretāriem, pat pēc darba algas samazināšanas, tāpēc ka viņiem nepatīk prasības, kuras izvirza aģentu profesija. sekretāres darba alga, kuru piedāvā tirgus darba alga firmas
0 sekretāru skaits 6.zīm.Sekretāres darba piedāvājums firmai . Tiklīdz lēmums kļūt par sekretāri ir pieņemts, ir izvēle pie kāda darba devēja strādāt, jo alternatīvas praktiski neatšķiras viena no otras vienādas prasības dēļ. Tāpēc izvēle būvēsies tikai uz apbalvojumā. Ja firma piedāvās mazāku darba algu salīdzinājumā ar citām firmām, viņa zaudēs visus pretendentus. Tāda veida, horizontāla piedāvājuma slīpa ir atspēkojums atrisināšanai par sava darba piedāvājumu starp dažam vienādam alternatīvam. Jau bija runāts par to, ka firmām, kuras vēlas pieņemt uz darbu sekretāres, ir jāmaksā jau pieņemtu darba algu, ja viņi negrib zaudēt visus pretendentus uz vietām. Bet tas nav tieši tā. Ja firma piedāvā darba vietas, kuras ir salīdzinājumi ar citus firmas piedāvājumu, bet ar vairāk mazāku apbalvojumu veselā, viņa var tas dabūt, jo pretendenti var nezināt par apbalvojuma līmeni citas vietās. Taču kad paies kāds laiks informācija par mazu darba algu dabūs lielu zināmu, un drīz firma uzzinās, ka var pretendēt tikai uz mazāk kvalitatīvu personālu lai aizpildītu izveidotus darba vietas. Tā var nodrošināt sev kvalitatīvus darbiniekus pie darba algas mazāku par vidējo līmeni tikai tad, ja piedāvās nesalīdzināmo darba vietu (labākas darba apstākļi, garākas apmaksātas atvaļinājumi, un t.t). Tagadējā etapā pieņemts, ka atsevišķas firmas, ka arī atsevišķi darbinieki, kad viņi izpēta konkurenci darba tirgū, ir spiesti orientēties uz jau paņemtu darba samaksa līmeni, t.i. darba alga, kuru izmaksā visas firmas saviem darbiniekiem, ir ļoti tuva vidēji esošajiem. Bet ne katrs atsevišķs darbinieks, ne firmas nevar uzstādīt darba algu, kura sevišķi atšķiras no vidējas, un vienlaicīgi cerēt uz darba koplīgumu noslēgumu. 1.3.Līdzsvars darbaspēka tirgu. Tālāk pievēršot uzmanību kopējam darbaspēka tirgum , ignorējot atšķirības strādnieku starpā . 7.zīmējums parāda darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma līknes . Kopējais darbaspēka pieprasījums ir atkarīgs no algām , kādas firmas maksā , no cenām to ražotajām precēm un cenām , kādas ir citiem resursiem , ieskaitot izejvielas un iekārtas .Kā tikko bija minēts , pētot darbaspēka tirgu , vienkāršības labad pieņemot , ka visu preču cenas gan to preču cenas , kuras tiek ražotas , gan citu ražošanas resursu cenas ir nemainīgas . Pastāvot nemainīgām cenām , izmaiņas nominālajā algā ir vienādas ar izmaiņām reālajā algā (alga dalīta ar cenu līmeni ) . Reālā alga Darbaspēka piedāvājuma līkne (W) W2 W1 E W3 Darbaspēka pieprasījuma līkne
L2 L1 Nodarbinātības līmenis ( L , strādnieku skaits vai nostrādātas stundas) 7. zīmējums . Darbaspēka pieprasījuma izmaiņu sekas. Ja alga pazeminās , tad pieprasījums pēc darbaspēka pieaug . Samazinoties algām , darbaspēks kļūst relatīvi lētāks salīdzinājumā ar ražoto preču cenām , un darba devēji gribēs nolīgt vairāk strādājošos . Tādēļ darbaspēka pieprasījuma līkne vērsta uz leju , kā parādīts zīmējumā . Zīmējums arī parāda kopējo darbaspēka piedāvājuma līkni . Lai vienkāršotu situāciju , pieņemts , ka darbaspēka piedāvājums nav elastīgs (darbaspēka piedāvājuma elastīgums ir darbaspēka kvantatīvās izmaiņas (procentos ) dalītas ar atalgojuma izmaiņām (procentos ) Tādējādi maz elastīgs darbaspēka piedāvājums nozīmē , ka algu pieaugums par 1 procentu rada mazu darbaspēka piedāvājuma procentuālo pieaugumu . Pilnīgi neelastīga darbaspēka piedāvājuma līkne ir vertikāla , tas nozīmē , ka darbaspēka piedāvājums nemainās , pieaugot algām ) , t.i. , cilvēki vai nu strādā pilnu (četrdesmit stundu ) darba nedēļu , vai nestrādā nemaz , neatkarīgi no algu izmaiņām .Viena no priekšrocībām , izdarot šādu pieņēmumu , ir tā , ka mēs varam atlikt uz zīmējuma horizontālās ass , vai nu nostrādāto stundu skaitu vai nolīgto strādnieku skaitu . Nostrādāto darba stundu skaita pieprasījums un piedāvājums ir vienkārši strādājošo skaita pieprasījums un piedāvājums , pareizināts ar četrdesmit . Pieprasījuma un piedāvājuma analīzes pamatsecinājms ir , -līdzsvaram jābūt pieprasījuma un piedāvājuma līkņu krustpunktā E . Iemesls tam ir vienkāršs , ja alga tiks noteikta augstāka par līdzsvara algu W1 , piemēram , W2 , tad pieprasījums pēc darbaspēka būs L2 , t.i. ,daudz mazāks nekā piedāvājums L1 . Strādājošo piedāvājums būs pārmērīgi liels . Tie , kuriem nav darba , būs ar mieru strādāt par zemākām algām nekā esošas , un tas ietekmēs algas tiem , kuri jau strādā ( algas pazemināsies ) . Konkurences rezultātā algas samazināsies , un galu galā pieprasījums atkal būs vienāds ar piedāvājumu . Līdzīgi , ja alga tiks noteikta zemāka kā W1 , piemēram W3 , tad firmu pieprasījums pēc darbaspēka būs lielāks nekā piedāvājums . Firmu savstarpējā konkurence , lai piesaistītu deficīto darbaspēku , sekmēs algu pieaugumu atkal līdz W1 . Tikko veiktajā analīzē tika pieņemts , ka darbaspēka pieprasījums nav elastīgs , ir fiksēts . daudz reālāk ir pieņemts , ka , pieaugot algām , pieaugs arī to cilvēku skaits , kuri gribētu strādāt . Šī ir izvēle precētiem pāriem , kuri uzskata , ka ar pārāk zemu algu abiem laulātajiem neatmaksājas strādāt . ( Patiesi , sievietēs , kā darbaspēka resurss , ir ļoti jūtīgas uz algu izmaiņām .) 8.zīmējums parāda , ka pieaugot algām ,pieaugot arī to cilvēku skaits , kuri vēlas strādāt . Darbaspēka piedāvājuma līkne ir diezgan elastīga ( nevis absolūti neelastīga , kā tas bija 7.zīmējumā ) . Sākotnējā situācija analīzei ir nedaudz mainījusies : līdzsvars darbaspēka tirgū vēl ir pieprasījuma un piedāvājuma līkņu krustpunktā .

Reālā

alga Darbaspēka piedāvājuma (W) līkne W1

Iepriekšējā darbaspēka

pieprasījuma līkne W2 Jaunā darbaspēka

pieprasījuma līkne

L2 L1 Nodarbinātības līmenis ( L ,strādājošo skaits ) 8. zīmējums . Darbaspēka pieprasījuma izmaiņu sekas : elastīgs darbaspēka piedāvājums . Tālāk ņemot vērā darbaspēka pieprasījuma līknes virzību , kas attēlota 8.zīmējumā . Rezultātā darbaspēka tirgū izveidoja jauns līdzsvara punkts ar nodarbinātības līmeni L1 uz L2 , vēl arvien pastāv pilnīga nodarbinātība . Tas ir , ka viss tirgū esošais darbaspēks ir nopirkts . Tirgus ir sabalansēts . Un pēc definīcijas , ja tirgus ir sabalansēts , ir pilnīga nodarbinātība . Kad darbaspēka piedāvājuma līkne nav vertikāla , ka tas ir 8.zīmējumā , nepastāv vienīgais “pilnīgas nodarbinātības “ līmenis . Ar algu W1 ekonomikā ir pilnīga nodarbinātība , kad ir darbs mazākam skaitam strādnieku L2 . Lai gan konkurences pamatmodelī pieņemts , ka algas tiek noteiktas tādā līmenī , ka darbaspēka pieprasījums ir vienāds ar piedāvājumu , un nav bezdarba , taču reālais nodarbinātības līmenis var būt ļoti zems . Algas var būt tik zemas , ka daudzi cilvēki nepiekritis strādāt ar tik zemām algām . 2.Darba tirgus formās. Tāpat kā preču tirgum ,arī darba tirgum ir dažādas formas: 1. pilnīga konkurence; 2. monopols (arodbiedrība nosaka darba pārdošanas noteikumus); 3. monopsons (monopsony)(dotajam darba veidam ir tikai viens darba devējs); 4. oligopsons (oligopsony)(dažas firmas algo vienādu vai diferencētu darbu); 5. monopsonistiska konkurence (monopsonistic competition)(daudzas firmas pērk diferencētu darbu). 2.1.Pilnīga konkurence. Pilnīgās konkurences tirgū darba piedāvājumu nosaka divi faktori: 1. reālā darba alga; 2. darba robežprodukta lielums naudas izteiksmē. Pieaugot algoto darbinieku skaitam, samazinās darba robežprodukts naudas izteiksmē. Papildu darbinieku iesaistīšana tiks pārtraukta, kad darba robežprodukts naudas izteiksmē kļūs vienāds ar darba algas likmi. Neskatoties uz to, ka atsevišķu indivīdu darba piedāvājuma līkne var mainīt savu raksturu, darba piedāvājuma tirgus līkne parasti ir augoša. Tas ir tāpēc, ka nozare vai profesija, kurā ievērojami aug darba alga, kļūst pievilcīga un rodas darba piedāvājums no citām nozarēm vai profesijām, kur darba alga ir zemāka. Tirgus līdzsvars iestājas pieprasījuma un piedāvājuma līkņu krustpunktā (punkts E). Ja darba alga tiks noteikta augstāka par līdzsvara algu OE, piemēram, OE1, tad pieprasījums pēc darba būs OL1, bet darba piedāvājums būs OL4, t.i., piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Tie, kam nav darba, būs ar mieru strādāt par zemāku algu, un tas pazeminās arī strādājošo algas. Samazināsies piedāvājums, pieaugs pieprasījums. Tādējādi pieprasījums un piedāvājums izlīdzināsies un iestāsies līdzsvars. Ja alga tiks noteikta zemāka nekā OE, piemēram, OE2, tad pieprasījums pēc darba būs lielāks nekā piedāvājums. Lai piesaistītu darbiniekus, darba devēji būs spiesti palielināt darba algas. Tādējādi darba pieprasījums un piedāvājums atkal izlīdzināsies un iestāsies līdzsvars. 2.2.Monopols. Līdz šī laikam mēs domājam ,ka firmas pieņem cenas uz produktiem ka vajag. Bet ja firmai ir lieta ar ieslīpo uz leju pēc pieprasījuma viņas produkcijas ,t.i. ja aug tas nodarbinātu skaits un produkcijas ,bet cena pēdējas dilst ,tad maksimāls ienākums (MR) ,dabūts pēc pārdošanas pēdējas izdarītas produkcijas gabala ,ne būs vienāds ar to cenu (P) . Maksimāls ienākums būs mazāks produkcijas cenas ,tāpēc ka pazemināta cena lietojas pārdošanas laikā visas izdarītas produkcijas gabalos ,bet nevis pēdējas .Spēkā ar šo ,vienādojumi nenoteic pieprasījumu pēc darba ,ja tirgū ir monopolija . Tiekties pie maksimālām ienākumiem monopols ,kura darbojas konkurenttirgu pieņems uz darbu jaunus darbiniekus līdz tam laikam ,kad maksimāls naudas produkts (MRP) ne būs vienāds ar darba algu “ MRP =MR * MPL =W (1) Tagad mēs varām izteikt īslaicīgu pieprasījumu uz darbu caur reālu darba algu ,izdalot (1) vienādojumu ar cenu uz firmas produktu ,rezultātā iegūsim : (MR/P) * MPL =W/P (2) Tā kā maksimāls ienākums vienmēr ir mazāks ,nekā cena uz monopola produktu ,tāpēc attiecība (MR :P) (2) vienādojumā būs mazāka neka vieninieks .Tāpēc pie pārējiem vienādiem nosacījumiem pieprasījuma slīpē firmai ,kurā ir monopola uz savas produkcijas tirgu ,būs zemāk un kreisāk neka pieprasījums uz darbu ,raksturojošu tādu pašu firmu ,bet kura nav monopola .Ar citiem vārdiem ,pie citiem vienādiem nosacījumiem produkcijas izlaidums pie monopolā konkurences būs zemāk nekā pie konkurences ,tas paša attiecās uz nodarbinātības līmeni . Bet darba algas līmenis ,kuru maksa monopolists ,nav obligāti jāatšķiras no tas darba algas ,kura jau eksistē konkurentā tirgū ,taču nodarbinātības līmenis ir zemāk . Monopols ražotājs kādas preces var saņemt tikai nelielu sektoru darba tirgū ar noteiktam darbinieku tipu ,un tāpēc viņam ir jāpieņem jau noteiktas darba tirgu cenas ,neskatoties uz to ,kā preču tirgu viņš diktē cenas uz savu produkciju1. Tā ,kāda vietēja monopola firma var saņemt dominējošu vietu uz kādas preces tirgū ,bet kad viņai ir jāpieņem uz darbu kādu darbinieku ,to darīt šo viņai pienāks ar konkurenci ar citām firmām ,noliekot tam vispāratzīto darba algu . Ir arī tādi apstākļi ,pie kurām ,ka doma ekonomisti ,un firma -monopols var maksāt lielāku darba algu ,neka firmas ,kuri strādā konkurence viena ar otru2 . Monopols ,ASV vieniem no tiem ir atļauts eksistēt pēc likuma ,ir jāpakļaujas valdības regulēšanai ,kura ir vērsta uz to ,lai novērst virsienākumus. Tāda ienākuma regulēšana ,ka var domāt ,stimulē monopolas aplauzt lielāku darba algu ,nekā ja tie aplauztu ,ja būtu pilnīgi monopoli. Ir divi iemesli ,kuri noskaidro šo. Pirmais :valsts atļauj monopolijai pārnērst izmaksas uz produkta pircējus. Tāpēc monopolijas vadītāji ,kaut arī nevar maksimizēt ienākumus ,tiecas lai nodrošināt sevišķo stāvokli uz darba tirgus, uzstādot augstu darba algu un pārnesot izdevumus uz patērētāju lielas cenas formā. Iespēja maksāt lielāku algu saviem darbiniekiem atvieglo vadītāja eksistenci, ļaujot viņam ņemt uz darbu vairāk pievilcīgus ļaužu vai izvelēties darba tirgū darbiniekus ar pieprasītām raksturojumiem. Otrais :monopols, kuras nav apķertas ar valsts regulēšanu, varbūt, negribēja pievilkt pie sevis lieku uzmanību, ar saviem pārak lielām ienākumiem dēļ. Tas var būt pakalpot viņiem ka motīvu lai būtu augsta darba samaksa. Ar citiem vārdiem, lielākie ienākumi daļēji iemanto skatu augsti apmaksāto darbu kādam darbinieku kategorijām ,bet nav parastas darba apmaksas skata. Kā tā nebūtu ,datus par monopola izmaksātiem darba algu nav daudz, un tie nav viennozīmīgi. Nedaudzi izpētītāji pienāk pie izvada, ka firmas, kuri eksistē nozares ar mazu konkurentu skaitu, tiešām maksā saviem darbiniekiem vienādas 1Individs ,kurš pieņem jau noteikto cenu ,-tas ir tāds darbinieks ,kurš prezentē tik mazu daļu noteikta tirgu ,ka viņš nevar ietekmēt uz tirgus cenu .Sekojoši ,šādam indivīdam tirgus cena jau ir dota . Indivīds ,kurš nosaka cenu ,-tas ir tāds ,kuram ir pietiekoši monopola varas lai ietekmēt uz cenu . 2Pilno paskaidrojumu šīm argumentam sk. :Armen Alchian and Reuben Kessel, “Competition ,Monopoly , and the Puesuit of Money ,” in Aspects of Labor Economics ,ed. H.G.Lewis (Princeton,N.J.: Princeton University Press ,1962) kvalifikācijas vairāk, nekā firmas, kuri darbojas konkurenta tirgū. Taču citi izpētījumi regulējamas monopolā ieguva neviennozīmīgus datus par darba atalgojuma izmaksām tiem darbiniekiem, kuri ar vienādu kvalifikāciju tos un konkurējošas firma . 2.3.Monopsons. Kad tikai viena kompānija iestājas pircējam uz tirgū, tad viņa saucas par monopsonisko. A par cik viņa –vienīgais pircējs, tad viņa var ietekmēt uz darba algas izmēru. Atšķirība no konkurējošiem firmām, kuras ir iespiestās pieņemt jau esošo tirgū darba algas samaksas formas, kas atrod savu atspēkojumu uz horizontālas piedāvājuma slīpas, monopsonas kompānijas iegrūstās ar piedāvājuma slīpi, kura iet uz augšu. Ar citiem vārdiem, darba piedāvājuma slīpi šiem firmām –tas ir tirgus piedāvājuma slīpa. Lai palielinātu ražošanu monopsoniskai kompānijai ir jāpalielina darba samaksu. (Atšķirība no viņas, konkurējoša kompānija var palielināt ražošanu, turējāties jau eksistējošo līmeni darba samaksas tirgū, un var to darīt līdz tai laikā, kad darba samaksās līmenis nekritīs līdz tādiem izmēriem, kuri var pievēst pie darba tirgus sašaurināšanu.) Par neparastu aspektu firmas darbībā, kura ir piespiestā pieņemt ejošo uz augšu darba piedāvājuma slīpi, ir pārkāpšana maksimālas izdevumus uz darbu virs darba algas. Ja konkurējoša firma pieņem uz darbu 10 darba vietas nevis 9, tad stundām izmaksas uz papildošu darbinieku ir vienādi ar darba samaksas likmi. Bet ja 10 darbiniekus 9 vietā pieņēmis monopsona firma, tad viņai ir jāmaksā augstāku darba algu visiem darbiniekiem atskaitot nepieciešamību maksāt vairāk papildus darbiniekiem. Pieņemsim, ka tāda firma varēja pieņemt uz darbu 9 darbiniekus pie likmes –7 dolāri stundā, bet ja viņa gribētu pieņemt 10 darbiniekus, tad viņai ir jāmaksā 7,5 dolāri stundā. Tāda veidā, 9 darbiniekiem nācās maksāt 63 dolāri stundā (7*9) ,bet 10 –75 dolāri (7.5*10) ,kas nozīme maksu pēdēja darbinieka no norēķina 12 dolāri stundā- vairāk lielāk neka 7.5 dolāri stundā3. Maksimālas darba izmaksas pārkāpj darba likmi, un tās ietekmē uz monopsona uzvedību. Maksimālam ienākumam, a zināms, jebkādai firmai ir jāpieņem papildošu darbaspēku tiklīdz, kamēr maksimāls naudas produkts nepielīdzinās ar maksimālam izmaksām papildus darbiniekus (MCL). MRP = MCL (3) Par cik maksimālie izdevumi uz darbu monopsonistam ir lielāk darba algas likmi ,tad viņam jābeidz pieņemšanu uz darbu jaunus darbiniekus kāda punktā, kur maksimāls naudas produkts pārsniedz darba algu. Kā paradīts 9.zīmējumā, monopsonists pieņem uz darbu darbinieku skaitu vienādu ar EM , tāpēc ka tieši šajā punktā maksimāls naudas produkts ir vienāds ar maksimālam izmaksām uz darbu (punkts X). tomēr monopsoniskai firmai darba samaksa iz mazāka nekā maksimāls darba samaksas līmenis ,kurš ir nepieciešams lai paņemtu uz darbu EM darbiniekus, kurš varēts būt atrasts uz piedavajuma slīpē, -tas ir WM( punkts Y). Tāda veidā, 3Šeit pieņēmām no hipotēzes, ka monopsons nezina, kādus darbiniekus viņš var pieņemt par 7 dolāriem stundā, bet kādus par 7.5 dolārus stundā. Viņam ir zināms tas, ka ja viņš grib pieņemt 10 darbiniekus, viņam ir jāmaksā 7.5 dolāri stundā, bet ja viņš vēlās pieņemt 9, tad viņām ir jāmaksā tikai 7 dolāri stundā. Tāpēc visi darbinieki saņem vienādu darba algu. naudas produkts. Ja zīmējums 9.paradītu situāciju konkurentā tirgū, katra firma pieņemtu uz darbu darbiniekus kamēr maksimāls naudas produkts nebūtu vienāds ar darba algu. Tad grafiks MRP kļūst par pieprasījuma likmi uz darbu. Šajā gadījumā darba alga būtu vienāda ar W C, bet nodarbinātība būtu vienāda ar EC. pieverot uzmanību uz to, ka uz monopsona tirgū darba samaksa un nodarbinātība būtu mazāka neka WC un EC .Tīri monopsono kompāniju tirgū ir nedaudzu tas skaita samazinās: par piemēru var būt ogļrača ciemi, kuri atrodas tālākas ciemos; vai arī cukura plantācijās, kur cukura un ogļrača kompānijas ir gandrīz vienīgas darba devējas. Ir arī, taču, darba devēji, kuri ir pietiekami lieli tirgum, un tāpēc viņiem nākas iegrūsties ar ejošu uz augšu piedāvājuma slīpi. nomināla Maksimālie darba izdevumi (MLC ) darba alga X Piedāvājums
WC Z T WM Y Maksimāls naudas produkts (MRP) 0 EM EC ET Nodarbināto skaits 9.zīm. monopsons efekts. Dažādi ekonomisti domā, ka daļēji par monopsono tirgu ir medmāsu darba tirgus, tieši mazas pilsētas. Lielāka daļa medmāsu strādā slimnīcas, bet mazas pilsētas parasti ir tikai viena slimnīca. Viņuprāt ,tādas slimnīcas uzvedas tieši ka monopsoni un maksā mazāku darba algu, neka maksātu tādos apstakļos.4 Tajā paša laikā medmāsu darba tirgus raksturo monopsona, tad tas palīdz saprast, kāpēc ir medmāsu trūkums. Pie darba algas līmeņa WM (sk. Zīmi. 9.) darba devējs – monopolists –dotajā piemēra- slimnīca –pieņems uz darbu E M medmāsu, tāpēc ka tika tad maksimāls ienākums un maksimālie izdevumi būs vienādi. Bet ja visas medmāsas būs paņemti uz darbu uz darba algu vienādu ar WM ,tad kopējais skaits pieņemto uz darbu medmāsu būs vienāds ar ET. bet par cik pie WM piedāvājums nesasniedz punktu ET, tad medmāsas pietrūkst. Tāda gadījumā slimnīcas vadītājam, varbūt, ir jāpadomā par to, lai pieņemt uz darbu vairāk medmāsas uz darba likmi vienādu ar WM, bet varbūt viņš nevar un negrib šo, lai nepalielinātu nodarbinātību vairāk pār līmeni EM! medmāsu trūkums, tāda veidā, vairāk šķietā nekā ir īstenībā. Vēl viens piemērs monopsoniskām tirgum ir skolotāju darba tirgus ārpus lielām pilsētām. Nedaudz, taču, rāda uz to, ka privātfirmām l ielas pilsētās ir pietiekošas varas, lai lai būtu monopsonām. Koncentrēšana darbaspēka nedaudzu darbadevēju rokas maz ietekmē uz izmaksātam darba algām.
4 Par cik monopsonist nekad neuztver darba samaksu kā kādu doto, tad viņam nav darīšanas ar paprasījuma slīpi darba tirgū, vienādi ar to ka monopolistam preču tirgū nav darīšanās ar savas produkcijas piedāvājuma slīpi. 3.Darba alga. Kā jebkurā tirgū, arī darbā tirgū mūs interesē preces (darba) cena, pieprasījums un piedāvājums. Mūsdienu ekonomikas teorija par darba cenu uzskata darba algu. Darba alga (W) uzņēmumam ir šī ražošanas faktora izmaksas, bet darbiniekam, kurš ir šī faktora īpašnieks, darba alga ir ienākums, ko tas gūst, realizējot ražošanas faktoru. 3.1.Darba laiks un darba alga . Laiku ,kurā cilvēks strādā ,sauc par darba dienu ir darba laiku . Darba laika ilgums ir mainīgs lielums ,bet tam ir noteiktas robežas .T maksimālo ilgumu nosaka divi faktori : Cilvēks nevar strādāt 24 stundas diennaktī ,jo viņam ir nepieciešams laiks miegam ,atpūtai ,ēšanai ,t.i. darba spēju atjaunošanai . Darba laika robežu nosaka morāli sociāla rakstura prasības ,jo cilvēkam bez fiziska spēka atjaunošanas vajag apmierināt arī garīgās vajadzības . Atbilstoši Latvijas republikas likumdošanai ir noteikts maksimālais darba laiks –40 stundas nedēļā ,tomēr var būt arī nenormēts darba laiks vai saīsināts darba laiks .Faktisko darba laika garumu ietekmē darba intensitāte ,rūpnieciskā cikla fāžu kustība ,bezdarba līmenis .darba laika ilgums lielajos un valsts uzņēmumos parasti tiek noteikts pēc uzņēmēja uz arodbiedrību vienošanās .Mazās firmās spēkā parasti ir privātas vienošanās ar darba devēju . Apskatot arī ,kā darba laiku ietekmē darba ražīgumu un darba intensitāte . Darba intensitāte raksturo darba spraigums ,kas ir fiziskās un garīgās enerģijas patēriņš laika vienībā .Augsta darba intensitāte ir viennozīmīga ar darba dienas pagarinājumu. Tātad ,jo intensīvāks darbs ,jo vairāk var veikt laika vienībā . Darba ražīgums rāda ,kās produkcijas daudzums tiek saražots vienā laika vienībā . Te svarīga loma ir zinātnes un tehniskas progresam . Zinātniski tehniskā revolūcija radījusi darba rakstura izmaiņas .darbs kļuvis kvalificētāks ,palielinājies laiks ,kas tiek patērēts kadru sagatavošanai ,jo cilvēkam jāstrādā ar komplicētām mašīnām un mehānismiem ;darbiniekiem jāsaprot tehnoloģiskā procesa būtība ,jāprot rīkoties ar dārgām ,sarežģītām iekārtām ,izrādīt iniciatīvu .Tādēļ arvien lielāka nozīme ir strādājošo izglītošanai ,un tam tiek patērēts arvien vairāk laika .Arī Latvijā pēdējos gados progresīvākajos uzņēmumos lieli līdzekļi un daudz laika tiek ieguldīts strādājošo izglītības un zināšanu līmeņa paaugstināšana. 3.2.Darba algas “nacionālas atšķirības” . Darba algai piemīt arī nacionālas atšķirības .Tas it saistīts ar attiecīgās valsts tradicionālo dzīves līmeni .Šīs atšķirības ir atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem ,no algoto darbinieku kārtas veidošanās nosacījumiem ,jo kultūras līmeņa ,no nacionālām un pat reliģiskām tradīcijām . Vēsturiskās attīstības atšķirības noteica arī to ,ka pirms Ⅱ pasaules kara Latvijā Latgales strādnieki parasti saņēma zemāku atalgojumu nekā Kurzemes un Vidzemes strādnieki ,taču vēl mazāk maksāja polu un lietuviešu viesstrādniekiem . Ar šo faktu būs jārēķinās tiem ,kuri vēlas doties piepelnīties ārzemēs .Daudzās valstīs viņiem būs jāsastopas ar slēptu nacionālo diskrimināciju ,par vienu un to pašu darbu saņemot vairākas reizes mazāku atalgojumu nekā pamatnācijas iedzīvotāji . Diemžēl tā ir realitāte ,kuru latvieši var pārbaudīt ,piemēram ,Vācijā un Norvēģijā . 3.3.Darba algas formas. Darba devējs ,slēdzot līgumu ar darba ņēmēju ,parasti nosaka arī atalgojumu .būtiska nozīme ir darba algas formai . Laika darba alga dod iespēju atbilstoši nostrādātajam stundu skaita atalgo tos ,kas strādā nepilnu darba dienu ,papildus (parasti pēc augstākas likmes ) apmaksāt virsstundas –ilgāku darbaspēka izmantošanu ,nekā to paredz darba dienas garumu tiesiskā regulēšanu . Gabaldarba alga maksā pār noteikta skaita darba operāciju veikšanu ,izstrādājumu izgatavošanu utt. Lai varētu īstenot šādas algas uzskati un izmaksu ,nepieciešams vienības izcenojums .Vajadzīga darba detalizēta normēšana . Uzskata ,ka gabaldarba alga veicina augstu darba intensitāti ,nodrošina darba ņēmēja paškontroli pār darba ritmu ,izskauž nepamatotus darba kavējumus .prakse liecina ,ka attīstītās brīva tirgus ekonomikas valstīs dominē laika darba alga ,jo: -plaši tiek lietota tāda tehnika un tehnoloģija ,kas ļauj lietot tikai darba algu (tehnoloģisko procesu norise nav tik ātri un vienkārši izmaināma ). -parasti konveijeru strādā ar noteiktu ritmu ,un gabaldarba samaksai šeit nav jēgas . -arvien lielāks kļūst dažādu automātu apkalpotāju skaits ,kuru darba normēšana un uzskaite ir pārāk dārga un neattaisnojas . -ja lieto gabaldarba samaksu ,bieži nepieciešama dārga un izvērsta uzskaite par daudzām darba operācijām. -laika darba uzskaite ir daudz vienkāršāka un lētāka par gabaldarba uzskaiti . Akorddarba algu parasti lieto tad ,kad strādājošo grupai noteiktā laikā ar sava darba veikumu ir jānodrošina paredzētais gala rezultāts .darba līgumā tiek noteikta kopēja darba alga par darba rezultātu ,ievērojot kvalitātes kritērijus .Akorddarba algu lieto celtniecībā ;tās paveids ir ari zinātnieku atalgojums saskaņā ar mērķa finansējumu konkrētam pētījumam ar stingri noteiktu gala rezultātu .Premiāla darba algas sistēma .Gan gabaldarba algu ,gan laika darba algu var papildināt ar prēmiju sistēmu .prēmiju lielumu regulē noteikti rādītāji .Piemēram ,gabaldarba algai prēmijas lielumu nosaka atkarība no izstrādes normas pārsniegšanas pakāpes ,ja ir ievērotas kvalitātes prasības .Prēmijas var tikt paredzētas par bezavāriju darbu ,par profesiju savienošanu ,par kvalitāti u.tml. Strādājošo darba alga var tikt papildināta ar piemaksām atkarībā no uzņēmuma gūtās peļņas mēnesī ,ceturksnī ,gadā. Nominālā darba alga ir pēc tarifiem ,likmēm un saskaņā ar līgumiem aprēķinātā darba alga pirms dažādu atskaitījumu izdarīšana .darba algas saņēmēji to bieži dēvē par darba algu uz “papīra” .Šo lielumu sauc arī par bruto algu .Tai ir liela praktiska nozīme :tā ir ražošanas izmaksu elements ,bāze attiecīgo nodokļu aprēķiniem .Arī pensiju aprēķinos bieži izmanto šo algu “uz papīra” . Nomināla darba alga ,ko aprēķina konkrētam darba ņēmējam ,ir atkarīga no vairākiem faktoriem : -specialitātes ; -izglītības līmeņa ; pieprasījuma un piedāvājuma attiecīgas darba tirgū ; nostrādāto stundu izpildes ;darba kvalitātes utt. Darba ņēmēja gan vairāk interesē alga “uz rokas” .Tas ir algas lielums ,ko izmaksā vai pārskaita algas ņēmēju kontā .To sauc arī par neto algu .Tā naudas summa ,kas paliek pāri no bruto algas pēc dažādiem maksājumiem . Visvairāk darbinieku interese reālā ,t.i. ,precu daudzums (ražojumi un pakalpojumi) , ko var nopirkt par saņemto darba algu .Reālās darba algas lielums ir atkarīgs no neto algas lieluma un nacionālās vienības pirktspējas .Lai spriestu par dzīves līmeni kādā valsti , jāanalīze reālās darba algas dinamika .tas īpaši svarīgi ir inflācijas apstākļos ,kad patēriņa cenu pieaugums parasti apsteidz gan bruto ,gan neto darba algas pieaugumu .Samazinās pirktspēja un ari reālā darba alga . Darba algas diferenciācijas diapazons ir ļoti plašs . Latvijā tiek noteikta minimāla darba alga –Ls 50 mēnesī (saskaņa ar LR MK noteikumiem Nr. 439) un minimālā stundas tarifu likme –Ls 0,296 .Tas nozīme ka darba alga nevar būt mazāk min darba algas līmeņa .

Gads

Tautsaimniecībā nodarbināto vidējā neto darba samaksa

Patēriņa cenu indekss

Tautsaimniecībā nodarbināto reālā darba samaksa

1995147136108
199612112597
199710711891
1998112108104
1999110105105
10.zim.Tautsaimniecībā nodarbināto reālās samaksas dinamika Latvijā ( procentos pret iepriekšējo gadu) 3.4.Darba algas noteikšana. Vispirms atbilstoši algu likmēm un tarifikācijai darbiniekiem aprēķina mēnesī nopelnīto naudu ( bruto darba alga) . No šīs summas vispirms aprēķina ar ienākumu nodokli apliekamo naudas summu .To dara šādi: Sociālas Ar nodokli Ls 10,50 par katru Ar ienākuma Bruto alga - apdrošināšanas - neapliekama - apgādājamo nepiln- = nodokli aplie- iemaksas-9% summa(Ls 21) gadīgo bērnu kamā summa
Ienākumu no kura jāaprēķina ienākuma nodoklis noapaļo .no šīs summas aprēķina ienākuma nodokli –25% .Tālāk seko ‘tīras’ darba algas aprēķināšana : Sociālas Bruto alga - Ienākuma - apdrošināšanas = Neto darba nodoklis iemaksas alga Tādā veida tiek aprēķināta darba alga strādniekam ,kurš strādā pēc nodokļu grāmatas .Bet ja strādniekam ir nodokļu karte ,tad darba algas aprēķins tiek īstenots šādā veidā Sociālās Ar ienākuma nodokli Bruto alga - apdrošināšanas = apliekama summa 3.5.Algu un nodarbinātības problēma . Izrādās , ka aplūkotās izmaiņas nodarbinātības ( vai bezdarba ) līmeni un algu līmeni ir samērā grūti saskaņot ar konkurences pamatmodeli . Ja šo modeli lietotu arī darbaspēka tirgū , kā to darīja klasiskās skolas pārstāvji , teiktu , ka , samazinoties darbaspēka pieprasījumam ( piemēram , recesijas laikā ) , samazināsies arī reālā darba alga . To ilustrē 11. zīmējums .
Alga ( W ) Darbaspēka piedāvājuma līkne W0 Darbaspēka pieprasījuma līkne W0
Nodarbinātības līmenis (L) 11. zīmējums .Darbaspēka pieprasījuma un reālās darba algas izmaiņas . Pieprasījuma līknei virzoties pa kreisi , galarezultātā samazinās arī alga . Ja darbaspēka piedāvājumu būtiski neietekmē algu izmaiņas (neelastīgs piedāvājums) , kā to rāda piedāvājuma līknes slīpums , algu samazinājums var būt ievērojams . Taču neliekas , ka tās varētu būt arī reālajā dzīvē . Tas parāda , ka izmaiņas bezdarba līmenī gandrīz neietekmē reālo darba algu . Bija arī tas , ka reālās algas pat palielinājās , neskatoties uz lielo bezdarbu . Šādām algu izmaiņām ar svārstīgu nodarbinātības līmeni , var būt trīs dažādi izskaidrojumu . Pirmkārt – darbaspēka piedāvājuma līkne ir gandrīz horizontāla un darbaspēka pieprasījuma līkne ir mainījusies tā , kā attēlots 12.a. zīmējumā . Ja pieprasījums samazinās , tad nodarbinātības līmenis mainās , reālajai algai gandrīz nemainītie . Šajā gadījumā nodarbinātības līmeņa samazināšanās neizjauc nodarbinātības līdz- svaru atbilstoši definīcijai , jo tirgus pieprasījumu un piedāvājumu atkal līdzsvaro Tirgus virza darbaspēka piedāvājumu pa piedāvājuma līkni līdz jaunajam līdzsvara punktam . Gandrīz visi ekonomisti noraida šo izskaidrojumu , jo ir daudz pierādījumu , ka darbaspēka piedāvājuma līkne ir relatīvi maz elastīga , nevis gandrīz horizontāla Otrs iespējamais izskaidrojums ir – pārvirzās darbaspēka piedāvājuma līkne , kas kompensē darbaspēka pieprasījuma līknes izmaiņas kā attēlos 12.b. zīmējumā . Līdz ar to , mainoties gan pieprasījuma , gan piedāvājuma līknēm , mainās arī nodarbinātība , bet gandrīz nemainās reālā alga . Tirgus atkal noved nodarbinātību līdzsvara punktā un , atbilstoši definīcijai , nodarbinātības līdzsvars netiek izjaukts. Saskaņa ar šo viedokli , nodarbinātības sašaurināšanas Lielās depresijas laikā noteica darbaspēka piedāvājuma samazināšanās , jeb vēlme pēc brīva laika . Kā jau ir noskaidrots , tajā laikā notika ievērojamas izmaiņas darbaspēka piedāvājumā . Taču lielākā daļā no ekonomistiem nesaskata pietiekamus pierādījumus tam , ka , iestājoties recesijai vai ekonomikai sākot atveseļoties , darbaspēka piedāvājuma līkne daudz mainītos ,nemaz jau nerunājot par apjomu , kādā tas nepieciešams atbilstoši 12.b zīmējumam . Tāpat ekonomisti neredz iemeslus tam , kāpēc izmaiņas darbaspēka pieprasījuma līknē būtu jākompensē ar piedāvājuma līknes izmaiņām . Trešais izskaidrojums , kam piekrīt lielākā daļu ekonomistu –ir notikušas izmaiņas darbaspēka pieprasījuma līknē bez līdzvērtīgām izmaiņām piedāvājuma līknē un bez atbilstošām izmaiņām darba algās . Šī situācija ir attēlota 12.c zīmējumā . Darbaspēka tirgus paliek nelīdzsvarots ar algu līmeni W0 , darbaspēka daudzums , ko strādnieki būtu ar mieru piedāvāt , paliek līmenī L0 , bet tā kā ir mainījies darbaspēka pieprasījums , tad nodarbināto strādnieku skaits ar algu W0 ir samazinājies no L0 uz L1 . Starpība L0 - L1 ir bezdarba līmenis . Šie argumenti ir spēkā arī tad , ja nelielas izmaiņas notiek ar darbaspēka piedāvājuma līkni un nedaudz mainās arī alga . Šīs algas izmaiņas ir pārāk mazas , lai sabalansētu darbaspēka piedāvājumu ar pieprasījumu .

Alga Darbaspēka piedāvājuma Alga Darbaspēka piedāvājuma

(W) līknes (W) līknes S1
Darbaspēka pieprasījuma S 0 W1 līkne W0 W0 Darbaspēka D0 pieprasījuma D1 līknes D1 D0 ( a) L1 L0 Nodarbinātības (b) L1 L0 Nodarbinātības līmenis (L) līmenis (L)

Alga Darbaspēka piedāvājuma

(W) līknes Darbaspēka pieprasījuma W0 līkne D1 D0 Bezdarbs
( c) L1 L0 Nodarbinātības līmenis (L) 12.zīm.Kādēļ algas nesamazinās, mainoties darbaspēka pieprasījumam. 4.Arodbiedrībās. Viens no iemesliem, kādēļ algas nesamazinās, palielinoties bezdarbam, ir esošie līgumi un ierobežojumi, kas nepieļauj ievērojamas izmaiņas. Būtībā pastāv apakšējais algu slieksnis līdzīgi kā apakšējais cenu slieksnis. 4.1. Arodbiedrību jēdziens. Saskaņā ar deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un Latvijas likumiem Republikas iedzīvotājiem ir tiesības brīvi veidot arodbiedrības. Latvijas republikas arodbiedrības ir neatkarīgas sabiedriskas organizācijas ,kas pauž ,pārstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses saskaņā ar Latvijas republikas likumu “Par arodbiedrībām” ,citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un Latvijas Republikas arodbiedrību statūtiem ,kā arī ievērojot principus un normas ,kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācija un citos starptautiskajos paktos un konvencijās . Pirmie pieci gadi LBAS darbībā bija svarīgi ar centieniem demokratizēt arodbiedrību darbu ,saglabāt vienotu un solidāru arodbiedrību kustību valsti .Vajadzēja iemācīties un nostiprināt jaunas darbības formas un metodes ,kas piemērotas tirgus ekonomikas apstākļiem ,lai varētu efektīvāk aizstāvēt darbinieku –arodbiedrības biedru tiesības un intereses .Iegūtā pieredze radīja ilglaicīgas darbības programmas izstrādāšana. 4.2.LBAS struktūra un institūcijas. Pašlaik LBAS apvieno 29 nozaru un valsts līmeņa profesionālās arodbiedrību apvienības .LBAS darbojas ,ievērojot Latvijas Republikas likumus ,starptautiskās tiesību normas un tās 3. kongresā pieņemtos Statūtus .Atbilstoši Statūtiem : Savienības galvenie darbības principi ir dalīborganizāciju līdztiesība ,solidaritāte ,kopīgo interešu īstenošana un demokrātiska pārstāvība Savienības institūcijas ,koleģiāla valdība ,atklātums ,sadarbība ar sabiedriskajam organizācijām un kustībām Latvijā un ārvalstīs ,kuru mērķi un darbība sekmē arodbiedrību interešu īstenošanu .Savienība savu darbību balsta uz dalīborganizāciju izzināšanu un analīzi .

13..zīm. LBAS struktūra ,institūcijas un vadība. Arodorganizācijas ,kas atrodas vienā administratīvajā teritorijā : saskaņā ar savām interesēm un uz līdztiesības principiem veido apvienības – rajonu un pilsētu arodbiedrību centrus .Šie centri veic koordinējošu ,organizatorisku un informatīvu darbību ,pārstāv arodbiedrības sadarbībā ar attiecīgo teritoriju pašvaldībām un darba devēju apvienībām. LBAS augstāka lēmējinstitūcija ir kongress .Kongresu sasauc reizi trijos gados ,un tas ir tiesīgs ,ja to pārstāv ne mazāk kā divas trešdaļas dalīborganizāciju un tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas delegātu . Kongresu starplaikā Savienības augstākā lēmējinstitūcija ir konference .Konferenci sasauc LBAS valde pēc nepieciešamības . Konferenču starplaikā Savienības augstākā lēmējinstitūcija ir valde .Valdi izveido divu nedēļu laikā pēc kongresa ,katrai dalīborganizācijai deleģējot tajā vienu pārstāvi ar balsstiesībām .Vienlaicīgi tās sastāvā ietilpst LBAS priekšsēdētājs un viņa vietnieks . Valde veic šādas funkcijas : - realizē Savienības darbības programmu ,kongresa lēmumus ; - ierosina jautājumu par valsts un saimnieciskās pārvaldes institūciju lēmumu un citu aktu darbības apturēšanu ,ja tie pārkāpj arodbiedrības biedru likumīgās tiesības un intereses ; - iesniedz priekšlikumus Saeimai ,valsts pārvaldes un citām institūcijām ; - slēdz vienošanās ar valsts pārvaldes institūcijām ,darba devēju un citām organizācijām ; - apstiprina savienības gada budžetu ; - ārkārtas gadījumā nosāka dalībmaksas atvieglojumus vai papildus mērķa finansējumu Savienībai ; - apstiprina savienības vadītāju pienākumus un atalgojuma pamatprincipus ; - izveido Savienības izpildkomiteju un nosaka tās kompetenci ; - izveido valdes pastāvīgās komisijas ,darba un ekspertu grupas ; - koordinē dalīborganizāciju un rajonu ,pilsētu arodbiedrību centru darbību ,apstiprina arodbiedrību centru nolikumus ; - uzņem un izslēdz dalīborganizācijas ; - izskata strīdus starp dalīborganizācijām un pieņem lēmumus ,kas saistoši abām pusēm ; - organizē starptautiskos sakarus un sadarbību ar ārzemju arodbiedrību centriem ; - apstiprina Savienības simboliku un atribūtiku . 4.3.LBAS darbības programma . Tirgus ekonomikas apstākļos ,kad devēji un darbinieki aizvien vairāk tiek pakļauti biznesa pasaules ekonomisko ,sociālo problēmu un konfliktu izpausmes formas .Pretī darba devēju interesēm iegūt maksimālu peļņu ir darbinieku intereses –stabilākas darbavietas ,cilvēcīgi darba un dzīves apstākļi un pietiekami ienākumi . LBAS savā programmā ir izvirzījusi ilglaicīgus mērķus demokrātisku attiecību veidošanai un nostiprināšanai arodbiedrībās un sabiedrībā ,darbinieku tiesību paplašināšanai un viņu ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai . Arodbiedrību mērķis –pievērst uzmanību darbinieku vajadzībām ,panākt viņu ienākumu nepārtrauktu pieaugumu ,darba tiesību aizsargāšanu un tādu sociālo nodrošināšanu ,kas garantētu personības brīvu un vispusīgu attīstību . Latvijas brīvo arodbiedrību savienība savā darbība ir par : - cilvēktiesību ievērošanu Latvijā un visā pasaulē saskaņā ar ANO cilvēktiesību deklarāciju un starptautiskās darbība organizācijas konvencijām ; - demokrātiskas sabiedrības veidošanu ar arodbiedrību līdzdalību ; - solidaritāti arodbiedrību kustībā Solidaritāte ir arodbiedrību kustības pamats .Spēcīgas arodbiedrības ir galvenais priekšnoteikums darbinieku sociālo un ekonomisko interešu aizstāvēšanai .Tikai darbinieku apvienošanās arodbiedrībās ,vispirms uzņēmumos , lielās ražošanas nozares ,starpnozaru arodbiedrību sadarbības centros pilsētu ,rajonu un pagastu līmenī un visbeidzot arodbiedrību savienībā ,rada valstī priekšnoteikumus darbinieku vienotībai ,kas var dot pretsparu darba devēju varai un aizstāvēt gan darbinieku profesionālās ,gan vispārējās intereses . - sociāli aizsargātu tirgus ekonomiku ; - darbinieku tiesību paplašināšanu un trīspusējo darba devēju ,valsts un arodbiedrību partnerattiecību ievērošanu ekonomisko ,sociālo un kultūras problēmu risināšanā ; Jānodrošina trīspusējo principu ievērošana to jautājumu risināšanā ,kuros iesaistīti darba devēji ,valsts pārvaldes institūcijas un darbinieku arodbiedrības .Arodbiedrības ir par atklātu dialogu visās konfliktsituācijās ,paturot tiesības uz streiku kā darbinieku aizstāvības izpausmes pēdējo līdzekli . - valsts nodrošinātām tiesībām uz brīvu izglītības ,profesijas un darba izvēli katram cilvēkam ; Arodbiedrības orientējas savās prasībās –uz darbinieku interesēm iegūt vispārējo un profesionālo izglītību ,kas nodrošinātu tiem ilgstošu un stabilu darbaspēka vērtību .Arodbiedrības pieprasās nodrošināt zināšanas un paaugstināt kvalifikāciju .Arodbiedrības izglīto savus biedrus ,veido viņiem izpratni par arodbiedrības uzdevumiem un lomu sabiedrībā ,sagatavo tos savu interešu un tiesību aizstāvēšanai .- pilnīgu nodarbinātību ,darbinieka un viņa ģimenes iztikai pietiekamu darba samaksas nodrošināšanu ,taisnīgu peļņas un darbinieku ienākumu aizsardzību ; Arodbiedrības uzskata ,ka viena no cilvēka pamattiesībām ir tiesības uz darbu .Tās var īstenot tikai ar pilnīgu nodarbinātību . Arodbiedrības cīnās par taisnīgu darbinieku darba novērtēšanu .Darbinieku līdzdalības apmērs ikvienā ekonomiskas darbības novērtēšanā ir sociālā taisnīguma mēraukla . Aktīvai vienošanās un darba koplīgumu noslēgšanas politikai jābūt vērstai uz taisnīgu ienākumu sadali .Nacionālā kopprodukta pārdales politikai jānodrošina no budžeta finansējamiem darbiniekiem līdzvērtīgi ienākumi salīdzinājumā ar citiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem . - tādu tautsaimniecības programmu izstrādāšanu un īstenošanu ,kuras nodrošina pilnīgu nodarbinātību un pietiekamu sociālo labklājību ; - valsts saimniecības attīstības veicinošu nodokļu un monetāro politiku ; Arodbiedrības atbalsta nacionālo tautsaimniecības un investīciju programmu izstrādāšanu .Šīm programmām jāaptver visi pasākumi ,kas veicinātu ekonomikas augšupeju un nodrošinātu iedzīvotājus ar darbu visos valsts reģionos .Investīcijas jānovirza tādu ekonomikas nozaru attīstībai ,kas ir sevišķi svarīgs darbinieku nodarbinātībai .Investīcijām jāpalīdz izlīdzināt dzīves līmeni dažādos valsts reģionos .Arodbiedrības ir par to ,lai valsts budžets kalpotu sabiedrisko vajadzību segšanai ,sociālajam taisnīgumam ,darbavietu radīšanai un to garantēšanai .Valsts nodokļu un finansu politika jāpakārto šiem mērķiem . -drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem ; -katra cilvēka tiesībām uz dzīvokli un normāliem dzīves apstākļiem ; valsts finansiāli garantētu sociālās drošības sistēmu ,kas materiāli nodrošinātu darbiniekus vecumdienās un aizsargātu viņus pret dažādiem drīves riskiem :slimībām ,negadījumiem un bezdarbu ; - mātes un bērnu īpašu sociālo aizsardzību ; - vienādām tiesībām veselības aprūpē visiem cilvēkiem neatkarīgi no viņu sociālā un ekonomiskā stāvokļa un valsts garantētu veselības aprūpes minimumu katram ; - starptautisko arodbiedrību sadarbību ,kas vieno arodbiedrības solidaritātē un palīdz īstenot kopīgu darbinieku tiesību un interešu aizstāvības politiku . LBAS aicina : Visus darbiniekus pievienoties arodbiedrībām un darboties līdzi demokrātiskas ekonomiskas un sabiedriskās iekārtas veidošanā un nostiprināšanā .Biedru skaita palielināšana ir viens no arodbiedrību stiprināšanas galvenajiem nosacījumiem ; Attīstīt sieviešu kustību arodbiedrības ,veicinot viņu līdzdarbību ekonomikā ,politikā un lēmumu pieņemšanā visos pārvaldes līmeņos. Arodbiedrības īpaši vēršas pie strādājošās jaunatnes un aicina to uz sadarbību .Arodbiedrības atbalsta tās centienus un vēlmes . LBAS darbības programma īstenojamam demokrātiskām metodēm :līdzdalību likumdošanas aktu veidošana ,vienošanas un darba koplīgumu slēgšanu ar darba devēju organizācijām un darba devējiem ,darba trīspusējās darba devēju ,valsts un arodbiedrību padomēs ,kā arī izglītojot savus biedrus ,koordinējot dalīborganizāciju darbību un nostiprinot solidaritāti arodkustībā . 4.4.Arodbiedrību politika tirgus ierobežošanas mīkstināšanai. Daži pētnieki cenšas pierādīt, ka arodbiedrības- organizācijas, kuras cenšas maksimizēt noteiktu mērķtiecīgu funkciju. Pētnieku rindā bija meģinājumi novertēr no ekonometrijas pozicijās tadas mērķtiecīgas funkcijas parametrus. Ka bija teikts augstāk, arodbiedrības spēle ļoti svarīgu lomu ne tikai tur, kur ir sakarā ar kārtošanu parrunām par darba samaksas līkmēm, kuras ir izdevīgas viņas biedriem, bet arī daudz kur citūr. Tāpēc nav brīnums, ka viedokli par to, kas tieši ir mērķtiecīga funkcija arodbiedribas, ļoti atšķiras. Neskatoties uz to, ir izplatīts viedoklis, ka lielāku daļu gadījumos arodbiedrības cīņas ne tikai darba algas paaugstināšanai, privilēģijām un pabalstiem darbiniekiem, bet arī par to, lai paaugstinātu nodarbinātības līmeni saviem darbiniekiem. Rezultātā galvenās tirgus ierobežošanas, kuras ierobežo arodbiedrībās mērķu sasniegšanai, ir stāvoklis un elastība pa darba pieprasījuma likmi darba algā. Lai to paskaidrotu, vajag atlikt privilēģijas un darbiniekus pabalstus, ka arī darba nosacījumus un apskatīt 14.zīmejumu, uz kura ir attēloti divas pieprasījuma likme D 0e un Doi, kuras krustās pirmatnēja darba algā W0 un nodarbinātības līmenī E0 . Pieņemts, ka arodbiedrība cenšas paaugstināt darba samaksu saviem darbiniekiem līdz W1. Tam ir nepieciešams, lai nodarbinātība krītu līdz punktam E1e, bet ja arodbiedrība saskārējas ar samēra elastīgo pieprasījuma slīpoD0e vai līdz E1 i, ja viņam ir lieta ar samēra neelastīgo pieprasījuma likmi D0i. Pie pārējam vienādam nosacījumiem, jo vairāk ir elastīga darba pieprasījuma likme, jo vairāk būs nodarbinātības saīsināšana, kura ir saistīta ar jebkādu darba algas paaugstināšanu. Pieņemts tagad, ka pieprasījuma slīpa D0i novietojas līdz D1i, bet tajā laikā ies pārrunas, kas, varbūt, ir atspoguļošāna uz augoša pieprasījuma uz galējo produkti. Ja arodbiedrība panāca, ka darba alga viņas locekļiem paaugstinātos līdz W1, tad dotāja gadījumā nodarbināto skaits nesamazinās. Sēkās dotaja paaugstināšā darba algas ir tikai palēninājums auguma tempi līdz E2 i līmenim nevis E3i. Ar citiem vārdiem, pie parējiem nemainīgiem nosacījumiem, jo atrāk darba pieprasījuma slīpa kustās uz ārējo ( vai iekšējo) grafika pusi, jo mazāk( vai vairāk) būs nodarbinatības saīsināšāna vai saisināšana augšanas nodarbinātības tempus jebkāda dotāja darba algas paaugstināšanas dēļ. Tāda veida, arodbiedrības iespēja materiāli nodrošināt saviem locekļiem vairāk lielāku darba algu ātri attīstitajos nozarēs ar neelastīgo darba pieprasījuma slīpo. Un otrādi, arodbiedrības būs vajākas tajos sektorus, kur piprasījuma elastību darba algā būs ļoti augsta un kur darba pieprasījuma slīpa kustas uz grafika iekšējo pusi. darba alga W1 W0 D0i D0e D1i 0 E1e E1i E0 E2i E3i 14zīm.Pieprasījuma izaugsmēs ietikmi. Daudzi arodbiedrības darbībās ir taisni mēģinājumi pārkapt tirgus ierpbežošānu, kura tikai traucēviņiem, :vai nu palielināt darba pieprasījumu uz arobiedrībās locekļiem, vai nu samazināt darba algas pieprasījuma elastību uz viņu pakalpojumiem. Saderīgi ar līkumu par parvaļīgo pieprasījumu, darba algas pieprasījuma elastība raksturojas ar trim nozimīgām raksturojumiem: cenas pieprasījuma elastību uz galējo produkti, ar arodbiedrību locekļus aizvietošanas pakāpi, un pakāpi, kurā piedāvājums citu resursu ir atkarīgs no tas cenām. Pie parējiem vienādiem nosacījumiem , ja cenas piedavājuma elastība uz galējo produkti ir zēma, ja ir grūti aiztāvet arodbiedrības locekļus darbu ar citiem resursiem, un ja citus resursus piedāvājums samēra vāji reaģē uz viņu cenām, tad par rezultātu būs mazāk elastīgs pieprasījums uz arodbiedību locekļus darbu. Darba piedāvājuma elastība pa darba algai ilgtermiņā izaug. Īstermiņā periodā uz preču tirgū var eksistēt tikai norobežota konkurence no ārvalstu firmās pusēm. Ilgtermiņā, ka amerikāņu automobiļu ražotāji noskajdrojuši 70- to un 80-to gadu beigās, ārvalstu konkurence var pieaugt, un ar viņu pieaugs arī uz izlaistas produkcijas pieprasījuma elastība. Īslaicīgā periodā var atstāt nemainīgo tehnoloģiju, bet ilgtermiņā var izvēst jaunas tehnoloģijas, pie kurām ir izmantots mazāk darba spēka. Un, beidzot, īslaicīgā periodā piedāvājums alternatīvie resursi var būt fiksēts, bet tajā laikā ilgtermiņa tie reaģēs vairāk uz cenu izmaiņām migrācijas dēļ, darbiniekus apmacības dēļ, kuras nav ikļauti arodbiedrībā, vai jaunas iekartās izmantošāna. Rezultātā tirgus ierobežošāna, ar kurām iegrūstās arodbiedrības, būs jūtigāki ilgtermiņā peridā, nekā īstermiņā. Lielāka darba algas paaugsināšāna, kuru arodbiedrības cenšās sasniegt tāgād, vēd pie nodarbinātības lieliem zaudējumiem nākotnē. Tādi ierobežojumi ir galvenais iemēsls ta,ka ekonomiska iegūve, kurš nodrošinā saviem locekļiem, kuras īstenībā ir ļoti necilās. 4.5.Arodbiedrību iedarbība uz darba algu. Ne vienu reizi daudzās darbos bija mēģinājumi novērtēt arodbiedrību iedarbību, kuras locekļi ir valsts darbinieki, kuru viņi izdara darba uz algas līmeni savus locekļus samēra ar darba algu citus kategorijas, kurus neaptver arodbiedrības. Šajos pētījumos ir iegūti rezultāti, pa kuriem arodbiedrībai valsts sektorā, spriežot par visu, ir mazāka iedarbība uz darba algu savus locekļus, nekas arodbiedrības privātā sektorā. Viens no iemesliem, ir tāds, ka tiesības uz streiku darbiniekiem ir mazs. Otrais iemesls ir tur, ka darba alga- tas nav pilnīgs apbalvojums. Eksistē papildošie faktori, kuras var pievēst pie lielas ietekmēs arodbiedrību valsts sektorā. Ja izdevumi pieaugošas darba algas vajag atdot nekavējoties, tad izdevumi pabalstiem un atvieglojumiem darbiniekiem paliek daudzas reizes nepazīstamas regulēšanās momentā, bet atlīdzinās nākotnē. Piemēram, reāls maksājums piekristīšanai izmaksāt 100% izdevumus uz veselības apdrošinājumu ir atkarīgs no nākotnes izaugsmes apdrošinājuma likmes. Pa šiem diviem iemesliem, šajā gadījumā, var cerēt, ka arodbiedrību ietekmē uz pabalstiem un apalvojumiem būs lielāks, nekā tas iedarbība uz darba algu. Nobeigums. Ekonomikas attīstības ritenis griežas sekmīgi, ja ir labas uzņēmējdarbības spējas. Par vienu no galvenajām attīstības priekšrocībām Latvijā aizvadītajos gados tika uzskatīts kvalificētais un samērā lētais darbaspēks. Pēdējā laikā šādas runas dzirdamas arvien retāk. Septembrī 92.1 tūkstotis cilvēku bija bez darba, tas ir, 7.7 procenti no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. 51.2 procenti no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem ir bez profesionālās izglītības – viņi ieguvuši vai nu vispārējo vidējo, pamata vai vēl zemāku izglītību. Lai arī zemāka par pamatizglītību pagaidām ir diviem procentiem bezdarbnieku. Starp bezdarbniekiem vismazāk ir cilvēku ar augstāko izglītību. Tā ka Latvijā ir ļoti stingra korelācija starp izglītības līmeni un bezdarbu, un tā pierāda, ka augstākā izglītība ir kapitāls, kas tiek ieguldīts mūža karjeras izveidē. Augstskola nevar sniegt visam mūžam pilnīgu drošību, ka būs darbs, bet tā dod iespēju un prasmi mainīties, pielāgoties, papildināt zināšanas. Drīz Latvijā nevarēsim runāt ne par kvalificētu, ne arī lētu darbaspēku. Nākotnē darba devējam darbinieka algošana un apmācība izmaksās ļoti dārgi. Pētījumi rāda, ka nodarbinātības problēma ir īpaši izteikta jaunāko vecuma grupu iedzīvotāju vidū, kuriem iekļaušanās darba tirgū ir ļoti aktuāla. Personām ar augstāko izglītības līmeni šai ziņā ir lielāki panākumi nekā personām, kurām ir zemāks izglītības līmenis. Pašreiz jaunas meitenes vairāk cieš no nemainīga darba tirgus nekā jauni vīrieši, kas varbūt ir viens no iemesliem, kāpēc daudzas meitenes jaunākajās vecuma grupās turpina apgūt izglītību. Nodarbinātības problēmas saasinās, tuvojoties pensijas vecumam, un šajā gadījumā vīrieši, it īpaši ar zemu izglītības līmeni, ir vismazāk aizsargāti. Vairumam vīriešu parasti ir pieredze nemehanizētu darbu veikšanā, ko viņi ieguvuši padomju plānveida ekonomiskajā sistēmā, pašreiz Latvijas darba tirgū pieprasījums pēc šādiem vidēja vecuma vīriešiem nav liels. Cilvēki ne tikai saskaras ar problēmām, kas saistītas ar iekļaušanos darba tirgū un iziešanu notā, bet arī ar sliktiem darba apstākļiem un pārmērīgu slodzi darba vietā. Darba apstākļu uzlabošanai būtu nepieciešams daudz līdzekļu, un tāpēc pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas nevarētu kļūt par galveno prioritāti. Tātad tuvākajā nākotnē nekādi lieli uzlabojumi daba vides jomā nav gaidāmi. Patlaban trūkst informācijas tehnoloģiju darbinieku. Būvnieki uztraucas, ka nav speciālistu, piemēram, tāmētāju. Lielākā daļa uzņēmēju atzīst, ka problemātiski ir ne tikai atrast fiziskā darba darītājus – nedzērājus, bet arī inženierus. Vienlaikus augstskolas ir pilnas ar studentiem, šogad tajās mācās vairāk nekā 100 tūkstoši, taču tautsaimniecībā trūkst speciālistu, no kuriem visvairāk atkarīga ilgtspējīga valsts attīstība. Tiek apmācīts daudz jaunu cilvēku, diemžēl viņi neder darbam. Nedaudz vairāk par 100 tūkstošiem studentu pavasarī beidza akadēmisko mācību gadu. No tiem trešā daļa – aptuveni 35 tūkstoši – tiek sagatavoti par valsts budžeta līdzekļiem. Pārējās divas trešdaļas par studijām maksā paši. Faktiski valsts var ietekmēt, regulēt vai strukturēt tikai šo vienu trešdaļu, kam tā dod savus līdzekļus. Atlikušās divas trešdaļas veido tirgus. Valstī ir 13 privātās augstskolas. Tās galvenokārt ir orientētas uz lētākām studiju programmām. Nevis sliktākām, bet lētākām, turklāt tādām specialitātēm, kur var ātrāk saņemt labu algu. Tās pārsvarā ir sociālās zinātnes: ekonomisti, grāmatveži, finansisti, uzņēmēji un tieslietu speciālisti. Mazpilsētās, laukos un Rīgā ir atšķirīgs darba tirgus. Mazpilsētu darba tirgus ir jūtami mobilāks, tur jaušamas kvalifikācijas uzlabošanās tendences. Darba tirgū sievietes ir aktīvākas. Par to liecina sieviešu klubi daudzos pagastos, diemžēl vīriešiem tādu apvienību nav. Šie klubi nāk klajā ne tikai ar sociālās ekonomikas, bet arī uzņēmējdarbības idejām. “Mēs, uzņēmēji, uzskatām, ka godīgi maksājam valstij nodokļus, un par tiem vēlamies saņemt labi sagatavotus speciālistus, kuru strādātprasme un iegūtās zināšanas būtu pietiekamas, lai, atnākot pie mums, viņi varētu uzsākt darbu.” Darba ir maz pat triju Baltijas valstu mērogā salīdzinājumā ar Eiropu. Ir ierobežots skaits cilvēku, kas var darboties informācijas tehnoloģiju nozarē. “Ja gribam šos dārgos speciālistus, ir jāsadarbojas visām pusēm. Piemēram, Augstākās izglītības padome šajā mācību gadā samazināja studiju vietas skolotājiem un sociālajās zinātnēs un atdeva informācijas tehnoloģijām. Normāli būtu, ka valsts dotu papildu vietas.” Tāpēc valstij vajadzētu daudzveidīgāk un intensīvāk atbalstīt studentus, piešķir vairāk finansu līdzekļus augstskolām, lai studenti nebūtu spiesti tik daudz naudas izdod par mācību maksām utt. Tādā gadījumā varētu izglītību iegūt daudz vairāk studentu, ja pašlaik viens no galvenajiem aspektiem kādēļ tie studenti kuri varētu studēt, bet nestudē ir tieši finansiālais aspekts. Tā rezultātā, iespējams, uzlabotos darba tirgus Latvijā. Varbūt tas neuzlabotos ļoti strauji, taču es ceru un man ir pamats cerībām ticu, ka ar laiku tas notiktu. Rastos vairāk speciālistu dažādās nozares. Viss darba tirgus mūsdienās ir atkarīgs no izglītības un studentiem, jo studēt gribošo un jauno speciālistu, kuri ir tikai ieguvuši augstāko izglītību ir ļoti daudz, protams, ka ne visiem ir lemts savu sapni piepildīt. Lai veidotu aktīvu nodarbinātības politiku, jāpēta, pēc kādiem scenārijiem varētu attīstīsies darbaspēka tirgus un no kādiem faktoriem atkarīgs, tāpēc vajag balsoties uz labas prakses piemēriem, jāpilnveido nodarbinātības politikas instrumenti. Bibliogrāfiskais saraksts. 1.Pārskats par tautas attīstību. -R., 1998. 2.Рональд Дж. Эренберг, Роберт С. Смит. Современная экономика труда ,- издательство Московского университета,- 1996. 3.Dž. E. Stiglics, Dž. Drifils. Makroekonomika,- LU,- 1993. 4.latvijas statistikas gadagrāmata 2001,- R., -2001 5.Zaiga Matule. Nodarbinātība un bezdarbs Latgalē 1998-1999.- Rēzekne,- 1999. 6.Mēs- brīvo arodbiedrību savienība.- 1998 7.Cīce A. Darbatirgus un bezdarbs pēcsociālisma Latvijā.- Latvijas ZA Vēstis.- 1995.-Nr.7/8. 8.Krūzmētra M., Rivža B. Darbaspēka tirgus un bezdarbs Latvijā: ietekmējošie faktori un sekas.-Latvijas ZA Vēstis.-1996. 9.Skaidrojošā vārdnīca.- RTU,- 1994. 10. . Стенли Л. Брю, Экономикс.- М.:1993. 11. Экономика и бизнес/Под ред. В.Д. Камаева. - М.:1993. 12.E. Kassalis “Makroekonomika”/1995/ Latvijas Universitāte 13.Georgs Lībermanis. Makroekonomika: teorija un Latvijas attīstības problēmas- Kamene,- 1998 14.Centrālās statistikas pārvalde. Ekonomiskā un sociālā attīstība,- 1998